Kalvenē, kādas lauku saimniecības īpašniece atrada pagalmā nelielu dzīvnieciņu. Apskatījusi tuvāk, viņa konstatēja, ka tas ir caunas jaunulis un ievietoja to slēgtā telpā.
Pēcāk sieviete sazinājās ar medniekiem, lai noskaidrotu, vai tā ir akmeņu vai meža cauna. Sieviete sūdzējās, ka caunas regulāri viesojas viņas vistu novietnē un nokož vistas, tādēļ ievietojusi caunēnu slēgtā novietnē. Viņa baidījās, ka dzīvnieks iekodīs un nezināja, kā pārvietot to uz mežu.
Pēc fotogrāfijām spriežot, caunas jaunulis vairs nav pavisam maziņš, bet arī nav pusaudzis. Ilgi bez mātes aprūpes nebrīvē tas neizdzīvotu. Par laimi, dzīvnieks patstāvīgi izlauzās no telpas, kur bija ievietots un pazuda. Mednieks, kurš padalījās ar bildēm un pastāstīja par šo situāciju, pieļāva iespēju, ka vienā no šīs saimniecības ēkām, bēniņos varētu būt caunu midzenis.
Foto atsūtīja mednieks Māris M.
Sazinoties ar patversmi Mežavairogi, kas specializējas savvaļas dzīvnieku glābšanā, noskaidrojām tās vadītājas Danutas Priedes viedokli par šo atgadījumu un tā iemesliem: “Tā ir mūsu pašu atbildība, ja savvaļas dzīvnieki uzbrūk mājlopiem un putniem. Mums pašiem ir jārūpējas par to, lai saimniecība nav interesanta caunām, ūdelēm, lapsām un citiem plēsējiem. Cilvēkam ir jārēķinās ar vidi, kurā tas dzīvo, nevis jācenšas pielāgot dabu savām vajadzībām un ērtībai.”
Danuta Priede paskaidroja, kas būtu jādara: ”Pirmkārt, kūtis un putnu novietnes jāveido tā, lai plēsēji netiek klāt dzīvniekiem. Ja vistas brīvi staigā pa pagalmu vai piemājas teritoriju, nav jābrīnās, ka kādu no tām aiznesīs. Lapsas darbojas gan dienā, gan naktī. Cauna pamatā uzglūn medījumam diennakts tumšajā laikā. Ja jums šķiet, ka tieši caunas vai citi caunveidīgie dzīvnieki apdraud vistas, vajag ierīkot iežogojumu no smalkā metāliskā sieta. Vēlams ar jumtu, lai pa augšu arī neviens nevar tikt klāt. Otrkārt, ir jārūpējas par tīrību. Nedrīkst izmest pieejamās vietās neko, kas ir apēdams. Tā mēs padarīsim savu pagalmu un saimniecību savvaļas plēsējiem nepievilcīgu. Treškārt, ja mājas ir meža apvidū, ir skaidrs, ka plēsēji ir un būs. Tad ir jārunā ar vietējiem medniekiem par konkrēto sugu apmedīšanu mājas vai lauku saimniecības tuvumā. Protams, atbilstoši medību likumam un noteikumiem.”
Pēc Mežavairogu vadītājas teiktā, katru pavasari un vasaras sākumā darbinieki saskarās ar šo problēmu – cilvēki uz patversmi nes caunveidīgo dzīvnieku mazuļus: “Ja dzīvnieks ir stipri savainots, tas tiek eitanazēts. Ja to var izārstēt, mēs ārstējam un pēc tam izlaižam attālās meža teritorijās. Šī opcija gan neattiecas uz Amerikas ūdelēm, jo tā ir invazīva suga un likums aizliedz to izlaist savvaļā.”
Jūlija otrajā pusē caunu mazuļu plūsma patversmē apsīkst, jo tie ir gana pieauguši, lai pamestu midzeni un izdzīvotu patstāvīgi.
No arhīva. Aculiecinieks. Kašķains dzīvnieks barību nāk meklēt pie cilvēkiem
Mīts vai fakts. Rej tikai stirnāži – kā ir patiesībā?
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
