12. februārī ziņojām par Ģibuļu pagastā satiktu lapsu ar neadekvātu uzvedību! No notikuma vietas ziņoja PVD Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda: “Tipisks trakumsērgas aizdomu gadījums, bet to rādīs izmeklējumi. Atliek cerēt, ka šī nav trakumsērga! Ir svarīgi atcerēties, ka šādus dzīvniekus noteikti nevajādzētu glaudît, barot vai tiem tuvoties.Trakumsērga ir bīstama cilvēkam un nav ārstējama. Pašlaik ir noņemti paraugi trakumsērgai un Aujeski slimībai. Bet vēlreiz – ja manāt šādu dzīvnieku, tam tuvoties nedrīkst, to nedrīkst aiztikt! Tāpat, neļaujiet šādam dzīvniekam tuvoties suņiem vai kaķiem! Ārpus apdzīvotām vietām bieži šādos gadījumos palīdz mednieki. Ziņojiet par šiem gadījumiem PVD!”
15.februārī saņemot analīzes no laboratorijas atklājās, ka lapsa nav sirgusi nedz ar trakumsērgu, nedz arī Aujeski slimību! Tā ir ļoti laba ziņa, jo tas ļauj Latvijai saglabāt no trakumsērgas brīvas valsts statusu. Ir dažādas iespējas, kādēļ lapsa bijusi neadekvāta un beigās nobeigusies – saindējusies, saņēmusi kādu traumu, sirgusi ar kādu slimību. Tomēr, PVD brīdina – ja kādreiz novērojat savvaļas dzīvnieku ar neadekvātu uzvedību, noteikti nevajag tam tuvoties, to aiztikt vai barot.
Video žurnāla Medības Instagram kontā!
Trakumsērga
Kā rakstīts Pārtikas un veterinārā dienesta mājas lapā, trakumsērga ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību. Dzīvniekiem trakumsērga izpaužas ar smagiem nervu sistēmas darbības traucējumiem – paaugstinātu uzbudināmību, baiļu zudumu, tieksmi uzbrukt un iekost citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, bet beidzas ar paralīzi un nāvi.
Slimības ierosinātājs ir vīruss, kas atrodas slima vai inficēta dzīvnieka organismā un kas izdalās galvenokārt ar siekalām, ar kurām var inficēties dzīvnieki un cilvēki, ja tos sakož, apsiekalo vai tie saskaras ar priekšmetiem, kas svaigi aptraipīti ar slimu dzīvnieku siekalām.
Trakumsērgas inkubācijas periods ir no 14 dienām līdz 6 mēnešiem un ilgāk. Ar trakumsērgu inficēts dzīvnieks vīrusu ar siekalām var izdalīt jau 15 dienas pirms klīnisko pazīmju parādīšanās, tāpēc inficēto dzīvnieku kodumi šajā periodā ir ļoti bīstami.
Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem notiek arī to inficēšanās un saslimšana ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. No mājdzīvniekiem visvairāk saslimst suņi un kaķi. Sava loma te ir arī iedzīvotāju vieglprātīgai attieksmei pret suņu un kaķu profilaktisko vakcināciju. Joprojām daļa no lauku sētā dzīvojošiem suņiem un kaķiem nav vakcinēti pret trakumsērgu, bet tieši viņi ir visvairāk pakļauti riskam saslimt ar šo slimību. Visi ar trakumsērgu saslimušie suņi un kaķi nebija vakcinēti pret trakumsērgu, un tas radīja nopietnas problēmas gan pašiem dzīvnieku īpašniekiem, gan arī pārējiem viņiem piederošajiem dzīvniekiem. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu dzīvnieku īpašnieku pienākums ir nodrošināt suņu, kaķu un mājas sesku regulāru vakcināciju pret trakumsērgu.
Katram suņu un kaķu īpašniekam ir jārūpējas par savu mīluļu savlaicīgu vakcināciju pret trakumsērgu, tas pilnībā likvidētu suņu un kaķu saslimšanu ar šo bīstamo slimību.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
