Jēkabpils novada Pašvaldības policija reaģē uz iedzīvotāju ziņojumiem par klaiņojošiem dzīvniekiem un nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību gadījumos, kad dzīvnieks:
– apdraud cilvēkus;
– traucē sabiedrisko kārtību;
– rada citus drošības riskus.
Pašvaldības policija fiksē notikuma apstākļus (laiku, vietu, dzīvnieka stāvokli) un organizē turpmāko rīcību, piesaistot atbildīgos dienestus. Parasti policija pati dzīvniekus neķer, ja vien tai nav īpašu pilnvaru vai apmācības – praktisko noķeršanu veic dzīvnieku ķērājs.
Rīcības secība
– Izsaukuma pieņemšana;
– Tiek saņemta informācija par klaiņojošu dzīvnieku.
Situācijas izvērtēšana notikuma vietā
– tiek novērtēts, vai dzīvnieks rada apdraudējumu;
– tiek pārbaudīta iespēja identificēt dzīvnieku (piemēram, mikroshēma, kakla siksna).
Īpašnieka noskaidrošana (ja iespējams)
– tiek pārbaudīta dzīvnieka identifikācija;
– ja īpašnieks tiek noskaidrots, ar viņu sazinās un dzīvnieku nodod atpakaļ;
– īpašniekam var tikt piemērota administratīvā atbildība un pienākums segt radušos izdevumus.
Dzīvnieku ķērāja piesaiste
Ja īpašnieku nav iespējams noskaidrot vai dzīvnieks ir bīstams:
– dzīvnieku noķer dzīvnieku ķērājs;
– dzīvnieks tiek nogādāts patversmē;
– savainojuma gadījumā – pie veterinārārsta.
Pašvaldības policija – nodrošina procesuālo ietvaru un sabiedrisko kārtību
Dzīvnieku ķērājs – veic praktisko dzīvnieka noķeršanu un transportēšanu
Patversme – uzņem dzīvnieku un nodrošina aprūpi
Veterinārārsts – sniedz palīdzību, ja dzīvnieks ir savainots.
Pašvaldība organizē klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, bet praktiskās darbības veic dzīvnieku ķērājs.
Diennakts kontakti pieejami portālā Jēkabpils Laiks (spied ŠEIT)!
Klaiņojošo suņu problēma ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā. Lai gan, braucot pa citām Eiropas Savienības valstīm, klaiņojošus suņus var redzēt daudz biežāk nekā pie mums, pētījumi rāda, ka šī problēma visur rada līdzīgas sekas. Zinātnieki norāda, ka klaiņojošie suņi un arī kaķi ietekmē gan mājlopus, gan savvaļas dzīvniekus, apdraud bioloģisko daudzveidību un rada papildu konfliktus starp cilvēkiem un plēsējiem.
Dažādos pētījumos uzsvērtas vairākas būtiskas problēmas, kas saistītas ar klaiņojošo dzīvnieku klātbūtni savvaļā:
– tie uzbrūk mājlopiem, bieži tiek sajaukti ar vilkiem un izraisa konfliktus starp cilvēkiem un dabas aizsardzības iestādēm – tie konkurē ar savvaļas plēsējiem, piemēram, vilkiem, par tiem pašiem barības resursiem un pārnēsā slimības;
– rada krustošanās risku starp savvaļas un mājas dzīvniekiem, kas apdraud ģenētisko tīrību;
– traucē dabas līdzsvaru, īpaši aizsargājamās teritorijās;
– kļūst par iemeslu sabiedrības un dzīvnieku aizsardzības organizāciju konfliktam, jo dzīvnieku labturības un dabas aizsardzības mērķi ne vienmēr sakrīt.
Šie pētījumi skaidri parāda, ka klaiņojošo dzīvnieku problēma ir ne tikai emocionāls, bet arī ekoloģisks un tiesisks jautājums. Tā prasa starpnozaru risinājumu – stingrāku dzīvnieku īpašnieku atbildību, pašvaldību iesaisti un vienotu Eiropas pieeju dzīvnieku labturības un dabas aizsardzības likumdošanas saskaņošanā.
Vai drīkst ar neiesaiņotu ieroci braukt medību platībās? Ko nosaka likums
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
