Aizgājušais 2025. gads Latvijas medniecības vēsturē iezīmējās ar vairākiem skaļiem un sabiedrībā plaši apspriestiem notikumiem. Notiesājoši spriedumi, neapdomīga rīcība un emocionāli jutīgas situācijas medniekus sabiedrības acīs atainoja dažādās krāsās. Diemžēl jāsecina, ka atsevišķu indivīdu neapdomīgas rīcības un normatīvo aktu neizpratnes dēļ cieš visa mednieku kopiena.
Esam nonākuši situācijā, kurā mednieka nodarbošanās nereti tiek saistīta ar visatļautību, nežēlību, pagānismu, sātaniskiem rituāliem un it kā nepareizu tradīciju uzspiešanu tai sabiedrības daļai, kurai ar medībām nav tiešas saistības. Mednieki visā pasaulē ikdienā saskaras ar kritiskiem viedokļiem plašsaziņas līdzekļos, īpaši no nemednieku puses, apšaubot to, vai medības kā hobijs un pārtikas ieguves veids ir ētiski un sociāli pieņemams. Tad man kā medniekam rodas jautājums, kas ir humānāk – medīt dzīvniekus dabiskā vidē, nodrošinot, ka tas pirms šāviena nejūt ilgstošu stresu un apdraudējumu, vai audzēt dzīvniekus tikai gaļas ieguves nolūkā, nereti šauros un dzīvnieku labturības prasībām neatbilstošos apstākļos?
Diemžēl daudziem nemedniekiem nav ne jausmas par mednieku lomu meža ekosistēmā un pienākumiem, kas jāveic medību platībās visa gada garumā.
Pēdējā laikā plaši apspriestā tradīcija – nomedīta staltbrieža buļļa ienešana Skaistkalnes katoļu baznīcā, atzīmējot Svētā Huberta svētkus, – sabiedrībā izvērtās par īstu karsto kartupeli, nostādot sabiedrību pretējās frontēs. Tieši šis gadījums pamudināja apskatīt dažādas medību tradīcijas un rituālus citur pasaulē.
Cieņa pret dzīvnieku
Medību rituāli un tradīcijas ir vēsturiski veidojušās dažādu kopienu vidū ar mērķi izrādīt cieņu nomedītajam dzīvniekam un apzināties dzīvības vērtību. Laika gaitā mūsu senču spontānas emociju izpausmes ir pārtapušas formālos rituālos, kas sakņojas visdažādākajās kultūrās. Eiropā pazīstamas tradīcijas, kas saistītas ar lūgšanām Svētajam Hubertam, savukārt Amerikā cieņu medījumam apliecina, ziedojot un veicot dažādus rituālus ar tabaku. Plaši izplatīts ir arī asins rituāls, kurā jaunais mednieks simboliski tiek iesvētīts ar pirmā medījuma asinīm. Tāpat visiem zināma pēdējā kumosa tradīcija, kad dzīvniekam mutē ievieto zariņu.
Vairāk lasi žurnāla Medības februāra numurā vai portālā lasi.lv.
Vai drīkst ar neiesaiņotu ieroci braukt medību platībās? Ko nosaka likums
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
