Kopā ar gājputniem uz Latviju šopavasar atceļojusi putnu gripa. Tā konstatēta ķīru kolonijās Daugavpilī, Krāslavā, Cēsu novadā un Madonā. Taču šiem putniem tiešā tuvumā mēdz ligzdot arī pīles. Vai apdraudētas ir arī pīļu populācijas un līdz ar to ūdensputnu medības rudenī?
Pīlēm būs mazāka aizsardzība… Mednieks un ornitologs Andris Stīpnieks:
“Galvenā lieta, kāpēc slikti, ka putnu gripa ir konstatēta kaiju kolonijās, ir tas, ka pašu kaiju paliks mazāk un tām jau tā neiet pārāk labi. Turklāt, kaijas ir viena no lietussarga sugām, kuru kolonijas tuvumā ligzdo pīles. Uztraukums ir nevis par to, ka pašas pīles var saslimt, bet tas, ka pīles būs mazāk aizsargātas. Pīles nav tik ļoti socializējušās kā kaijas. Tās tik vai tā cenšas ieturēt zināmu distanci viena no otras, centīsies noslēpties kādā zāles pudurīti. Nekādus kontaktus ar citiem putniem tās nemeklē.
Ideja ir tāda, ka kaiju kolonija darbojas kā aizsardzības mehānisms pret lidojošajiem plēsējiem – vārnām, kraukļiem un citiem. Kaiju kolonija, pamanot plēsēju, cenšas to padzīt. Un ja pret vienu plēsēju ir vairāki simt, pat tūkstoši kaiju, iznākums ir par labu kaijām – miera traucētājs tiek padzīts. Tikmēr arī pīle tieša kolonijas tuvumā tiek pasargāta un dzīvo mierīgi.
Taču situācijās, kad kaiju nav, pīle ir apdraudēta, tiklīdz pamet ligzdu, lai paēstu vai padzertos. Viņas pārvietošanos var pamanīt plēsējs un izpostīt ligzdu. Tāpēc arī ligzdošanas sekmes pīlēm kauju kolonijas tuvumā ir daudz labākas.
Tāpat kaijas, raugoties no pīles viedokļa, ir aizsardzība arī pret Amerikas ūdeli un citiem sīkajiem plēsējiem. Plēsējs centīsies nomedīt to medījumu, ko iegūt būs vieglāk. Un tā būs kaija, kas ligzdo atklātā vietā. Savukārt pīles ligzda parasti ir labo nomaskēta.
Vēl viena putnu suga, ko netieši apdraud putnu gripa ir ūpji, kuru skaits arī ir neliels. Ūpis arī mēģinās nomedīt novārgušu putnu. Ja tas ir slims ar putnu gripu, iznākums bēdīgs ir arī ūpim. Situācija Rietumeiropā liecina, ka putnu gripas dēļ arī jūras ērgļiem šī paša iemesla bija zināma mirstība.
Rudenī, kad sāksies pīļu medību sezona, iespējams vēl būs kādi saslimšanas perēkļi. Taču, lai izplatītos slimība, nepieciešama visai liela putnu koncentrācija vienā vietā. Tāpēc domāju, ka saslimstība nebūs masveidīga. Parasti putnu gripa uzliesmo ziemošanas un perēšanas vietās, kur putni vienkopus uzturas ilgstoši.”
Antra Stīpniece, Latvijas Universitātes Ornitoloģijas laboratorijas pētniece:
“Teorētiski putnu gripa ir bīstama ne tikai ūdensputniem, bet arī mūsu, cilvēku populācijai. Tā, kā mēs, ornitologi, varam nonākt kontaktā ar šo gripas vīrusu, mums ieteica potēties pret gripas vīrusu, ievērot citus drošības pasākumus, tajā skaitā individuālos aizsardzības līdzekļus, strādājot ar putniem. Runājot par lielo ķīri, tā patiešām ir liela problēma. Šī suga ir pīlēm nozīmīga un to apliecina monitoringa rezultāti Engures un Kaņiera ezeros.
Pagājušajā gadā Eiropā putnu gripa apdraudēja zīriņus un sullas. Šogad situācija bēdīga Lielbritānijā, atsevišķos Krievijas reģionos. Putnu gripa konstatēta arī Igaunijā, tāpat Vācijā un Francijā un visvairāk cieš lielie ķīri. Taču cieš arī klijāni, kas barojas ar grauzējiem… Pētījumi liecina, ka ķīri slimību “dabūjuši” no sudrabkaijām vai zosīm. Vīruss mainās un dažādām putnu populācijām ir dažāda uzņēmība pret šo vīrusu. Šobrīd vīruss izplatās kolonijputnu vidū. Taču, kā tas attīstīsies tālāk, prognozēt grūti. Vīruss var pielipt arī zīdītājiem.
Latvijā no aptuveni 70 zināmām ķīru kolonijām PVD putnu gripu ir apstiprinājis četrās.
Medniekus, dodoties dabā aicinu būt piesardzīgus un, ja tiek konstatēti bojā gājuši putni, putni ar netipisku uzvedību, tos nedrīkst aiztikt, bet par atradumu jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Savukārt pašiem jāievēro tādi paši piesardzības pasākumi, kādi jāievēro situācijās, kas iespējams kontakts ar Āfrikas cūku mēra vīrusu un jālieto deiznfekcijas līdzekļi, dezinficējot apavus.”
Par spīti tam, ka citus gadus citās valstīs putnu gripas dēļ tika ierobežotas ūdensputnu medības, šobrīd par tādu iespēju atbildīgās iestādes nerunā. Tomēr medību sekmes var tikt ietekmētas, samazinoties pīļu skaitam. Savukārt, pasaules mērogā samazinoties dažādu putnu sugu populācijām, var tikt pieņemti mēri putnu papildus aizsardzībai.
Uzziņa
Augsti patogēnā putnu gripa ir akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kam raksturīga augsta mirstība. Vīrusa rezervuāri un izplatītāji dabā ir savvaļas putni, sevišķi ūdensputni, kam slimība var noritēt bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputni var inficēties, nonākot kontaktā ar inficētajiem savvaļas putniem, to izdalījumiem un fekālijām. Tāpat putnus var inficēt ar piesārņotu ūdeni, barību vai priekšmetiem (apaviem, apģērbu, inventāru), uz kuriem nonācis vīruss.
Sarunas par putniem – aizliegumi, pētījumi, limiti. Video ekstra #30 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
