Dronu, jeb bezpilota gaisa kuģu izmantošana dažādās mūsu dzīves jomās kļūst aizvien populārāka. Arī mednieki lieto šos aparātus, piemēram, dzīvnieku uzskaitei vai novērošanai. Lai arī šāda līmeņa mūsdienu tehnoloģiju izmantošana medību saimniecībā daļai mednieku rada riebumu un neatbilstības sajūtu, nevar noliegt to efektivitāti. Dronus izmanto arī foto un videomateriālu veidotāji, kā arī dabas vērotāji, dienesti un zemes īpašnieki.
Līdz šim nav nācies saskarties ar dronu klātbūtni medību platībās, taču ar laiku šādu situāciju var kļūt vairāk un šajā sakarā kāds no žurnāla lasītājiem vārdā Normunds uzdeva jautājumu.
“Piemēram, iedomāsimies, ka es sēžu savā medību tornī un vakara krēslā dzirdu, ka man tuvojas šāds lidaparāts. Man līdzi ir ierocis un pārāk uzmācīga drona uzmanība manī radītu bažas par iemesliem, kādēļ kādam būtu jānovēro mani. Pastāv taču iespēja, ka tas ir kaut kāds antimednieks vai vispār noziedzīgs elements, un naktī, nākot no torņa, kura atrašanās vietu tas noskaidrojis ar drona palīdzību, viņš mani tur kaut kur sagaidīs un atņems ieroci,” atainojot situāciju, sacīja Normunds un uzdeva jautājumu: “Vai es drīkstu tādu dronu notriekt, un, kas man par to būs, ja šāda rīcība nav likumīga?”
Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs: “Cik man zināms, pastāv ierobežojumi, kas jāievēro privātiem dronu īpašniekiem. Ir jāskatās, kādā zonā šis lidojums notiek, vai vispār tur drons var atrasties. Tai pat laikā, ja lidojumi nav aizliegti, kā tas ir, piemēram, militāro objektu tuvumā, pie lidostām vai industriālās zonās, neviens nevar aizliegt cilvēkam lietot šādu lidaparātu. Diez vai būtu pareizi dronu notriekt, tikai tādēļ, ka kādam tas nepatīk. Bezpilota lidaparāta notriekšanu nevar uzskatīt par pašaizsardzību.”
Jānis Baumanis, Latvijas mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Dienestiem ir tiesības izmantot dronus. Piemēram, policija vai Valsts Meža dienests ir tiesīgs ar šādu lidaparātu palīdzību veikt novērošanu sava darba ietvaros. Tai pat laikā arī zemes īpašniekam var rasties nepieciešamība apsekot savu īpašumu, izmantojot dronu. Tas ir izdevīgāk un ērtāk, nekā braukt ar automašīnu. Dabas vērotājiem un filmu autoriem arī var rasties tāda vajadzība un, ja vien šajā konkrētajā vietā bezpilota aparātu lidojumi nav aizliegti, viņiem ir tiesības tos izmantot. Vai būtu vajadzīgs atsevišķs regulējums dronu izmantošanai medību platības, neesmu pārliecināts. Nedomāju, ka kaut kur Eiropā šādi likumi vai noteikumi eksistē. Atkarībā no izmēra un kravnesības, droni tiek iedalīti klasēs. Daļa ir tik sarežģīti un jaudīgi, ka pilotiem ir jāiziet īpaši kursi, bet pašu lidaparātu lidojumus reģistrē. Pēc tā var arī noskaidrot drona īpašnieku un, kāpēc tas veicis lidojumu konkrētā vietā. Iespējams, ar to pietiek, lai nomierinātu medniekus, kas satraucas par savu drošību.”
Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs: “Dienestam droni ir, taču tie netiek pielietoti, lai izsekotu medniekus. Bezpilota aparātus izmanto ugunsdrošības uzraudzībai mežos. Līdz ar to mednieki var nesatraukties, ka inspektori tos novēro, izmantojot šādus lidaparātus ar kamerām. Toties paši medību kolektīva biedri var ar bezpilota lidaparātiem veikt dzīvnieku uzskaiti. Dienas laikā atšķirt dzīvniekus pēc sugām un saskaitīt tos šādā veidā būtu pat ļoti ērti. Kas attiecas uz mednieku novērošanu medību torņos, diez vai tādu gadījumu ir daudz. Vienīgais, kas nāk prātā, attiecībā uz šādu darbību, ir iespējamais traucējums medībām. Savvaļas dzīvnieki baidās no droniem un bēg, veicot pat diezgan lielus attālumus. Nu tad drona izmantošanu var uzskatīt par medību traucēšanu, kas ir aizliegta darbība Medību noteikumu izpratnē.”
Mednieku organizāciju un Valsts meža dienesta pārstāvju kopējais ieteikums ir medniekiem neuztvert dronu kā kaut kādu draudu vai traucēkli, un nekādā gadījumā nemēģināt notriekt lidaparātu. “Ir jāatceras, ka mūsdienu tehnoloģijas ir visai daudzpusīgas. Vairums dronu pārraida attēlu tiešsaistes režīmā. Tas nozīmē, ka lidojuma video tiek ierakstīts un operators redz to pašu, ko redz lidaparāta kamera. Diez vai, ka medniekam, kurš notrieks dronu, izdosies palikt nesodītam,” sacīja Haralds Barbviks.
Kāds sods draud par bezpilota lidaparāta notriekšanu?
Sazinoties ar Latvijas Valsts policijas sabiedrisko attiecību nodaļu žurnāls uzdeva jautājumu, kāds sods pienāksies medniekam, kurš nolems notriekt bezpilota lidaparātu, kas pēc viņa domām traucējos medības vai novērojis pašu mednieku.
Lāsma Greidāne, Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece uzsvēra, ka Latvijā spēkā esošie normatīvie akti par šādām darbībām paredz kriminālatbildību.
“Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu. Papildus medniekam būtu arī jāskaidrojas likumsargiem par ieroča pielietošanas noteikumu neievērošanu. Ieroča pielietošana ir atļauta tikai pašaizsardzībai. Turklāt ir atsevišķas valsts institūcijas, kas ar šādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem apseko mežu teritorijas,” teikts valsts Policijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietnieces saidrojumā.
Bezpilota lidaparātu izmantošanu Latvijā reglamentē Ministru kabineta izstrādātie Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi.
Piemēram, noteikumos ir šādi punkti, kas attiecināmi uz lidojumiem pāri īpašumiem, būvēm un personām:
3. Veicot lidojumu ar bezpilota gaisa kuģi augstumā līdz 120 m no zemes vai ūdens virsmas, ievēro šādus nosacījumus:
3.1. lidojumam izvēlas pēc iespējas īsāko un drošāko lidojuma trajektoriju, kā arī saīsina laiku, kurā bezpilota gaisa kuģis pārlido pāri trešajām personām piederošam īpašumam, ielām un autoceļiem;
3.2. lidojumu pāri trešajām personām piederošam īpašumam veic ne zemāk kā 30 m augstumā no zemes vai ūdens virsmas un ne tuvāk kā 10 m no šķēršļa;
3.3. pēc iespējas izvairās lidot pāri cilvēkiem, transportlīdzekļiem, kas piedalās ceļu satiksmē, kā arī dzīvniekiem, ēkām un inženierbūvēm.
55. …ir pieļaujamas šādas atkāpes no atvērtās kategorijas prasībām:
55.1. veicot lidojumus ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanās masa ir mazāka nekā 2 kg un maksimālais lidojuma ātrums nepārsniedz 19 m/s, atļauts pārlidot pāri neiesaistītām personām, bet ne cilvēku pulcēšanās vietām;
55.2. veicot lidojumus ar bezpilota gaisa kuģiem, kuru pacelšanās masa ir mazāka nekā 25 kg, ievēro 30 m attālumu horizontālā plaknē no trešajām personām.
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
