Mednieki nereti saka, ka mežā pavada vairāk laika nekā jebkurš cits. Bet vai tā tiešām ir?
Līdz šim nav nopietnu zinātnisku pētījumu, kuros dažādas profesijas vai sabiedrības grupas būtu salīdzinātas pēc dabā pavadītā laika. Neviens nav precīzi saskaitījis, kurš biežāk atrodas mežā – mežsargi, vides inspektori, biologi, aizsargājamo teritoriju speciālisti, medību uzraudzības darbinieki vai mednieki. Tam ir vienkāršs iemesls – šo cilvēku ikdiena un darba pienākumi ir ļoti atšķirīgi, tāpēc šādus salīdzinājumus veikt nav vienkārši.
Tomēr pētnieki ir analizējuši citu jautājumu – kuri cilvēki visaktīvāk vēro dabu un iesaistās tās aizsardzībā.
Dažādās valstīs veikti pētījumi rāda, ka cilvēki, kuri medī, makšķerē, vēro putnus vai regulāri nodarbojas ar citām dabā balstītām aktivitātēm, ir vieni no aktīvākajiem dabas vērotājiem. Viņi biežāk ziņo par pamanītām izmaiņām vidē, savvaļas dzīvnieku problēmām un iesaistās dabas aizsardzības pasākumos.
Kādā pētījumā, kas veikts Ņujorkas štata lauku reģionos, secināts, ka mednieki dažādās dabas aizsardzības aktivitātēs iesaistījās četras līdz piecas reizes aktīvāk nekā cilvēki, kuri ar dabu saistītās nodarbēs nepiedalās. Pētījuma autori uzsvēra, ka regulāra atrašanās dabā būtiski palielina cilvēka interesi par vides stāvokli un vēlmi iesaistīties tās saglabāšanā.
Ja tomēr mēģinātu izveidot sarakstu ar profesijām, kuru pārstāvji visvairāk darba laika pavada dabā, līderu vidū, visticamāk, būtu aizsargājamo teritoriju speciālisti, vides aizsardzības inspektori, medību uzraudzības darbinieki, mežsargi, medību saimniecību darbinieki, biologi un savvaļas dzīvnieku pētnieki.
Medniekiem šajā sarakstā ir viena būtiska īpatnība. Mežsargs vai biologs mežā visbiežāk strādā darba laikā. Savukārt daudzi mednieki dabā dodas ne tikai brīvdienās vai atvaļinājuma laikā. Viņi regulāri apmeklē savus medību iecirkņus visa gada garumā – vēro dzīvniekus, pārbauda medību infrastruktūru, uztur kārtībā tornīšus, seko dzīvnieku pārvietošanās maršrutiem, vērtē mežsaimniecībā un lauksaimniecībā nodarītos postījumus. Gadu desmitu laikā tas veido tūkstošiem stundu, kas pavadītas vienā un tajā pašā teritorijā.
Tieši regulārā klātbūtne dabā medniekiem ļauj pamanīt pārmaiņas, kas citiem bieži paliek nepamanītas. Mednieki nereti vieni no pirmajiem pamana slimus dzīvniekus, invazīvo sugu izplatību, nelegālas atkritumu izgāztuves, meža ugunsgrēku pazīmes, bojātu infrastruktūru vai iespējamus malumedniecības gadījumus.
Ja cilvēks gadiem ilgi staigā pa vieniem un tiem pašiem meža kvartāliem, pazīst takas, grāvjus un dzīvnieku pārvietošanās vietas, viņš pamana arī šķietami sīkas pārmaiņas. Tāpēc jautājums nav tikai par to, kurš dabā pavada visvairāk laika, bet arī par to, kurš šo vidi pazīst pietiekami labi, lai pamanītu, kad tajā kaut kas mainās.
Kad skaties lācim acīs, palīdzēt var tikai lūgšanas. “Šauj garām!” #340 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
