CSDD atgādina – pēdējie divi bojāgājušie ceļu satiksmes negadījumos Latvijā dzīvību zaudējuši sadursmēs ar aļņiem. Tas ir skarbs un ļoti nopietns atgādinājums, cik bīstama var būt sastapšanās ar lielu savvaļas dzīvnieku uz ceļa.
Alnis nav stirna, kuru autovadītājs pēdējā brīdī vēl var pamanīt un, iespējams, izvairīties no smagākām sekām. Alnis ir liels, smags dzīvnieks ar augstu ķermeņa novietojumu, un sadursmes brīdī tas bieži nonāk tieši automašīnas vējstikla zonā. Šādas avārijas var būt smagas un traģiskas pat tad, ja autovadītājs brauc šķietami ierastā ātrumā.
Tuvojoties svētku brīvdienām, daudzi cilvēki dosies ārpus pilsētām – uz laukiem, pie ģimenes, uz medību mājām, vasarnīcām vai atpūtas vietām. Daļa šo braucienu notiks agrās rīta stundās, krēslā vai diennakts tumšajā laikā, kad savvaļas dzīvnieku aktivitāte pie ceļiem ir īpaši bīstama.
Tieši tāpēc šobrīd autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem. Ne tikai vietās, kur uzstādīta ceļazīme Savvaļas dzīvnieki, bet arī šķietami pazīstamos ceļa posmos, kur ikdienā braukts simtiem reižu.
Kāpēc dzīvnieki pēkšņi parādās uz ceļa?
Savvaļas dzīvniekam ceļš nav robeža tādā nozīmē, kā to uztver cilvēks. Tas vienkārši šķērso sev ierastu teritoriju, pa kuru pārvietojies jau iepriekš – starp barošanās un atpūtas vietām, ūdens avotiem, meža masīviem vai pļavām. Savukārt šoseja bieži vien šo dabisko maršrutu vienkārši krusto. Tāpēc dzīvnieks uz brauktuves nenonāk tāpēc, ka ir neuzmanīgs, viņš turpina pārvietoties pa sev ierastu ainavu, tikai cilvēka radītā satiksme šo brīdi padara bīstamu.
Īpaši bīstami ir posmi, kur ceļš iet cauri mežam, gar izcirtumiem, krūmājiem, pļavām vai lauksaimniecības zemēm. Tieši šādās vietās dzīvnieks var iznākt uz brauktuves pēkšņi – bez brīdinājuma, bez iespējas laikus reaģēt, ja ātrums ir pārāk liels.
Jāatceras arī tas, ka dzīvnieki bieži nepārvietojas vieni. Ja ceļu šķērso stirna, alnis vai mežacūka, tuvumā var būt vēl citi. Pirmais dzīvnieks ne vienmēr ir pēdējais.
Kas jāievēro autovadītājiem?
Braucot krēslā, naktī vai agrās rīta stundās, iespēju robežās izmantojiet tālās gaismas, ja tas neapžilbina pretimbraucējus. Tālās gaismas palīdz ātrāk pamanīt dzīvnieku atspīdumu, kustību ceļa malā vai tā ēnu mežmalā.
Izvēlieties apstākļiem atbilstošu braukšanas ātrumu. Tas ir īpaši svarīgi uz ceļiem, kas ved cauri meža teritorijām vai vietām, kur jau iepriekš novēroti savvaļas dzīvnieki. Ja braukšanas ātrums ir pārāk liels, pat savlaicīgi pamanīts dzīvnieks var neļaut izvairīties no sadursmes.
Pievērsiet uzmanību spīdošām acīm ceļa malā. Tumsā dzīvnieka acis lukturu gaismā var būt pirmais signāls, ka pie brauktuves kaut kas kustas.
Vērojiet arī ēnas pretimbraucēju lukturu gaismās. Reizēm dzīvnieku var pamanīt nevis tieši, bet pēc kustīgas ēnas, kas pavīd ceļmalā vai brauktuves tuvumā.
Ievērojiet mirgošanu ceļa stabiņu atstarotājos. Ja atstarotāji pēkšņi pazūd, mirgo vai šķietami tiek aizsegti, tas var nozīmēt, ka starp ceļu un atstarotājiem pārvietojas dzīvnieks.
Ko darīt, ja dzīvnieks ir uz ceļa?
Ja pamanāt dzīvnieku uz ceļa vai tā malā, pirmais un svarīgākais – samaziniet ātrumu. Nevajag mēģināt paspēt pabraukt tam garām vai cerēt, ka dzīvnieks pats laicīgi aizies. Savvaļas dzīvnieku uzvedība var būt neprognozējama – tas var apstāties, pēkšņi mainīt kustības virzienu vai izskriet tieši automašīnas priekšā.
Nevajag arī strauji raut stūri, īpaši braucot lielā ātrumā. Mēģinājums izvairīties no dzīvnieka var beigties ar nobraukšanu no ceļa, iebraukšanu pretējā joslā vai sadursmi ar citu transportlīdzekli. Drošākā rīcība ir kontrolēta bremzēšana, distances ievērošana un maksimāli mierīga reakcija.
Ja dzīvnieks ceļu šķērsojis, nesteidzieties uzreiz palielināt ātrumu. Ļoti iespējams, ka tuvumā ir vēl viens dzīvnieks. Īpaši tas attiecas uz mežacūkām un stirnām, bet arī aļņi var pārvietoties vairāki kopā.
Ja sadursme tomēr notikusi
Ja notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku, vispirms jāparūpējas par cilvēku drošību. Ieslēdziet avārijas gaismas, novietojiet automašīnu pēc iespējas drošākā vietā un pārliecinieties, vai nav cietušo.
Par sadursmi ar dzīvnieku jāziņo atbildīgajiem dienestiem. Ievainotam savvaļas dzīvniekam nedrīkst tuvoties – arī šķietami nekustīgs dzīvnieks var pēkšņi reaģēt, savainot cilvēku vai aiziet bojā vēlāk. Īpaši bīstami var būt ievainoti aļņi un mežacūkas.
Tāpat dzīvnieku nedrīkst patvaļīgi pārvietot vai aizvest. Šādās situācijās jārīkojas saskaņā ar dienestu norādījumiem.
Svētku laikā – vēl vairāk uzmanības
Svētku brīvdienās satiksme uz ceļiem kļūst intensīvāka, cilvēki pie automašīnas stūres sēžas noguruši, vēlās vakara vai agrās rīta stundās. Tas palielina risku nepamanīt dzīvnieku laikus. Nogurums, steiga un pārliecība, ka es taču šo ceļu lieliski pārzinu, var būt ļoti bīstama kombinācija.
Tāpēc šajās dienās īpaši svarīgi braukt mierīgāk un uzmanīgāk. Meža dzīvniekam nav ne lukturu, ne atstarotāja, ne sapratnes par automašīnas ātrumu. Atbildība šajā situācijā ir autovadītājam.
Atceries – ja redzi vienu dzīvnieku, tuvumā var būt arī citi. Samazini ātrumu un esi gatavs negaidītai situācijai.
Lai ceļi svētku laikā būtu droši un visi galamērķi sasniegti laimīgi!
Kad skaties lācim acīs, palīdzēt var tikai lūgšanas. “Šauj garām!” #340 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
