Avots: Dabas aizsardzības pārvalde
Aktuālie monitoringa dati liecina, ka Latvijā mīt 150 brūno lāču (Ursus arctos). To skaits pēdējos gados stabili pieaug, līdz ar to palielinās arī iespējamība tos dabā sastapt. Lai palīdzētu atpazīt pazīmes, kas ļauj savlaicīgi atpazīt teritoriju, kurā uzturas lācis, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) atgādina par vadlīnijām, ko izstrādājusi kopā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” un Latvijas Nacionālā dabas muzeja speciālistiem. Sagatavotais materiāls pieejamas pārvaldes tīmekļvietnē.
Materiāls skaidro, kas ir brūnais lācis, kā atpazīt lāča migu un teritoriju, kur tas uzturas, kā pareizi rīkoties sastapšanās gadījumā. Vadlīnijas papildinātas ar dabā uzņemtām fotogrāfijām, kas palīdz identificēt pazīmes.
“Brūnie lāči visā Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, ir aizsargājami dzīvnieki. Savulaik no Latvijas izzuduši, taču pēdējos gados mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu lēmumu un rīcības rezultātā lāču populācija stabili atjaunojas. Līdz šim Latvijā lāči neziemoja, tie nāca no tuvējām valstīm un atgriezās savās mītneszemēs pārziemot. Taču pēdējos gados lāči ziemo arī Latvijā, līdz ar to neizbēgami palielinās arī nejaušu tikšanos skaits. Lācim un citiem savvaļas zvēriem raksturīgs savā teritorijā atstāt pazīmes, kas ļauj to identificēt laikus. Tādēļ vadlīnijas palīdz saprast šī dzīvnieka pazīmes un izvairīties no nevajadzīga traucējuma un tieša kontakta,” skaidro pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Vadlīnijas veidotas galvenokārt medniekiem un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem, kam ikdienā ir vislielākā iespējamība sastapt lāčus, taču tās noderēs arī ikvienam dabas apmeklētājam, tostarp ogotājiem, sēņotājiem un pārgājienu vadītājiem.
Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs, kas var nodzīvot pat 30 gadu. Lāču mātītes var sasniegt līdz 150 kg, tēviņi – pat 300 kg, un šim dzīvniekam nav dabisko ienaidnieku. Lāči apdzīvo plašus, vecus mežu masīvus, priekšroku dodot jauktu koku mežiem, kas robežojas ar purviem, izcirtumiem vai ūdenstilpēm. Ziemas guļai tie migu iekārto sausās vietās ūdens tuvumā.
Parasti lāči ziemas guļā dodas no oktobra līdz decembrim un mostas martā vai aprīlī. Priekšlaicīgu pamošanos var veicināt klimata izmaiņas, laika apstākļi vai traucējumi, piemēram, mežizstrāde vai medības migas tuvumā. Ikdienā lāči nav agresīvi un lielākoties izvairās no cilvēkiem, taču var kļūt agresīvi, ja tiek pāragri iztraucēti no ziemas guļas, ievainoti vai ja lāču mātīte aizsargā mazuļus.
Šobrīd pasaulē mīt ~200 000 brūno lāču. Lielākās populācijas sastopamas Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā un Rumānijā. Daudzās Eiropas un pasaules valstīs brūnie lāči izzuduši, tomēr pakāpeniski tie sāk atgriezties. Latvijā brūnais lācis ir aizsargājams un nemedījams dzīvnieks.
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Bez sagatavošanās viegli nebūs
Ziemeļamerikā, kur sastopams gan Latvijā mītošā Eirāzijas brūnā lāča brālēns grizlijlācis, gan Amerikas melnais lācis, lielo plēsēju un cilvēku ceļi krustojas samērā bieži. Lai sevi pasargātu, dodoties medībās vai pārgājienā vietās, kur pastāv risks sastapties ar ķepaini, mednieki un tūristi nereti līdzi ņem lāču atbaidīšanai paredzēto aerosolu, kas darbojas līdzīgi asaru gāzei. Portāls www.themeateater.com piedāvā interviju ar mednieku no Kanādas Todu Oru, kas 2016. gadā izdzīvojis pēc diviem lāča uzbrukumiem vienas dienas laikā.
“Bija agrs pirmā oktobra rīts, es devos uz platībām lūkot vapiti. Kad uzkāpu kādā kalnā, sev priekšā klajumā apmēram 70 metru attālumā ieraudzīju grizlijlāča mātīti ar diviem mazuļiem. Arī tā mani tūlīt pamanīja, un par laimi uzreiz metās bēgt. Atvieglots nopūtos – acīmredzot, ceļā pagadījies miermīlīgs dzīvnieks,” stāsta cietušais mednieks Tods Ors. “Lai dzīvnieku netraucētu, pagriezos un devos prom pretējā virzienā. Šķiet, biju paspēris vien dažus soļus, kad aizmugurē izdzirdēju troksni, pagriezu galvu un ieraudzīju lāceni. Tā bija apmetusi loku, atstājusi savus mazuļus drošākā vietā un nu straujiem lēkšiem tuvojās man. Kad izrāvu no somas lāču atbaidīšanas aerosolu, jau bija par vēlu – dzīvnieks atradās mazāk kā desmit metru attālumā un uzbruka. Ar plaukstām aizsedzu seju un kaklu, bet lācene paguva vairākas reizes iekosties manā labajā rokā līdz sajuta izsmidzinātā aerosola radīto kairinājumu un pameta mani. Nodomāju, ka briesmas ir garām, tādēļ salasīju mantas un devos prom.”
Kā atzīst mednieks, līdzi viņam bijis gan atbaidīšanai paredzētais aerosols, gan pistole, taču lācene viņu pārsteigusi nesagatavotu, notikumi viens otram sekojuši neticami strauji un iepriekš iztēlotais aizsardzības rīcības plāns izgāzies. Tods stāsta: “Nebija pagājušas ne piecas minūtes, kad aiz muguras atkal sadzirdēju troksni un tūlīt ar acs kaktiņu tieši sev aiz muguras ievēroju to pašu lāceni. Sekoja spēcīgs trieciens mugurā un kritiens ar seju pret zemi. Vienīgais, ko tobrīd spēju vairs izdarīt, bija ar plaukstām aizsegt sprandu. Lācene uzrāpās man uz muguras, ar zobiem pārlauza labās rokas apakšdelmu un izrāva vairākus miesas gabalus. Kliedzu, centos atgaiņāties, bet tas dzīvnieku satracināja vēl vairāk, un es saņēmu kodienus plecā un sānos. Lācene sapurināja mani, pasvieda uz sāniem, bet es atkal apgriezos uz vēdera, atkal aizklāju sprandu. Tā ar visu svaru uzrāpās man uz muguras, jutu kā gurnos iespiežas garie nagi. Aizturējis elpu, centos nekustēties cerībā, ka tā šķitīšu dzīvniekam neinteresants. Lācene ošņāja manu kaklu, sajutu tās silto elpu. Apzinājos, ka tās zobi jebkurā mirklī var ieurbties manā kaklā. Tā bija neaprakstāmi baisa sajūta.” Un nudien, brīdi vēlāk lācene devusies prom, atstājot Todu guļam. Soma, kurā glabājās aerosols un pistole, otrā uzbrukuma laikā tika norauta, atstājot mednieku bez jebkādām pašaizsardzības iespējām.
Klejs Ņūkombs – portāla www.themeateater.com pārstāvis, kas sarunājās ar lācenes uzbrukumā cietušo mednieku, pats izlēma pārbaudīt, cik efektīvi ir iespējams reaģēt uz lāča uzbrukumu, ja esi bruņojies ar spreju. Tā lietošana ir elementāra – atvieno drošības sprūdu un izpūt aerosola saturu lāča virzienā. Eksperimentā tiek izmantots ar tālvadības pulti kontrolējams, ripojošs mehānisms, uz kura nostiprināts kartona lāča siluets. Tas pārvietojas ar ātrumu 37 kilometri stundā, proti, daudz lēnāk nekā spēj skriet īsts lācis. Klejs nostājas ar muguru pret kartona lāci apmēram desmit metru attālumā un pēc komandas pagriežas un izpūš aerosolu šurp skrienošā lāča virzienā. Silueta attīstītais ātrums šķiet neticami liels un tas jau ir sasniedzis mednieku vēl pirms to īsti skar aerosola kodīgais saturs. Šādā situācijā cilvēku glābt nespētu nekas. “Viss notika vēl ātrāk nekā biju iztēlojies, turklāt šoreiz tas ir salīdzinoši lēns kartona lācis uz riteņiem, kura uzbrukuma jau biju gatavs. Īsts dzīvnieks cilvēku paspētu notriekt zemē tik ātri, ka nepaspētu ne aci pamirkšķināt,” savos pārdzīvojumos dalās Klejs. “Skaidrs ir tikai viens – lai arī kas tiktu izmantots aizsardzībā pret lāci, šo līdzekli ir jāprot pielietot ļoti prasmīgi un instinktīvi.”
Avots: The MeatEater
Šausmīgs, briesmīgs, netīrs līķis un nomedīti gulbji. “Šauj garām!” #309 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
