Nekad neskrien uzreiz pakaļ
Pēc šāviena vienmēr iesaka nogaidīt vismaz 15 minūtes, pirms iet dzīvnieku meklēt. Ar pēdējiem spēkiem dzīvnieks var uzrauties kājās un skriet prom. Šādi tas var noskriet vēl lielu gabalu. It īpaši tas attiecas uz briežiem. Tādēļ svarīgi vienmēr nogaidīt. Ja konstatēts, ka dzīvnieks nav nokritis 150–200 metru distancē, labāk atgriezties un sagaidīt apmācītu medību suni, kas palīdzēs meklēt. Ja dzīvnieks ir dzīvs, ejot tam pakaļ bez suņa, to var tikai padzīt uz priekšu.
Sazinies ar kaimiņu kolektīvu
Ja ir skaidrs, ka dzīvnieks ir izgājis no kluba medību platībām, jāsazinās ar kaimiņu klubu. Sliktas attiecības nav iemesls tam, lai neturpinātu meklēšanu. Mednieka ētikas kodekss nosaka, ka mednieku pienākums ir ievainotu dzīvnieku nogalināt pēc iespējas ātrāk, sagādājot tam pēc iespējas mazāk ciešanu. Tāpat jādara viss iespējamais, lai šīs ciešanas izbeigtu. Divu klubu ambīcijas nav iemesls tam, lai dzīvnieki ciestu.
Kartē atzīmē, kur bijis šāviens, kur pēdējās pēdas
Ja meklēšana dažādu iemeslu dēļ ir jāpārtrauc, lai turpinātu nākamā dienā, kartē noteikti jāatzīmē šāviena vieta, kā arī pēdējā vietā, kur redzētas asinis. Tas ļaus sekmīgi meklēšanu turpināt pašam vai izsauktajiem palīgiem. Ir apgrūtinoši, ja vēlāk nav iespējams identificēt, kur bijušas pēdējās asinspēdas.
Paļaujies uz suni
6267 Saimniekam jāiemācās saprast, ko suns mēģina pateikt.
Bieži lielākā meklētāja kļūda ir neuzticēšanās medību sunim. Suņa deguns ir krietni vien labāks par cilvēka, un pieredzējis suns noteikti zinās labāk nekā saimnieks, kuram varētu šķist, ka medījums devies ne tajā virzienā. Ja suns uzstājīgi dodas vienā virzienā, tam noteikti ir iemesls un vajadzētu pārbaudīt, kādēļ viņš dodas tieši tur. Tāpat nevajadzētu sunim traucēt darīt savu darbu. Svarīgi ir iemācīties saprast, ko suns mēģina pateikt ar savu uzvedību. Katrs suns strādā un ar saimnieku komunicē citādi. Lielākā problēma – saimnieks ne vienmēr to saprot, it īpaši, ja asinpēdas ir grūtas un stress liels. Ja saimnieks sāk satraukties un nervozēt, arī suns to sajūt, un tas var traucēt atrast medījumu.
Visi medījumi ir vienlīdz svarīgi
Reiz kādās medībās mednieks pārtrauca meklēt diezgan grūtas asinspēdas, sakot, ka tas jau bijis tikai špīsers, ja būtu bijusi liela trofeja, tad gan būtu žēl. Vienlīdz svarīgi ir visi medījumi – kā pīle, tā alnis. Mednieks ar šāvienu izdzēš dzīvību, vai tas būtu putns vai pārnadzis. Ir nepiedodami, ja vienu meklē paviršāk nekā citu. Nav svarīgi – lieli ragi, mazi ragi, stirna, alnis, govs vai teļš. Visi medījumi ir jāmeklē vienlīdz rūpīgi un uzcītīgi. Medības nav tikai aizbraukšana uz mežu, izkāpšana no auto un pašaudīšanās. Medības ir sarežģīts un atbildīgs process, kura rezultātā dzīvnieks tiek nogalināts. Ja neesi gatavs iet līdz galam, padomā, vai tomēr nebūtu jādara kaut kas cits.
