Daudziem medniekiem zināma situācija. Brauc uz mežu, piemēram, no rīta, vēl pirms gaismiņas, iekšēji gatavojies skaistām medībām. Nonācis iecerētajā vietā, agrāk vai vēlāk dzirdi mežā rejam suni.
Kāds lasītājs pazvanīja un pastāstīja savu bēdu stāstu. “Es devos uz attālu mūsu platību nostūri. Tur nav ne taku, ne stigu. Purvaina vieta, kas vasarā nožūst un ir izstaigājama. Tas tā maigi teikts. Tur ir kukuržņaina zāle, krūmi. Iešana nav no vieglajām, bet tur ir daudz briežu un aļņu, tādēļ ir vērts pacensties. Zinot, ka man vajadzēs apmēram stundu, lai kājām aizietu līdz iecerētajai vietai, ierados pusotru stundu pirms saullēkta,” stāsta mednieks no Bauskas puses.
Nonācis atklātākā apvidū, kur ainavu rotā daži krūmu puduri un nelielu bērzu birzītes, mednieks pacēla pie acīm termokameru, juzdams saviļņojumu un cerēdams ieraudzīt briežu un aļņu siluetus. “Vietā, kur pēdas klāj mālainās grāvju nogāzes kā bruģis Vecrīgas ielas, es neieraudzīju nevienu baltu pleķīti. Neviena dzīvnieka. Un tajā pašā brīdi izdzirdēju mežā suņa rejas. Es zinu, ka samērā netālu ir mājas, bet suns rēja tieši meža mastā. Un rēja dusmīgi. Es uzreiz padomāju, ka tas saticis kādu savvaļas dzīvnieku,” atklāj zemgalietis.
Samierinājies ar situāciju, vīrietis devās mājās un pa ceļam ieraudzīja grāvī kaut ko baltu. Pēc brīža no zāles parādījās bīgla šķirnes suns ar siksniņu ap kaklu. Paskatījies mednieka virzienā, tās mierīgā garā esot devies prom. Pēcāk medību kluba vadītājs sacījis, ka suns pieder cita kolektīva priekšniekam, kurš dzīvo netālu.
Ko nosaka tiesību akti
Suņa palaišana bez uzraudzības mežā ir likuma un ētikas normu pārkāpums.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 266 Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai 13. punkts nosaka, ka pilsētās un ciemos ārpus norobežotas teritorijas suns bez pavadas drīkst atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību. Savukārt to pašu noteikumu 14. punktā teikts:
Viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus.
Ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi Suns!.
Ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
Medību noteikumos ir minēts, ka klaiņojošu mājas (istabas) dzīvnieku nonāvēšana medību platībās, izmantojot medību šaujamieročus un ievērojot dzīvnieku aizsardzību reglamentējošo starptautisko līgumu un citu normatīvo aktu prasības, atļauta visu gadu.
Ko tas nozīmē, paskaidroja Latvijas Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis: “Nevienu suni vai kaķi mednieki nedrīkst nonāvēt pēc pašu ieskatiem. Par klaiņošanu, uzbrukumiem vai citām situācijām, kur ir iesaistīti bez uzraudzības atstātie mājas kaķi un suņi, ir jāziņo vietējai pašvaldībai. Pamatojoties uz faktiem un iesniegtajiem pierādījumiem, pašvaldības vadība nolems, kā rīkoties. Galējas nepieciešamības gadījumā, kad būs izsmeltas visas citas iespējas, pašvaldība var uzdot medniekiem konkrētās situācijas risinājumu. Ir jābūt oficiālam lēmumam un atskaitei. Galvenais, kas ir jāpatur prātā, ka suns nav vainīgs. Vainīgs vienmēr ir tā īpašnieks, kura bezatbildība var kļūt par iemeslu suņa nekontrolētajai uzvedībai.”
Suns jau neko nedara…
Klaiņojošs suns, sevišķi medību šķirnes suns vai vienkārši liels suns, var nodarīt lielu kaitējumu savvaļas dzīvniekiem un medību saimniecībai. Ja suns tiek laists brīvsolī, tas ātri vien saprot, ka pārnadžu mazuļi un stirnas ir viegls medījums. Suns iemācās dzenāt dzīvniekus un nogalināt tos tikai prieka pēc, jo ir paēdis un dzīvo pie saimnieka, kas labāk vai sliktāk, tomēr rūpējas par savu mājdzīvnieku. Vēl tas ir traucējums medībām, kas ir dziļi neētiski, sevišķi, ja suns pieder medniekam, kurš principā saprot visu procesu.
Pavasarī šāda skriešana, riešana un medīšana nodara vēl lielāku kaitējumu, jo rada milzīgu stresu visā mežā laikā, kad vairumam dzīvnieku un putnu ir mazuļi.
Klaiņojoši suņi nereti uzbrūk arī mājlopiem. Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava vadošais pētnieks Dr. biol. Jānis Ozoliņš savulaik atzina, ka vilku uzbrukumu vietās paņemtie DNS paraugi atsevišķos gadījumos pierāda suņu vainu. Turklāt suņi mēdz veidot barus, kas var būt bīstami arī cilvēkiem. Īpašā riska grupā ir bērni un veci cilvēki.
Suņu klaiņošanai ir arī negatīvas demogrāfiskas sekas. Proti, suņi pārojas brīvās mīlas režīmā. Pēc tam šie kucēni nonāk jūrskolā vai labākajā gadījumā pie jauniem saimniekiem. Portāls SS.com ir pilns ar sludinājumiem, kur piedāvā medību suni, kuram māte ir laika, dzinējsuns vai pat putnusuns, bet tēvs – nezināms. “Māte lieliski iet asinspēdas, padod ežus, lido pakaļ bebriem. Būs baigie mednieki!” tā parasti ir rakstīts sludinājumos, kur piedāvā šādu pastaigu augļus. Jāatgādina, ka Latvijā medībās drīkst izmantot tikai šķirnes suni. To nosaka vairāki tiesību akti.
Kā rīkoties
Ja ir zināms suņa īpašnieks, jāmēģina ar viņu sazināties un izklāstīt situāciju, bažas un novērojumus, kā arī atgādināt par tiesību aktu prasībām. Iespējams, izdosies pārliecināt cilvēku turpmāk suņus nelaist brīvi pastaigāties.
Pastāv iespēja, ka cilvēks nezina likuma prasības un, izlasot iepriekš minētos tiesību aktus, pats sapratīs, ka rīkojies nepareizi.
Ja pārkāpumi turpinās, jāraksta oficiāls iesniegums vietējai pašvaldībai, kuras pienākums ir īstenot mājas dzīvnieku labturības noteikumu ievērošanas kontroli. Pašvaldība pieņems lēmumu un paziņos par situāciju.
Savvaļas suņu bars terorizē Kurzemi
MEDĪBAS + PIELIKUMI = 6 žurnāli + 2 pielikumi
Žurnāla Medības pielikums. Medību trofejas
