Informācijas avots: Outdoor Life
Šovasar ASV plašas diskusijas izraisījusi neparasta programma Montānas štatā. Valsts iepērk fazānus, kurus audzē ieslodzītie štata labošanas iestādēs, bet pirms medību sezonas jaunieši putnus izlaiž valsts medību teritorijās. Tagad tiek apsvērta iespēja programmu paplašināt un fazānus izlaist arī privātajās un federālajās zemēs.
Programmas mērķis ir vienkāršs – ieinteresēt bērnus un jauniešus medībās un dot viņiem iespēju piedzīvot pirmās veiksmīgās medības.
Tomēr ne visi šādu pieeju vērtē pozitīvi. Daļa biologu uzsver, ka nebrīvē audzētu fazānu izlaišana pati par sevi nerada dzīvotspējīgu savvaļas populāciju. Tiek aktualizēti arī jautājumi par slimību un parazītu iespējamu izplatīšanos, kā arī par programmas ekonomisko efektivitāti. Kritiķi uzskata, ka ilgtermiņā daudz lielāku ieguvumu dotu ieguldījumi dzīvotņu atjaunošanā un medību platību kvalitātes uzlabošanā.
Un tieši te sākas interesantākā šī stāsta daļa. Kāpēc fazāniem vispār tiek pievērsta tik liela uzmanība? Kāpēc Eiropā un Ziemeļamerikā mednieki jau vairāk nekā gadsimtu iegulda laiku un līdzekļus šīs sugas saglabāšanā un populācijas stiprināšanā? Vai fazāns ir tikai skaists medījamais putns, vai arī tā nozīme dabā ir daudz plašāka?
Pēdējo desmitgažu pētījumi rāda, ka lielākā vērtība bieži slēpjas nevis pašos putnos, bet gan dzīvotnēs, kas tiek radītas, lai uzturētu spēcīgu savvaļas fazānu populāciju.
No Kaukāza līdz gandrīz visai pasaulei
Parastā fazāna (Phasianus colchicus) izcelsmes reģions ir Kaukāzs, Melnās un Kaspijas jūras piekraste, Mazāzija un Vidusāzijas upju ielejas. Pat sugas latīniskais nosaukums colchicus cēlies no senās Kolhīdas – teritorijas mūsdienu Gruzijā.
Tiek uzskatīts, ka fazānus Eiropā pirmie ieveduši senie grieķi. Vēlāk to izplatību veicināja Romas impērija, bet viduslaikos krāšņos putnus dažādās Eiropas valstīs izplatīja muižnieki un valdnieki, kuriem fazānu medības bija arī prestiža simbols.
Gadsimtu gaitā fazāni izplatījās gandrīz visā Eiropā. XIX gadsimtā tie tika introducēti Ziemeļamerikā, vēlāk arī Jaunzēlandē, Austrālijā, Dienvidāfrikā un atsevišķās Dienvidamerikas valstīs. Šobrīd parastais fazāns ir viena no pasaulē plašāk izplatītajām medījamo putnu sugām.
Taču dažādās valstīs izveidojušies ļoti atšķirīgi fazānu apsaimniekošanas modeļi.
Vienviet ik gadu izlaiž tūkstošiem nebrīvē audzētu putnu, kas savvaļā izdzīvo salīdzinoši īsu laiku. Citviet gadu desmitiem tiek ieguldīts dzīvotņu uzlabošanā, tādējādi izveidojot savvaļas populācijas, kas spēj vairoties un pastāvēt ar daudz mazāku cilvēka palīdzību.
Tieši šādas pašatražojošās populācijas daudzviet tiek uzskatītas par vienu no lielākajiem ilgtermiņa medību saimniecības panākumiem. To izveidē izšķiroša nozīme ir nevis vienkāršai putnu izlaišanai, bet gan ilgstošam darbam ar dzīvotnēm, plēsēju populāciju apsaimniekošanu un atbildīgu medību organizēšanu.
Fazānam nepietiek tikai ar labības lauku
Lai fazāni veiksmīgi ligzdotu un izaudzinātu mazuļus, tiem nepieciešama daudzveidīga vide. Ar plašu labības lauku vien nepietiek.
Vajadzīgas krūmāju joslas, dzīvžogi, ar kukaiņiem bagātas pļavas, dabiski laukmalu biotopi, nelieli meža puduri, atklātas lauces un vietas, kur putniem iespējams paslēpties no plēsējiem un droši ligzdot.
Daudzviet Eiropā šādas dzīvotnes gadu desmitiem veido un uztur tieši mednieki. Tiek stādīti dzīvžogi, ierīkoti barības lauki, saglabātas dabiskās pļavas un neapstrādātas lauku malas, uzturētas krūmāju joslas un ainavas mozaīkveida struktūra.
Tas viss sākotnēji tiek darīts fazānu dēļ, taču ieguvēju loks izrādās daudz plašāks.
Iegūst ne tikai fazāni
Lielbritānijas Game & Wildlife Conservation Trust ilgstošajos pētījumos konstatēts, ka teritorijās, kur mērķtiecīgi apsaimnieko fazāniem piemērotas dzīvotnes, ieguvēji nav tikai paši fazāni.
Šādās vietās mēdz būt vairāk kukaiņu, bagātīgāka ziedošo augu daudzveidība un vairāk apputeksnētāju. Uzlabojas arī dzīves apstākļi dažādām citām putnu, zīdītāju, rāpuļu un abinieku sugām.
Pētījumos secināts, ka labi apsaimniekotās teritorijās var būt vairāk arī agrārās ainavas mazo putnu nekā līdzīgās vietās, kur šāds darbs netiek veikts. Izšķirošais faktors nav pats fazānu skaits, bet gan ainavas daudzveidība.
Dzīvžogi, krūmāju joslas, ziedošas laukmales, barības lauki ziemas periodā un dabiskās pļavas vienlaikus kļūst par dzīvesvietu desmitiem citu sugu.
Iegūst arī pelēkie zaķi, eži, sīkie grauzēji, ķirzakas, abinieki un daudzi bezmugurkaulnieki. Jo vairāk kukaiņu, jo vairāk barības ir ne tikai fazānu mazuļiem, bet arī irbēm, paipalām, cīruļiem un citiem kukaiņēdājiem putniem.
Medību saimniecība kā bioloģiskās daudzveidības partneris
Šis aspekts kļūst arvien nozīmīgāks laikā, kad intensīvā lauksaimniecība daudzviet Eiropā samazina dabisko biotopu daudzveidību. Lieli vienveidīgi sējumu masīvi, izzuduši dzīvžogi un sarūkošas dabiskās pļavas savvaļas dzīvniekiem atstāj arvien mazāk piemērotu dzīvesvietu.
Tāpēc katra saglabātā krūmāju josla, dabiska pļava vai ziedoša laukmale var kļūt par nozīmīgu visas ekosistēmas elementu.
Tieši tādēļ arvien biežāk tiek uzsvērts, ka atbildīgi apsaimniekotas medību platības var dot būtisku ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Mednieki dzīvotnes sākotnēji veido konkrētai medījamai sugai, taču ilgtermiņā labumu gūst daudz plašāks savvaļas dzīvnieku un augu sugu loks.
Vai pietiek vienkārši izlaist fazānus?
Te arī atgriežamies pie Montānas piemēra.
Nebūtu pareizi apgalvot, ka nebrīvē audzētu putnu izlaišana pati par sevi ir bezjēdzīga. Tā var palīdzēt radīt medību iespējas, īpaši jaunajiem medniekiem, un kļūt par pirmo soli cilvēka iesaistīšanu medību tradīciju veidošanā.
Taču, ja mērķis ir izveidot stabilu savvaļas populāciju, ar putnu izlaišanu vien nepietiek.
Nepieciešama vide, kurā fazāns spēj izdzīvot, ligzdot, izaudzināt mazuļus un pārlaist ziemu. Ja šādu apstākļu nav, katru gadu var izlaist tūkstošiem putnu, taču pašatražojoša populācija tā arī neveidosies.
Tieši tāpēc fazānu stāsts patiesībā nav tikai par fazāniem.
Tas ir stāsts par to, kā viena medījamā suga var kļūt par iemeslu saglabāt krūmājus, ziedošas pļavas, dzīvžogus un dabiskas lauku malas – un līdz ar to radīt dzīvesvietu daudzām citām sugām.
Savvaļas fazānu populācijas patiesā vērtība, iespējams, nav izmērāma tikai nomedīto putnu skaitā. Daudz vērtīgāks ir tas, kas paliek ainavā arī tad, kad medības jau sen beigušās.
Pameta sievu un aizgāja prom! Būs dati, būs medības! “Šauj garām!” #350 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
