Lielā daļā Ziemeļkurzemes Āfrikas cūku mēris (ĀCM) mežacūkām nebija manīts vairāk kā gadu. Nedz dzīva vīrusa, nedz arī antivielu veidā. Tādēļ tas viesa cerības, ka esam ceļā uz vīrusa totālu izskaušanu, kā tas izdevies Beļģijā un Čehijā. Tomēr šis gads Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļkurzemes pārvaldei sākās bēdīgi. Ģibuļu un Abavas pagastos mežā tika atrastas beigtas mežacūkas, kuras, kā apliecināja laboratoriskie izmeklējumi, sirgušas ar Āfrikas cūku mēri.
Sadzīvojam kopš 2014. gada
Mēris Latvijā konstatēts 2014. gadā, un kopš tā laika esam mācījušies ar to sadzīvot. Ir bijuši dažādi ierobežojumi,
mednieki ir pielāgojušies, cietusi ir cūkkopības nozare, kopumā ĀCM radījis valstij milzu zaudējumus. Pagājušā gadā vien tie bijuši vairāku miljonu eiro apmērā. Kādēļ mēris atgriežas un ko sola nākotne, stāsta PVD Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Seržants. “Ir skaidrs viens, ka kopš laika, kad Latvijā konstatēts ĀCM, mēra un medību ietekmē ir ievērojami samazināta mežacūku populācija. Jānorāda, ka tieši mežacūkas ir vīrusa rezervuārs dabā un ar mēra izplatību mežacūku populācijā ir saistīti arī gadījumi, kad infekcija nokļūst mājas cūku fermās. Pagājušā gadā tika skartas divas lielas komercnovietnes,” skaidro Mārtiņš Seržants. “Mežacūku populācijas samazināšanās tendences rezultātu ar divu līdz trīs gadu noilgumu konstatē teritorijās, kur ievērojami samazinās mežacūku skaits ar antivielu klātbūtni, kas nozīmē, ka samazinājies arī dzīvnieku kontakts ar vīrusu. Tā ir laba ziņa, un ir ļoti daudz mednieku kolektīvu, kas ļoti uzcītīgi medīja mežacūkas, samazināja to skaitu, līdz ar to arī panāca situāciju, ka viņu medību platībās mēris praktiski vairs nav konstatēts.”
Baidās ziņot par beigtām cūkām
Kā stāsta eksperts, mežā atrastās beigtās mežacūkas liecina par reālo situāciju dabā, tomēr pēdējā laikā ir maz ziņojumu par šiem gadījumiem. Viens no iemesliem ir tāds, ka mežacūku līķus grūti atrast, bet otrs – joprojām ir cilvēki, kas baidās ziņot. “Daudzās vietās ir indikācijas par to, ka populācija atveseļojas, kas ir laba ziņa. Tomēr, atveseļojoties populācijai, strauji palielinās mežacūku skaits, kas rada jaunus riskus. Ir mednieku klubi, kur nomedī 110% un vairāk no uzskaites, tādā veidā populāciju noturot rāmjos. Tomēr ir arī teritorijas, kur mežacūkas sāk taupīt, kas var novest pie viena rezultāta. Ģibuļu novadā, salīdzinot Valsts meža dienesta uzskaites datus ar nomedīto mežacūku skaitu, kas bija samērā neliels, ir skaidrs, ka viens no mēra atgriešanās faktoriem varētu būt
tas, ka netika pietiekami intensīvi medīts. Protams, jānorāda arī tas, ka vīruss ir apkārtnē, bet pieaugoša mežacūku populācija ļauj mērim turpināt izplatīties,” skaidro Mārtiņš Seržants.
Medību ierobežojumiem būs sekas
Eksperts lēš, ja statistika nemelo, tad šajā apkārtnē varētu būt vēl ap 80 mežacūku, kuras ir jau inficējušās vai inficēsies tuvākajā laikā. “Uzreiz jāteic, ka šie gadījumi nav saistīti ar Covid-19 ierobežojumiem, kas ietekmē arī medību organizēšanu. Šīs ir vietējo mednieku iepriekšējo pāris gadu rīcības sekas. Tomēr ir pamats domāt, ka šajā medību sezonā pandēmijas dēļ ieviesto ierobežojumu iznākumu mēs varētu redzēt pēc gada vai diviem, kad varētu būt sagaidāmi jaunu ĀCM gadījumu uzliesmojums,” tā eksperts. Pandēmijas dēļ kopš pagājušā gada 21. decembra Latvijā ir aizliegtas dzinējmedības, kā arī mājsēdes dēļ mednieki nedēļas nogalēs pilnvērtīgi nevar doties individuālās medībās, jo pēc 22 ir jāatrodas savās dzīvesvietās. Individuālās medības var turpināties, bet ir ierobežoti medību veidi, kā arī laiks, ko var veltīt mežacūku medībām, līdz ar to gaidāms tas, ka samazināsies nomedīto mežacūku skaits, kas savukārt ļaus populācijai pieaugt, kas var novest pie jauniem ĀCM gadījumiem. “Eiropā ir divi piemēri, kas liecina par to, ka ir iespējams izskaust mēri. Čehija un Beļģija ir divas valstis, kur mēris mežacūku populācijās ir likvidēts. Izskatās, ka arī Vācija pašlaik iet šo ceļu. 2014. gadā Latvijā tieši tādi paši pasākumi, kādi tika ieviesti šajās valstīts, nebija iespējami, bet iegūtā pieredze ĀCM apkarošanā ir piemērojama un ieviešama, un tas nozīmē, ka cerība ir,” skaidro Mārtiņš Seržants. “Pirmkārt, ļoti svarīgi ir savākt un no meža izvest mirušās mežacūkas, jo to līķi ir lielākais infekcijas avots. Es saprotu, ka cilvēki ir noguruši no ierobežojumiem un papildu
pienākumiem, bet, otrkārt, ir ļoti svarīgi neļaut strauji pieaugt mežacūku populācijai. Es ticu tam, ka, piepūšot vaigus un mazliet iespringstot, ir iespējams arī Latviju atbrīvot no šīs sērgas. Tomēr, ir arī tikpat svarīgi ļaut medniekiem pietiekami brīvi mežacūkas medīt un ierobežot to skaitu. Medībām šajā kontekstā ir ļoti liela nozīme, un mums visiem jāsaprot, ka tas ir ļoti svarīgi,” uzsver PVD eksperts.
Avots: Latvijas Avīze
Reportāža. Cīņa ar Āfrikas cūku mēri 11.01.2021.
Lasi un abonē žurnālu Medības!
