“Turpinās darbs saistībā ar Medību likumu, turklāt ne tikai darba grupā. Arī deputāti Tautsaimniecības komisijā ir iesnieguši savus priekšlikumus. Vērtējam, ko Medību likumā ir nepieciešams izmainīt vai uzlabot no savas puses, un mēģinām atrast kopsaucēju. Ir jautājumi, kuros nav atšķirīgas izpratnes par norisēm, tajā pašā laikā ir jautājumi, kur viedokļi atšķiras. Par konkrētām lietām gan runāt vēl pāragri,” stāsta Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Oktobrī sākās dzinējmedību sezona. Tā sākusies klusu un mierīgi. Taču bažīgu mani dara tas, ka līdz oktobra vidum jau nomedīti 180 vilki. Tātad bezsniega un lapu apstākļos, kad vilku nomedīšana ir ļoti grūta. Pēc nomedīšanas vietu kartes mēs redzam, ka tas notiek praktiski visā Latvijā vienmērīgi. Izteikta līdera reģionu ziņā nav. Secinājums – vilku populācija ir daudz lielāka, nekā novērtēts.
Mēs, iespējams, neesam rēķinājušies ar populācijas pieaugumu vai kādiem citiem faktoriem, kas veicinājuši populācijas strauju palielināšanos. Tas var radīt diezgan nopietnas problēmas, jo ir vilku mīļi, kuri uzskata, ka vilks ir mīļš mājsunītis, ka vilkam jādzīvo, bet laukos nekas nav jāaudzē. Līdz ar to ir pretestība pret nomedīšanas limita palielināšanu. Domāju, līdz gadu mijai viss vilku nomedīšanas limits būs izpildīts. Un kas tālāk? Ir drūma statistika – šogad jau ir reģistrēti 39 gadījumi, kad vilki uzbrukuši mājlopiem.
Protams, ir arī lāču uzbrukumi. Pavasarī uzbruka telei, oktobra sākumā Madonas pusē bija uzbrukums šķirnes kumeļam. Rezultāts – saimnieks no pārdzīvojumiem nomira. Tādējādi mums Latvijā ir pirmais lāča uzbrukuma upuris cilvēks. Netiešā veidā, protams.
Par vilku uzbrukumiem runājot, Krāslavas novadā vilki iznīcināja 17 šķirnes aitas, no kurām septiņas bija vaislas materiāls. Cilvēki saimniecību bija iekārtojuši ar Eiropas fondu atbalstu, un nu tā ir likvidēta. Kā situāciju risināt? Finansējums saņemts, bet nav ko atrādīt, jo visu noplēsuši vilki.
Nesaku, ka situācija ir katastrofāla, taču satraucoša gan.
Risinājums – jāpārskata vilku nomedīšanas limits. Tam jābūt objektīvam. Cita risinājuma diemžēl nav. Nevaram taču nolikt vilkus ierindā un izstāstīt, ka aitas plēst nedrīkst!
Ieroču aprites jomā man ir bijušas dažādas intervijas ar nopietnām kompānijām, un varu pievienoties viedoklim, ka pie mums šī joma ir labā kārtībā. Protams, nekad nav tā, ka nebūtu kas uzlabojams.
Iekšlietu ministrijā auditorkompānija veikusi izpēti un sniegusi savus atzinumus, kas būtu uzlabojams. Taču šie ieteikumi ir saistīti tieši ar klientu apkalpošanu, nevis ieroču apriti kā tādu. Zināmas problēmas ir ar ieroču glabāšanu medību vietā, taču arī tas ir risināms – ir lietas, kas palaistas garām un nav līdz galam pārdomātas.
Attiecībā uz Eiropas vēlmi ierobežot svina munīcijas izmantošanu mūsu viedokli, ka ierobežojumiem jābūt objektīvi pamatotiem un īstenojamiem dzīvē, vairs neviens neuzklausa. Eiropas Komisija ir ieņēmusi citu nostāju. Medniekiem jāgatavojas tam, ka ar laiku svina munīcijas vairs nebūs. Sliktākais gadījums – svina munīciju nevarēs izmantot arī šautuvēs. Šautuvēm tas dzīvi, kas jau tā nav salda, sarežģīs vēl vairāk. Tas ir divu triju gadu jautājums, ne vairāk. No drošības viedokļa šautuvēs tas nemainīs neko. Tāpat ieroču īpašniekiem jārēķinās ar to, ka ne visi ieroči bezsvina munīcijai ir piemēroti.”
Par vilku medībām. “Šauj garām!” #48 epizode
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
