“Par spīti, tam, ka Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) ļoti aktīvi un sīvi iestājās pret šādu priekšlikuma redakciju, 3. septembrī REACH komiteja akceptēja Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas paredz aizliegt svina skrošu munīcijas izmantošanu mitrājos ne tikai medībās, bet arī šautuvēs,” saka Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks.
“Turklāt šajā priekšlikumā man pats ļaunākais nešķiet tas, ka svins tiek aizliegts kā tāds, mēģinot to izskaust no sadzīves un aprites, bet tas, ka normas ir nesaprotamas un neizpildāmas.
Ja Eiropas līmenī tiek pieņemti normatīvie akti, kas vispār nav iedzīvināmi, man rodas liels jautājums par pasākumu kā tādu. Neviens neiebilst pret loģiskām un labi argumentētām lietām. Šajā gadījumā jāgaida, kā tas izskatīsies dzīvē, jo manevra iespējas šajā gadījumā būs ļoti nelielas vai tādu nebūs vispār.
Lielajām Eiropas valstīm šis jautājums neinteresē vispār, jo, piemēram, Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai salīdzinājumā ar Latviju mitrāju ir ļoti maz, tāpēc Latvijas un pārējo septiņu valstu iebildumi netika sadzirdēti.
Saistībā ar ieroču apriti pašlaik nav nekādu jaunumu, par kuriem vajadzētu uztraukties. Turpinās šautuvju noteikumu izstrāde un gaidām, kad būs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas informatīvais ziņojums par prasībām šautuvēm saistībā ar trokšņu līmeni un tamlīdzīgām lietām. Izejot no tā, varēs saprast, nepieciešama mednieku organizāciju iesaistīšanās vai nav.
Turpinās darbs pie medību lietotnes izstrādes. Cik saprotu, drīz būs pieejama demo versija, kuru varēs sākt testēt un pilnveidot. Daudzviet šī lietotne palīdzēs noskaidrot esošo situāciju un varbūt nesīs daudz jaunu atklāsmju mums, medniekiem.
Turpinās ūdensputnu medību sezona. Aicinu visus iesaistīties un medīt ūdensputnus, un, kas svarīgākais, ziņot par visiem nomedītajiem ūdensputniem. Kā pīlēm, tā arī zosīm. Šī informācija ir ļoti būtiska, lai būtu ziņas par reālo situāciju. Iespējams, vajadzētu meklēt vēl kādus veidus, kā atvieglot šo ziņu iesūtīšanu, piemēram, izmantojot lietotni WhatsApp.
Covid-19 dēļ nobrucis ir arī medījuma gaļas tirgus. Mednieki cerēja, ka varēs papildināt savu klubu kases. Viens no risinājumiem ir aicināt viesmedniekus, jo ir daudz mednieku, kuriem nav savu platību un viņi labprāt aizbrauktu nomedīt gan kaziņu, gan briežu gotiņu. Tomēr rūpīgi jāpārdomā cenas, lai tās būtu adekvātas situācijai. Bija gadi, kad iepirkuma cenas bija gana augstas un par briežu govi varēja prasīt 200–300 eiro, taču šobrīd adekvāta cena būtu, maksimums, 100 eiro. Klubos, kuros paši netiek galā, nevajadzētu gaidīt sastrēgumu sezonas beigās, bet domāt pat limita izpildi laikus.
1. oktobrī sākas dzinējmedību sezona. Visiem vēlos atgādināt, ka drošība medībās vienmēr ir pirmajā vietā. Visi mēs ejam uz mežu un ceram atgriezties mājās, kur mūs gaida. Piedomāsim arī, kā mēs uzvedamies un komunicējam ar citiem cilvēkiem mežā un tā tuvumā. Ne vienmēr uz agresīviem izteikumiem jāatbild ar to pašu. Ja ir konfliktsituācija, notiekošo vēlams nofilmēt, jo daudzos gadījumos mednieks atbild korekti, bet tiek apsūdzēts draudēšanā un citos grēkos. Īpaši, ja nav pierādījumu. Visiem medniekiem novēlu ne pūkas jaunajā dzinējmedību sezonā!”
Eksperiments! Kā ievērot prasības par svina munīcijas aizliegumu mitrājos?
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
