Par 2024.gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies Latvijā mazāko un visbiežāk sastopamo briežu dzimtas dzīvnieku – stirnu.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs gada dzīvnieku izvēlas jau 25 gadus. Tradīciju izvirzīt gada simbolu muzejs aizsāka 2000.gadā ar mērķi populārzinātniskā veidā stāstīt sabiedrībai par Latvijā aizsargājamiem dzīvniekiem. Sākotnēji nominācijai tika izvirzītas tikai apdraudētas dzīvnieku sugas, taču laika gaitā gada dzīvnieka gods piešķirts arī bieži sastopamām dzīvnieku, visbiežāk zīdītāju, sugām, jo ikdienas darbs muzeja speciālistiem pierādījis, ka arī par tām ir interese un trūkst zināšanu.
Pieredzējusī zooloģe Inta Lange portālam jauns.lv pastāstīja, ka tieši ar tādu apsvērumu par 2024.gada dzīvnieku Dabas muzejs izvēlējies mazāko un biežāk sastopamo briežu dzimtas pārstāvi Latvijā – stirnu Capreolus capreolus. Daudziem laimējies tās novērot kā mežmalās, tā cilvēku apdzīvotās vietās, parkos un pat pilsētu teritorijās, tomēr retais zinās, ka stirnas ļoti labprāt uzturas šādā vidē. Tas nenozīmē, ka savvaļas dabā tām vairs nav vietas vai tās jūtas apdraudētas. Tāpat aizvien pārsteigumu rada pieaugušas stirnas salīdzinoši nelielais ķermeņa izmērs un fakts, ka tikai stirnu mazuļiem ir balti plankumi uz muguras, bet pieaugušu dzīvnieku apmatojums ziemā ir pelēcīgs un vasarā rūsgans.
Ārējās pazīmes
Stirna ir mazākais briežu dzimtas dzīvnieks Latvijā. Pieaugušu dzīvnieku ķermeņa garums ir 107–127 cm, augstums skaustā 65–84 cm. Ķermeņa svars ir 20–30 kg. Ķermenis salīdzinoši īss, ar garu kaklu, un augstums skaustā ir mazāks par augstumu ķermeņa pakaļdaļā. Laukums ap purnu ir melnā krāsā, lūpas un zods ir balti. Aste īsa 1,5–3 cm, ap to ir balta apmatojuma laukums, ko sauc par spoguli. Mātītēm spogulis ir sirds formā, bet tēviņiem nieres formā. Vasarā apmatojums rūsgans, bez pavilnas, bet ziemā – gaiši pelēkbrūns ar biezu pavilnu. Jaundzimušu mazuļu apmatojums ir rūsgans ar gaišiem plankumiem. Ragi ir tikai stirnu tēviņiem, un tie ir stāvi un samērā īsi 16–23 cm. Ragi tiek mainīti katru gadu.
Dzīves vieta
Stirna ir bieži sastopama un plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā. Stirnas izvēlas ļoti dažādas dzīves vietas: mežus, pļavas, lauksaimniecības zemes, piemājas dārzus un pilsētas parkus. Labprāt uzturas apdzīvotu vietu tuvumā, arī pilsētu teritorijās.
Dzīvesveids
Stirnas ir nometnieki, kas apdzīvo noteiktu teritoriju, un nav ļoti sabiedriskas. Dzīvo pa vienam, mātītes ar mazuļiem vai nelielās grupās, rudenī mēdz apvienoties lielākos baros.
Stirnas aktīvākais laiks ir krēslas stundās, vakaros un no rīta. Ja stirnu izbiedē, tā rej kā suns.
Katram stirnu tēviņam ir sava teritorija, kuru iezīmē ar sekrētu no pieres dziedzeriem. Pieauguši tēviņi ir vientuļnieki, un tikai riesta laikā meklē sev pāri. Riesta laiks ir jūlijā–augustā, un tad starp tēviņiem norisinās riesta cīņas. Spēcīgākajam tēviņam var būt vairākas mātītes.
Stirnu mātītēm maija beigās, jūnija sākumā parasti dzimst viens vai divi, retāk trīs, mazuļi. Stirnas mazuļa kažoks ir plankumains, lai labi maskētos apkārtējā vidē. Māte mazuli parasti atstāj vienu, un mazulis guļ nekustīgi, lai netiktu pamanīts. Stirna to atnāk pabarot, un pārējā laikā neuzturas blakus, lai nepievilinātu plēsējus. Sajūtot draudus, stirnas mazulis nelec kājās un nebēg, bet mēģina būt nepamanāms.
Ja atrodi stirnas mazuli, netuvojies un neaiztiec to, bet pēc iespējas ātrāk dodies prom!
Stirnas ir augēdājas, uzturā izmanto vairāk nekā 250 augu sugu. Pamatā ēd dažādus lakstaugus, koku un krūmu zarus, atvases, lapas un pumpurus un sīkkrūmus. Reizēm mielojas arī ar papardēm, ķērpjiem, sēnēm un ozolzīlēm, labprāt našķojas arī ar cilvēka dārzu un parku stādījumiem, un lauksaimniecības sējumiem. Stirnas ir atgremotājas – apēsto barību norij gandrīz nesakošļātu. Vēlāk, atpūtas brīžos, norīto barību atrij un rūpīgi sakošļā. Pēc tam gremošanas process tālāk turpinās kuņģī.
Stirnu dzīves ilgums ir 7–12 gadi. To dabiskie ienaidnieki ir vilki, lūši, klejojoši suņi, bet mazuļiem – arī lapsas, meža cūkas un lielie plēsīgie putni.
Stirnas gadā vairāk par šiem dzīvniekiem varēs uzzināt muzeja zooloģijas ekspozīcijā, aplūkot tos ziemas un vasaras apmatojumā, un jau janvārī muzejā notiks gada dzīvniekam veltīts pasākums ģimenēm ar bērniem. Dabas muzejs aicina reģistrēt stirnu novērojumus vietnē www.dabasdati.lv un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.
Vai stirnas baidās no briežiem? Skaties un uzzināsi!
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
