Līgo un Jāņi Latvijā nav iedomājami bez ugunskura un kopā būšanas ārpus pilsētas. Taču šogad svētku laikā īpaši jāatceras – karsts laiks, sausa zemsedze un cilvēka neuzmanība ir bīstama kombinācija. Viena nenodzēsta ogle, nomests izsmēķis vai ugunskurs neatļautā vietā var kļūt par iemeslu nopietnam ugunsgrēkam mežā.
AS Latvijas valsts meži svētku laikā aicina būt īpaši piesardzīgiem un atgādina, ka ugunsgrēku cēlonis mežā lielākoties ir cilvēka rīcības rezultāts – nomesti izsmēķi, nenodzēsti ugunskuri, atkritumu dedzināšana vai braukšana ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem ārpus tam paredzētiem ceļiem. Svētku brīvdienās, kad cilvēki vairāk dodas dabā, kurina ugunskurus, nakšņo pie dabas un izmanto atpūtas vietas, šis risks kļūst vēl aktuālāks.
Karstums ugunsbīstamību padara lielāku
Svētku laikā un pēc tiem Latvijā gaidāms karsts vasaras laiks, tāpēc mežos, pļavās un atpūtas vietās jābūt īpaši uzmanīgiem. Sausā laikā zāle, sūnas, skujas, zari un meža zemsedze var aizdegties ļoti ātri. Reizēm pietiek vien ar gruzdošu ogli vai ugunskura vietā atstātiem karstiem pelniem.
Bīstamākais ir maldīgā pārliecība, ka nekas jau nenotiks. Mežā šāda domāšana var maksāt ļoti dārgi – uguns izplatās ātri, īpaši vējainā laikā, un brīdī, kad liesmas jau pārņēmušas zemsedzi vai jaunaudzi, tās apturēt kļūst daudz sarežģītāk.
Ugunskuru drīkst kurināt tikai tam paredzētās vietās
Ugunsnedrošajā periodā mežā ugunskurus atļauts kurināt tikai tam īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus tās. Šādas ugunskura vietas pieejamas Latvijas valsts mežu ierīkotās bezmaksas atpūtas vietās.
Tas nozīmē, ka spontāns ugunskurs mežmalā, pļavā, pie ezera vai tepat smukā vietiņā nav pieļaujams. Arī neliels ugunskurs var kļūt bīstams, ja apkārt ir sausa zāle, skujas, zari vai sūnas. Pēc svinībām ugunskuru nedrīkst vienkārši atstāt izdegt – tas ir pilnībā jānodzēš ar ūdeni, smiltīm vai zemi, pārliecinoties, ka nepaliek ne kvēlojošas ogles, ne karsti pelni.
Šogad dzēsti jau 169 meža ugunsgrēki
Valsts meža dienests jau iepriekš informēja, ka šogad līdz 20. maijam reģistrēti un dzēsti jau 169 meža ugunsgrēki ar kopējo platību 170 hektāri. No tiem 40,6 hektāros degušas jaunaudzes. Šie skaitļi parāda, ka meža ugunsgrēki nav teorētisks risks – tie notiek jau tagad, turklāt skar arī jaunos mežus, kuru atjaunošanai būs vajadzīgi gadi.
Valsts meža dienests atgādina, ka vidēji aptuveni 90% meža ugunsgrēku izceļas cilvēka darbības vai bezdarbības rezultātā. Tātad vairumā gadījumu nelaimi varētu nepieļaut, ja cilvēki būtu uzmanīgāki.
Ko ugunsnedrošajā periodā mežā kategoriski nedrīkst darīt?
Valsts meža dienests atgādina, ka saskaņā ar Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likumu meža ugunsnedrošais periods ilgst no 1. aprīļa līdz 30. septembrim. Šajā laikā, uzturoties mežos un purvos, aizliegts:
– nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
– kurināt ugunskurus ārpus īpaši ierīkotām vietām;
– atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
– dedzināt atkritumus;
– braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
– veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.
Šie aizliegumi attiecas uz visiem – svētku svinētājiem, atpūtniekiem, makšķerniekiem, ogotājiem, sēņotājiem, tūristiem un arī medniekiem. Mežā pietiek ar vienu neapdomīgu brīdi, lai sekas būtu nopietnas.
Jūnija beigās uguns dabai ir īpaši postoša
Jūnija izskaņā daba ir ļoti aktīva un vienlaikus ievainojama. Putniem vēl var būt ligzdas, stirnām, staltbriežiem un citiem dzīvniekiem ir jaunuļi, bet meža zemsedzē dzīvo kukaiņi, abinieki, rāpuļi un citi sīkie organismi, kas no uguns nespēj aizbēgt.
Pat neliels ugunsgrēks var iznīcināt ligzdošanas vietas, jaunaudzes, dzīvnieku slēptuves, sūnas, ķērpjus un kukaiņu pasauli, kas ir nozīmīga barības bāze daudziem meža iemītniekiem. Šajā laikā ugunsgrēks nav tikai nodegusi platība hektāros – tas ir trieciens konkrētai ekosistēmai brīdī, kad tajā norit dzīvības aktīvākais posms.
Mednieki mežā bieži pamana pirmie
Mednieki mežā uzturas regulāri un bieži pamana lietas, kas citiem var paslīdēt garām – dūmus, deguma smaku, pamestu ugunskura vietu, atkritumus, neatļautu braukšanu pa mežu vai aizdomīgu cilvēku rosību. Tāpēc svētku laikā mednieku loma ir ne tikai pašiem ievērot ugunsdrošības prasības, bet arī laikus reaģēt, ja mežā pamanīts kas bīstams.
Ja redzami dūmi, liesmas vai rodas aizdomas par meža ugunsgrēku, nekavējoties jāzvana 112. Labāk viens lieks zvans nekā nokavēta iespēja apturēt uguni, pirms tā pārvēršas plašā ugunsgrēkā.
Svētki paiet, bet uguns sekas paliek
Jāņi paiet ātri – ugunskurs izdeg, dziesmas apklust, siers tiek apēsts, un vainagi paliek pļavas malā, pie pirts vai mašīnas bagāžniekā. Taču meža ugunsgrēka sekas nepazūd līdz ar svētku rītu. Nodegusi jaunaudze, bojāta zemsedze, iznīcinātas ligzdas, dzīvnieku slēptuves un kukaiņu pasaule neatjaunojas vienā dienā.
Tāpēc šajos svētkos svarīgākais ir vienkāršs – uguni kurināt tikai tur, kur tas ir atļauts, neatstāt to bez uzraudzības, pirms došanās prom pilnībā nodzēst un mežā neatstāt neko, kas var kļūt par nelaimes sākumu.
Līgo droši, nemēslo mežā un esi atbildīgs!
Kad skaties lācim acīs, palīdzēt var tikai lūgšanas. “Šauj garām!” #340 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
