Avots: Igaunijas Mednieku savienība
12. decembrī, Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts sniedza sākotnējos ieteikumus 2020. gadā uzsāktajā tiesvedībā, atbalstot Igaunijas valsts nostāju attiecībā uz vilku medību apjoma noteikšanu un to aizsardzības statusa novērtēšanu. Eiropas Savienības Tiesa izmantos ģenerāladvokāta ieteikumus, pieņemot galīgo lēmumu, kas tiek gaidīts šī gada pavasarī.
„Tā kā strīds par vilku medību atļaušanu ir nonācis tiesas procesa pēdējā posmā, mēs ceram uz galīgu skaidrību, kas, cerams, palīdzēs novērst negaidītus notikumus turpmākajās medību sezonās. Tas sniegs arī skaidrību un drošību dažādām iesaistītajām pusēm par to, vai vilku aizsardzība Igaunijā ir pietiekami nodrošināta vai nē,” sacīja Klimata ministrijas Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības departamenta vadītājs Timo Karks.
Igaunijas Augstākā tiesa vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālu lēmumu tā dēvētajā vilku lietā. Tika uzdots jautājums par to, kādi kritēriji saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu jāņem vērā, nosakot vilku labvēlīgu aizsardzības statusu. Tāpat tika vaicāts, vai šajā vērtējumā jākoncentrējas uz Igaunijas vilku populāciju vai arī drīkst ņemt vērā vilku populācijas situāciju kaimiņvalstīs un plašāk Baltijā.
Pagājušā gada decembrī tika publicēts ģenerāladvokāta atzinums, kas lielā mērā sakrita ar Igaunijas valsts pausto nostāju. Tika uzsvērts, ka dalībvalsts var nodrošināt sugas aizsardzību tikai savas valsts teritorijā. Vienlaikus ir būtiski ņemt vērā pārrobežu populāciju stāvokli, sugas izplatības iespējas pāri robežām un sadarboties ar valstīm, kurām ir kopīga populācija. Ģenerāladvokāts arī uzsvēra, ka sugas populācijas aizsardzības statusu nevar uzskatīt par labvēlīgu tikai uz pamata, ka lielāks populācijas apjoms nebūtu sabiedriski pieņemams. Turklāt, novērtējot labvēlīgo aizsardzības statusu, ir jāizmanto labākie pieejamie dati un metodes.
„Ir svarīgi atcerēties, ka ģenerāladvokāta atzinums nav tiesas spriedums. Lai gan parasti tiesas galīgais lēmums sakrīt ar ģenerāladvokāta viedokli, tā ne vienmēr notiek. Spriedumu sagaidām pavasarī,” sacīja Klimata ministrijas Bioloģiskās daudzveidības aizsardzības departamenta vadītājs Timo Karks.
Nevalstiskā organizācija Eesti Suurkiskjad 2020. gadā apstrīdēja Igaunijas Vides pārvaldes lēmumu par noteiktajām vilku medību kvotām, apgalvojot, ka kvotas ir pārāk augstas, apdraud vilku populāciju Igaunijā un nav balstītas uz zinātniskiem faktiem, kā arī neatbilst dabas aizsardzības mērķiem.
Gan administratīvā tiesa, gan apgabaltiesa noraidīja sūdzību, secinot, ka Vides pārvaldes lēmums bija likumīgs. Pēc tam prasītājs vērsās Augstākajā tiesā, lūdzot tiesu uzdot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai par to, vai vilku medības Igaunijā var būt pretrunā ES dabas aizsardzības prasībām.
Atgādinām, ka īsi pirms pagājušā gada Ziemassvētkiem Igaunijā tika atcelts tiesvedības dēļ ieviestais vilku medību aizliegums. Igaunijā vilku medības notiek saskaņā ar stingru medību sezonu un noteiktiem nomedīšanas apjomiem.
Kā nomest liekos kilogramus un sadzīvot ar brūno lāci? “Šauj garām!” #264 epizode
Mednieki un lauksaimnieki izkausies vai izkaus briežus? Otrā tikšanās par postījumiem
Abonē 2025. gadam ar pielikumiem un saņem 3 tematiskos pielikumus.
👉 Abonē 2025. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam LIELO KOMPLEKTU: Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | viss portāls
Abonē žurnālu Medības 2025. gadam
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par medījuma gaļu!
