Ksavjers Daiks
Putnusuns vai retrīvers, asinspēdu suns vai palīgs dzinējmedībās? Tas ir jautājums, kas nāk prātā brīdī, kad esi nokārtojis mednieka apliecību un izdevies pārliecināt ģimenes locekļus, ka medību suns ir elementāra un svarīga medību procesa sastāvdaļa – pat medību instruments.
Tā kā pārnadži, proti, lielais medījums, ir prioritāri, jāizvēlas tāda suņu šķirne, kas nodrošinās veiksmi šāda veida medībās. Kad nolēmu, ka lielo pārnadžu medības un ievainotu dzīvnieku meklēšana ir tas, ko vēlos darīt, man bija vajadzīgi vairāki mēneši un arī garas konsultācijas ar speciālistiem, līdz nolēmu, ka mans pirmais suns tieši ievainotu dzīvnieku meklēšanā būs asspalvainais taksis.
Šīs šķirnes suņus pazīst pēc to ietiepības, spējas individuāli izsekot dzīvnieku, kā arī pēc to intelekta. Sapratis, kādu šķirni vēlos, sāku meklēt labu asinslīniju. Tās meklējumos man bija jāveic 750 kilometru, lai satiktu savu medību partneri, kurš solījās sagādāt man daudz gadu prieka. Kad atvedu savu medību draugu mājās, apmēram gadu turpinājās grūts treniņš, pirms varēju būt drošs, ka suns spēj izsekot galvenās medījamo dzīvnieku sugas, ar kurām varēja sastapties medību iecirknī. Bija jāiztur vairāki pārbaudījumi, līdz suns saņēma savu sertifikātu un varēja ķerties klāt īstam darbam.
Viens no visnozīmīgākajiem notikumiem bija 2013. gada 2. janvārī. Iepriekšējā vakarā biju šāvis briežu govi apmēram 150 metru distancē. Biju pārliecināts – trāpīts labi, tomēr dzīvnieks aizbēga, turklāt šāviena vietā nebija atrodama ne pile asiņu.
Pēc divdesmit stundām un bezmiega nakts nolēmu doties uz šāviena vietu un aplūkot to vēlreiz. Šāviena vietā mans taksis nekavējoties pacēla asti un sāka mani vilkt uz priekšu, rādot, ka tur noteikti kaut kas ir. Vēl pēc mirkļa atradu divas mazas asinspiles (aizdomas par trāpījumu muskulī), apstiprinot faktu, ka es tiešām biju trāpījis dzīvniekam.
Ņemot to vērā, sagatavoju suni, un darbs varēja sākties. Pēc 150 metriem krūmājā suns sāka riet, norādot, ka tur kāds slēpjas. Tā atradu astoņdesmit septiņus kilogramus smago briežu govi un tajā mirklī kā vēl nekad novērtēju sava desmit kilogramus smagā partnera raksturu un uzstājību!
Ja jums ir asinspēdu suns, tā darba spējas nepārtraukti jāuztur un jāpārbauda visa gada garumā, ne tikai medību sezonas laikā vai arī dažas nedēļas pirms tās sākuma.
Kopš šīs pirmās reizes atrasts daudz ievainotu dzīvnieku, un gadu laikā ir pilnveidojušās ne tikai suņa iemaņas, bet arī manas zināšanas. Es tagad spēju lasīt savu suni, protu saskatīt briesmas (ievainota mežacūka) un nepieciešamības gadījumā varu rīkoties. Daudzreiz suns pierādījis, ka viņam ir taisnība, ka viņš zina labāk. Es domāju, ka jāiet pa labi, bet suns iet pa kreisi, un tas izrādās vienīgais pareizais virziens.
Par spīti tam, ka attiecībā uz ievainotu dzīvnieku meklēšanu nepastāv nekādi nosacījumi, asinspēdām apmācīts suns ir svarīga medību sastāvdaļa, jo šaušana ir tikai viens procents no visa medību procesa un atrast ievainotu dzīvnieku ir pienākums. Pagaidām tādi entuziasti kā es turpinām darīt to, ko uzskatām par vajadzīgu, turpinām mācīt cilvēkus, pārliecinoties par to, ka slikti trāpīts šāviens automātiski nenoved pie tā, ka dzīvnieks aiziet bojā bada nāvē vai arī no ievainojuma.
Tādēļ Flāmu asinspēdu suņu organizācijā mēs cenšamies veicināt izpratni par šā jautājuma nopietnību, kā arī likt cilvēkiem saprast, ka tas, kurš saka, ka vienmēr trāpa precīzi, patiesībā, iespējams, nekad nav precīzi šāvis.
Cilvēka būtībā jau ir nevēlēšanās atzīt, ka viņam nepieciešama palīdzība. Arī, piemēram, lai izsekotu ievainotu dzīvnieku. Bet pēc visiem šiem gadiem es noteikti varu sacīt, ka nav lielāka gandarījuma par to, ka vari no meža izvilkt atrastu medījumu kopā ar mednieku, kurš vēl pirms brīža teicis, ka medījums aizgājis. Tas ne tikai padara cilvēkus labākus, bet arī rada lielisku draudzību, kas turpinās ilgi!
Piecas dažādas skaņas ar vienu buka svilpi! Gan āžu, gan plēsēju medībām
Abonē žurnālu Medības!
