Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) uzskata, ka lāču monitorings ir investīcija iedzīvotāju drošībā un konfliktsituāciju risināšanā, informē DAP komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.
Atsaucoties uz pēdējās dienās sabiedrībā izskanējušajiem jautājumiem par DAP izsludināto iepirkumu Lāču monitorings 2026.-2028. gadam, DAP uzsver, ka uzticamu un zinātniski pamatotu datu iegūšana ir vienīgais veids, kā juridiski un praktiski nodrošināt iedzīvotāju drošību, mazināt postījumus un ļaut valstij operatīvi rīkoties konfliktsituācijās.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka monitoringa mērķis nav pētījums pētīšanas pēc, tas ir būtisks drošības instruments. Pieaugot lāču populācijai un to izplatībai Latvijā, precīzi dati ļauj savlaicīgi identificēt problemātiskos dzīvniekus un mazināt riskus cilvēkiem un īpašumiem. Tā kā lācis ir Eiropas Savienības līmenī stingri aizsargājama suga, informācija par populācijas faktisko stāvokli un pieauguma tendencēm ir vienīgais juridiskais pamats, lai valsts drīkstētu izsniegt atļaujas bīstamo dzīvnieku likvidēšanai. Bez zinātniska pamatojuma, ka populācija ir labvēlīgā stāvoklī, un nepastāv citas alternatīvas, atļauju izsniegšana būtu prettiesiska, uzsver Strode.
DAP pauž sapratni par sabiedrības interesi par iepirkuma izmaksām un uzskata, ka ir svarīgi skaidrot, kādi darbi tajā ietverti un kāpēc tie ir nepieciešami.
2025. gadā veiktā monitoringa dati apliecina 190 Latvijā mītošus lāčus.
Aplēses rāda, ka turpmākajos gados lāču populācija turpinās pieaugt, turklāt lāči no austrumu reģioniem sāk izplatīties arī rietumu virzienā. Tāpēc jaunajā periodā jānodrošina būtiski lielāks lauka apsekojumu un ģenētisko analīžu apjoms. Paredzētais iepirkums trīs gadu periodam ir 180 000 eiro un ietvers visaptverošu brūno lāču monitoringu visā Latvijā, apvienojot DNS saturošu paraugu ievākšanu, ģenētiskās analīzes, telpisko datu analīzi, lauka novērojumus un iedzīvotāju ziņojumus.
Lai novērtētu populācijas stāvokli, tiek veikts sistemātisks novērošanas darbs dabā. Pētnieki apseko teritorijas un uzskaita lāču klātbūtnes pazīmes, un, izmantojot telpisko datu analīzi, kartē dzīvnieku pārvietošanos. Patlaban mērķtiecīgi tiek apsekotas septiņas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Austrumlatvijā, tostarp Teiču dabas rezervāts, dabas liegumi Lubāna mitrājs un Stompaku purvi, kā arī pieci reģioni ārpus tām — Žīguru, Omuļu un Viļķenes apkārtne, Sēlija un dienvidaustrumu pierobeža. Tā kā lāči izplatās uz valsts dienvidrietumiem, uzskaišu tīkls iepirkuma tehniskajā specifikācijā tiek paplašināts arī Kurzemē, norāda DAP.
Sistemātisko novērošanu papildina ģenētiskais monitorings. Pētnieki uzstāda matu lamatas un ievāc lāču DNS saturošos paraugus — matus, ekskrementus un siekalas — vecajos ābeļdārzos vai izpostītās bišu dravās, kā arī citur, kur tiek konstatēti lāču radīti postījumi. Datu analīze laboratorijā ļauj precīzi identificēt atsevišķus indivīdus, tostarp konkrētus problemātiskos dzīvniekus postījumu vietās, lai pēc speciālas atļaujas saņemšanas tos varētu izņemt no populācijas un novērst draudus cilvēkiem vai īpašumam.
Būtisku atbalstu datu vākšanā sniedz arī iedzīvotāju ziņojumi par novērotajiem lāčiem un to pārvietošanās maršrutiem.
2025. gadā saņemti 827 ziņojumi par nejaušiem lāču vai to klātbūtnes pazīmju novērojumiem.
Ziņojumi ietver gan dzīvnieku fiksēšanu klātienē vai ar slēpņu kamerām, gan to klātbūtnes pazīmes — pēdu nospiedumus, matus, ekskrementus un ziemošanas migas.
Lāču monitorings ir viena no monitoringa apakšprogrammām, ko paredz valsts Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programma. Latvijā bioloģiskās daudzveidības monitorings ietver Natura 2000 teritoriju monitoringu, fona monitoringu, kas raksturo situāciju visā valstī, speciālo monitoringu, kas paredzēts konkrētu sugu vai biotopu padziļinātai izpētei, kā arī invazīvo sugu monitoringu.
“Bioloģiskās daudzveidības monitorings ir dabas veselības pārbaude, kas palīdz saprast, kā mainās Latvijas daba, un nodrošina tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm,” skaidro Strode.
Monitoringa īstenošana ir ilglaicīgu datu ieguve par dažādām dabas vērtībām, kas parāda izmaiņu tendences, piemēram, vai kādas sugas populācija pieaug vai samazinās. Ar monitoringa palīdzību novērtē cilvēka darbības un klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kā arī tas sniedz zinātnisku pamatu lēmumu pieņemšanai dabas aizsardzībā un teritoriju plānošanā. Bioloģiskās daudzveidības monitorings palīdz izpildīt Eiropas Savienības un starptautiskās saistības dabas aizsardzības jomā, uzsver DAP.
Jau vēstīts, ka DAP izsludinājusi 180 000 eiro vērtu atklātu konkursu lāču monitorēšanai 2026.-2028. gadā, liecina informācija elektroniskajā iepirkumu sistēmā.
Pretendentam iepriekšējo trīs gadu periodā jābūt pieredzei lauka darbu organizēšanā un koordinēšanā teritorijās ar lielo plēsēju populācijām, tai skaitā, paraugu ievākšanas tīkla organizēšanā, datu apkopošanā no vairākiem informācijas avotiem un monitoringa datu kvalitātes kontroles nodrošināšanā.
Uz lāču monitoringa veikšanu var pretendēt, ja ir vismaz trīs gadus ilga pieredze projektos, kuros veikta dabas vērtību uzskaite, datu analīze un populāciju tendenču novērtēšana zīdītāju, izņemot sikspārņus, vai lielo plēsēju sugu grupām Boreālajā bioģeogrāfiskajā reģionā vai Baltijas jūras reģionā.
Pretendentiem konkursam jāpiesakās līdz 21. augusta plkst. 10.00.
Lāču monitoringu laikā no 2023. līdz 2025. gadam nodrošināja Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieki.
Policijai vilšanās, inspektori paspiež roku un iesper zibens! “Šauj garām!” #347 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
