Vēl nesen mētāju mandulas no Vitālija Vilcāna laivas un veiksmīgi tiku instruēts, lai noķertu gan glītu asari, gan arī vairākus mēra zandartus. Nonācu pie secinājuma, ka ar augstas raudzes pieredzes bagātiem copmaņiem šajā sezonā makšķerēšu biežāk. Nevis vienkārši baudīt un visu pieredzi savākt sev, bet papildus šo visu iemūžināt videoformātā un dalīties ar pārējiem, kuriem makšķerēšana bija, ir un arī būs iespēja atslēgties, meditēt, sacensties ar sevi un augt kā personībai. Šajā reizē tāda… ļoti sirsnīga tēma un makšķerēšanas veids – pludiņš. Un pludiņš patīk ļoti daudziem…
Andris Dolganovs ir liels pludiņa entuziasts, kurš daudzus gadus cīnījies par godalgotām vietām Latvijas pludiņmakšķerēšanas sacensībās un arī ikdienā vēro pludu dažādās variācijās. Svarīgi saprast, ka pludiņš ir signalizators, bet veidi, kā to nogādā līdz ūdenim, ir atšķirīgi – bezriņķu makšķeres, mačkāti, bolonēzes. Katrs tiek pielietots saviem apstākļiem, distancēm, straumēm un mierīgiem ūdeņiem. Rakstu un domāju, ka visai interesanti ir tas, ka mūsdienās daudzi pievēršas copei vairāk caur spiningu, nevis kā tas bija manā bērnībā – visi ķēra ar burbulīšiem, skaistām stārķa spalvām un šampanieša korķiem. Bet tas bija sen. Atpakaļ pie Andra. Kad divi copmaņi (katrs savu mērķu vadīts) satiekas copes veikalā, tad vārds pa vārdam, un notiek tā, ka nākamajā dienā jau esam sarunājuši randiņu pie upes. Jau izstaigājot veikalu, saprotu, ka būs ko paklausīties, būs ko redzēt, būs pieredzes stāsti un daudz smaidu sejā. Izvēlamies nepieciešamo inventāru, atrodam pat rūdītam sportistam interesantas lietas un barības no zīmola Sensas, paķeram pāris pludu un atvadāmies.
Sports nedaudz pārslēdz cilvēka domāšanu un aizvirza no ikdienas copes prieku baudīšanas; domāju, ka to nenoliegs neviens makšķernieks ar ilgu stāžu ikdienas un sporta copē. Tās ir divas dažādas lietas. Bet, ja sanāk šādu pieredzes bagātu kungu ievirzīt sliedē, kuru varētu nosaukt šādi – iedomājies, ka es neko nemāku –, tad atveras skolotājs un ir jāspēj ķert un iegaumēt domugraudus. Andrim šajā dienā jātiek galā ar vēl vienu lomu – galvenais aktieris kameras priekšā. Un tas arī izdodas, arī šeit visas savas zināšanas tiek izliktas kā uz paplātes, un izrunājam visu. Zivis ir jāķer tur, kur tās ir. Dodamies uz Kurzemi, Ventu. Šeit tiek ķertas skaistas pavasara raudas, sapali, bet vimbas tikai piezvejā, jo to esot pārāk daudz un nemaz neesot īpaši vēlamas. Ierodamies agri, jo marta vidus ir intensīvs Ventas krastu iekarošanas laiks. Kā teiktu viens no mūsu prezidentiem – kas nepaspēja, tas nokavēja. Mūsu vēlamā vieta brīva, un varam sākt. Nu kā sākt… sāksim tikai pēc kāda laika, jo pirmā un svarīgākā lieta ir barība. Šajā reizē eksperiments, jo veikalu plauktos iegūlies jaunums, kuru gribam pamēģināt, – Sensas Killer Krill barība. Katram pludiņotājam, katram sevi cienošam fīderistam ir savi mīļākie barību sastāvi, un tiem viņi uzticas vairāk nekā sev. Sensas Gros Gardons noteikti jābūt barības sastāvā, mērķējot uz raudu. Tā saka Andris.
Viss mierīgi un bez steigas, pareiza mitrināšana, nedaudz krāsvielas un kaņepīte, kura raudai garšo. Kamēr barība “elpo”, ķeramies pie makšķerēm. Arī šeit viss smalki un pareizi. Ķersim ar septiņu metru garām bezriņķu makšķerēm, 0,14 mm monofilo auklu, 3 g pludiņiem, sviniņi jāliek tā un ne citādāk. Bet viss top paskaidrots, un visam ir sava loģika apakšā, tas man patīk. Ēsmas… grūbas, kukurūza, motilis, baltie mušu kāpuri, pinka, un viss kopā izskatās pēc kārtīga zviedru galda, bet sportistiem tā ir pieņemts.
Pludiņa izsvarošana ir vesels pasākums, dziļuma mērīšana ir zinātnisks process, vienīgā skaidrā lieta ir pareiza upes nolasīšana, jo to es atminos arī no bērnības, kad pavasarī ķērām atstraumēs. Un tad jau sākas makšķerēšanas process. Andrim pirmajam kāts ripā, un pirmā vimba krastā. Cīņa no malas liekas spriedzes pilna. Un arī man ir pirmā zivs. Rauda! Bet sitas labi, un ar tik “dzīvu” pavisam baudāma spriedze. Man otrā zivs piesakās… breksis. Stabili virs kilograma. Šajā brīdī mana diena ir izdevusies un var nolikt makšķeri… Visu jūt, visu regulē. Man patīk arī fīderis, bet tur tomēr šī kontakta cīņa ir mazāk izteikta. Baigais kaifs!
Rīta sesijā labas zivis, tad iezogas šaubas par eksperimentālo barību, lai gan kaimiņam vispār nulle. Ap pusdienlaiku atkal zivs piepeld un ķeras intensīvi. Man atkal lielais breksis galā. Barojam intensīvi, tas gan nodrošina kopumā labu lomu, bet šķiet, ka sensejs bija gatavojies uz krietni nopietnāku vilkšanu, savukārt man pietiek, un emocijas būs vēl dažām dienām uz priekšu. Beigās man vēl viens lielais breksis, vimba un lielas raudas. Esmu ļoti priecīgs un iedvesmots. Tik iedvesmots, ka nākamajā nedēļas nogalē ar meitu dodos ķert tieši ar pludu. Samontēju copes video par šo piedzīvojumu, biju ļoti patīkami pārsteigts, ka daudziem pludiņš ir interesanta tēma un tai ir gana daudz piekritēju. Šis ir pirmais gads, kad pludiņmakšķerēšanas disciplīnā nenotiks Latvijas čempionāts. Esmu pārliecināts, ka notiks renesanse šajā aizvēsturiskajā un pie copes klasikas ierindojamajā makšķerēšanas virzienā. Mani biedē tikai viena lieta, ka gribas vēl un vēl… bet varbūt nemaz nav slikti?!
Tiekamies pie ūdeņiem!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
