Šo nejauko, uzbāzīgo un ne visai simpātisko kukaini pazīstam ar nosaukumu briežuts, bet īstajā vārdā to sauc par briežu kaulmušu.
Vasarā un it īpaši rudenī šie kukaiņi uzbrūk it īpaši medību laikā, lien pa matiem, iebāžas ausīs, aizlien aiz apģērba – dara visu, lai totāli aizkaitinātu cilvēku. Tomēr tautas gudrība vēsta – kur ir briežutis, tur jābūt arī aļņiem un briežiem.
Interesantākais gan tas, ka ar šo kukaini satiekas ikviens, kurš dodas rudenī uz mežu, bet latviešu valodā par to informācija ir visai skopa.
Kaulmušas ir visai neparasti divspārņi, kuru ķermenis ir saplacināts, klāts ar biezu, izturīgu hitīna apvalku. Briežutu plati izplesto kāju pēdas klāj asi, zobaini nadziņi. Šāda uzbūve ir piemērota dzīvei saimniekdzīvnieka apmatojumā – briežu, aļņu, arī stirnu kažokos. Daļai sugu spārnu nav, citas tos zaudē dzīves laikā. Kaulmušas ir zīdītāju un putnu parazīti, kuri sūc asinis. Kāpuri pilnībā attīstās mātītes ķermenī un tūlīt pēc izšķilšanās iekūņojas vai nu turpat uz saimnieka, vai augsnē.
Kaulmušām raksturīga saistība ar noteiktu saimniekdzīvnieku vai tuvu radniecīgām dzīvnieku grupām. Latvijā konstatētas septiņas sugas, bet pasaulē ap 150.
Pie mums visbiežāk novērojama briežu kaulmuša (Lipoptena cervi), kas daudziem rada nepatīkamas sajūtas. Rudenī mums uzbrūk jaunie indivīdi, kuri meklē savu saimnieku.
Labā ziņa ir tāda, ka uz cilvēka ādas kaulmušas parazitēt nevar. Sākumā kaulmušas ir ar spārniem, bet pēc piesūkšanās uz dzīvnieka tos zaudē. Dzīvniekiem traumatizējot ādu, tās izraisa niezi un matu izkrišanu.
Briežutis, pārvietojoties dzīvnieka apmatojumā un traumatizējot ādu asins sūkšanai, rada kairinājumu, kas ir niezei raksturīgi simptomi, kam var sekot dermatīts, matu izkrišana.
Vairāk lasiet žurnāla “Medības” pielikumā “Medību gads 2020”.
