Šogad pavasarī ne tikai ASV mednieku portālos, bet arī kādos Telegram kanālos parādījās informācija, ka hroniskā briežu novājēšanas slimība (HBNS) ir šķērsojusi sugu barjeru un ar to saslimuši divi mednieki. Vēl jo vairāk – izskanēja ziņa, ka divi ASV mednieki ir miruši pēc tam, kad ēduši gaļu, kas iegūta no brieža, kurš slimojis ar hronisko novājēšanas slimību. Protams, mednieku sabiedrība otrpus okeānam bija par šo informāciju reāli satraukusies. Tomēr savvaļas dzīvnieku eksperti norāda, ka šiem apgalvojumiem nav pierādījumu. Jāatgādina, ka slimība pirmo reizi tika konstatēta 1967. gadā Kolorādo štata ziemeļrietumos un Vaiomingas dienvidos. Šobrīd šī nāvējošā sērga ir skārusi 34 ASV štatus. Tā lielākoties skar briežveidīgos, cilvēku upuri līdz šim nebija konstatēti.
Ziņa bija balstīta uz pētījuma kopsavilkumu, kas 9. aprīlī tika publicēts kādā neiroloģijai veltītā žurnālā, un tādējādi ASV mednieku forumos un sociālajos plašsaziņas līdzekļos izplatījās nepatiesas ziņas par cilvēku inficēšanos ar HBNS, kas izraisīja bažas un dezinformāciju. Izrādās, ka raksta autori, no kuriem trīs ir neiroloģijas doktori un viens Teksasas Sanantonio universitātes Longas Medicīnas skolas doktora grāda kandidāts, ir mēģinājuši sasaistīt atgadījumu ar diviem vīriešiem, kuri 2022. gadā nomira no sporādiskās Kreicfelda-Jakoba slimības (tā patiesi ir cilvēkiem nāvējoša), ar HBNS inficēto briežu populāciju, kurus vīrieši it kā medīja un kuru gaļu ēda.
Arī Kreicfelda-Jakoba slimība ir prionu slimība, kas skar cilvēkus, un inficētajiem raksturīga līdzīga uzvedība kā HBNS un citu transmisīvās sūkļveida encefalopātijas, piemēram, govju trakumsērgas un aitu skrepi, slimību gadījumā. Pētījuma kopsavilkumā bija teikts, ka abi vīrieši nomiruši no Kreicfelda-Jakoba slimības, kas ir visizplatītākā slimības versija; tiek uzskatīts, ka tā rodas nejauši un galvenokārt skar cilvēkus, kas vecāki par 60 gadiem.
“Žēl, ka šis neskaidrais ziņojums ir izraisījis satraukumu un neizpratni,” Nacionālās briežu asociācijas komunikāciju direktors Lindsijs Tomass stāstīja presei. “Tajā nav sniegtas nekādas detaļas, pierādījumi vai fakti, tāpēc nav daudz, uz ko balstīties. Taču būtība ir tāda, ka nekas nav mainījies. Mums joprojām nav pierādījumu par HBNS pārnesi no briežu dzimtas dzīvniekiem uz cilvēkiem. To nebija arī iepriekš, un nekas nav mainījies. Nekas nemainās arī attiecībā uz padomiem cilvēkiem par briežu novājēšanas slimību un viņu veselību. Ja jūs medījat HBNS zonā, pārbaudiet medījuma gaļu un gaidiet rezultātus, pirms to ēdat.”
“Tas nav pētījums, un tas nav zinātnisks raksts,” ceturtdien vietnē Instagram rakstīja briežu biologs un Arizonas Medību un zivju departamenta savvaļas dzīvnieku zinātnes koordinators Džims Hefelfingers. “Tas viss ir tikai 344 vārdi, un tajā ir vienkārši pieminēti divi mednieki, kas nomira [no Kreicfelda-Jakoba slimības], un abi mednieki bija ēduši gaļu no vienas un tās pašas briežu populācijas. Nav pierādījumu, ka mednieki būtu inficējušies ar CWD.”
Izrādās, ka 72 gadus vecs vīrietis un viņa draugs, kuri iepriekš ēduši gaļu, kas iegūta ar novājēšanas slimību inficētā briežu populācijā, nesen bija miruši no Kreicfelda-Jakoba slimības. Pirmais vīrietis nomira mēnesi pēc simptomu parādīšanās. Pēcnāves ekspertīze apstiprināja, ka nāves cēlonis ir tieši Kreicfelda-Jakoba slimība. Žurnālā publicētajā kopsavilkumā arī tika norādīts uz mēģinājumu saistīt šīs abas slimības. Galvenā atziņa ir tāda – lai gan cēloņsakarības joprojām nav pierādītas, ir jāturpina pētīt potenciālos riskus, kas saistīti ar inficētu briežu gaļas lietošanu uzturā, un to ietekmi uz sabiedrības veselību.
Visās Amerikas Savienotajās Valstīs, kā izrādās, ir Kreicfelda-Jakoba slimības klasteri – daži no tiem ir HBNS apgabalos, bet daži – ārpus attiecīgajiem apgabaliem. Ņemot vērā novājēšanas slimības izplatību visā valstī, nav īpašas ievērības cienīgs fakts, ka divi Kreicfelda-Jakoba slimības upuri dzīvojuši vienā un tajā pašā lauku apvidū, iespējams, abi arī ēduši tur nomedītu brieža gaļu. Eksperti atzīst, ka ir jābūt modriem attiecībā uz iespējamo prionu slimības lēcienu no brieža uz cilvēku, taču šī piezīme šķiet ļoti pavirša un ir kā bērnišķīgs mēģinājums izcelties plašsaziņas līdzekļos. Pētījuma kopsavilkumā nav iekļauts pierādījums tam, ka gaļa, ko vīrieši ēda, patiešām bija iegūta no inficēta brieža. Patiesībā konkrētajā vietā HBNS izplatība ir diezgan neliela, tāpēc, ēdot brieža gaļu no briežu ganāmpulka, par kuru ir zināms, ka tajā ir sastopama novājēšanas slimība, nenozīmē to, ka jūs, iespējams, ēdat inficēta brieža gaļu. Mednieki katru sezonu no skartās populācijas iegūst neinficētus briežus, un vienīgais veids, kā pārliecināties, ka gaļa nav inficēta, ir to pārbaudīt!
Dezinformācija par HBNS ir pārāk labi zināma briežu biologiem, savvaļas dzīvnieku slimību patologiem un medniekiem, kuri ir informēti par šo problēmu. Galvenais vaininieks ir plašsaziņas līdzekļu nepārtrauktā kļūdainā apzīmējuma briežu zombiju slimība lietošana, par to rakstot plašākai sabiedrībai. Riski slimībai šķērsot sugu barjeru pastāv, bet attiecībā uz sabiedrības informēšanu masu saziņas līdzekļi bieži ir ļoti pavirši. Arī šajā gadījumā, ziņa izplatījās ļoti strauji, bet tai nebija vispār nekāda pamata!
Uzziņai!
Hroniskā novājēšanas slimība ir lēni progresējoša hroniska centrālās nervu sistēmas slimība briežu dzimtas dzīvniekiem. Slimība attīstās lēni, dzīvnieks novājē, mainās tā uzvedība – novērojami kustību traucējumi, organisma vispārējā veselības stāvokļa pasliktināšanās, siekalošanās un zobu griešana.
Transmisīvā sūkļveida encefalopātija
Pie transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) slimību grupas pieder šādas slimības:
– govju sūkļveida encefalopātija (slimo liellopi, slimība pazīstama kopš 1986. gada),
– skrepi (slimo aitas, kazas; slimība pazīstama kopš 1732. gada),
– ūdeļu transmisīvā encefalopātija (slimība pazīstama kopš 1925. gada),
– briežu hroniskā novājēšanas slimība (Amerikā slimība pazīstama kopš 1967. gada),
– kaķu sūkļveida encefalopātija (slimība pazīstama kopš 1990. gada),
– kuru (slimo cilvēki, slimība pazīstama kopš 1900. gada),
– Kreicfelda-Jakoba slimība (slimo cilvēki, slimība pazīstama kopš 1920. gada; pārsvarā slimo cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem),
– Kreicfelda-Jakoba slimības variants (slimība pazīstama kopš 1996.gada; slimo pārsvarā jaunāki cilvēki; tiek uzskatīts, ka šīs slimības cēlonis ir ar GSE slimu dzīvnieku gaļa un gaļas produkti).
Govju sūkļveida encefalopātija (GSE; angļu val. BSE – Bovine spongiform encephalopathy) ir hroniska lēni progresējoša slimība, kas raksturojas ar centrālās nervu sistēmas darbības traucējumiem, galvas un muguras smadzeņu deģeneratīvām izmaiņām (neironi galvas smadzeņu pelēkajā vielā deģenerēti un caurausti vakuolām un atgādina sūkli – no tā arī radies slimības nosaukums), novājēšanu un neizbēgamu dzīvnieka nobeigšanos.
Hroniskās novājēšanas slimības valsts uzraudzības programma briežu dzimtas dzīvniekiem Latvijā
2018. gada 1. septembrī stājas spēkā hroniskās novājēšanas slimības valsts uzraudzības programma briežu dzimtas dzīvniekiem. Tā ilga trīs gadus, un to līdzfinansēja Eiropas Komisija. Hroniskā novājēšanas slimība Latvijā ir noteikta kā reģistrējama un valsts uzraudzībā esoša dzīvnieku infekcijas slimība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 127 Noteikumi par ziņojamām, reģistrējamām un valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām un kārtību, kādā par tām sniedzama informācija Pārtikas un veterinārajam dienestam. Programma tika uzsākta, jo HBNS tika konstatēta Norvēģijā – pirmo reizi Eiropā. Slimība ir ļoti izplatīta ASV un būtiski skārusi daudzus štatus. Pēc programmas beigām šobrīd ir slēgta, notiek tikai pasīvā uzraudzība konkrētos gadījumos, tas ir tad, ja ir kādi aizdomu gadījumi. Vēl interesanti, ka tiek pārbaudīti dzīvnieki no 24 mēnešu vecuma. Ja novērojat briežveidīgo, tajā skaitā arī aļņus, ar netipisku uzvedību, nekavējoties ziņojiet Pārtikas un veterinārajam dienestam!
Kontrole un menedžments ASV
Lai gan pašlaik nav zināmas efektīvas ārstēšanas metodes vai vakcīnas pret HBNS, dažādi štati un organizācijas strādā pie slimības izplatības kontroles. Tas ietver:
– testēšanu,
– slimu dzīvnieku iznīcināšanu,
– karantīnas zonas,
– informācijas izplatīšanu par slimības riskiem medniekiem un sabiedrībai.
HBNS ir būtisks drauds savvaļas dzīvnieku veselībai un ekoloģijai, tādēļ ir svarīgi turpināt pētījumus un centienus slimības izplatības ierobežošanai.
ASV hroniskā briežu novājēšanas slimība ir izplatīta 34 štatos. Līdz šim nav identificēts neviens gadījums, kad būtu inficējies cilvēks.
Novājēšanas slimība Eiropā
Norvēģijā hroniskā novājēšanas slimība pirmo reizi tika konstatēta 2016. gadā savvaļas ziemeļbriežiem Nordfjellas kalnu apgabalā. Šī bija pirmā reize, kad klasiskā slimības forma tika konstatēta Eiropā. Slimības izplatības ierobežošanas nolūkā visa ziemeļbriežu populācija šajā zonā tika iznīcināta.
Vēlāk tika identificēti arī citi CWD gadījumi Norvēģijā, tostarp atipiskā slimības forma aļņiem un staltbriežiem, kas, šķiet, parādās spontāni vecākiem dzīvniekiem un nav tik ļoti lipīga kā klasiskā forma. Kopš 2016. gada Norvēģijā ir pārbaudīti vairāk nekā 100 000 briežu dzimtas dzīvnieku, lai uzraudzītu un kontrolētu slimības izplatību. Lai gan pēc sākotnējā uzliesmojuma ir bijuši tikai daži pozitīvi gadījumi, Norvēģijas iestādes turpina intensīvu uzraudzību un pētījumus, lai novērstu slimības izplatīšanos.
Zviedrijā hroniskā novājēšanas slimība pirmo reizi tika konstatēta 2019. gadā. Kopš tā laika ir veikta plaša uzraudzība un testēšana, lai noteiktu slimības izplatību un raksturu. Slimība Zviedrijā līdz šim ir konstatēta galvenokārt aļņiem. Atšķirībā no klasiskās formas, kas ir ļoti lipīga, Zviedrijā konstatētā forma ir uzskatāma par atipisko formu, kas parasti parādās vecākiem dzīvniekiem, un iespējams, ka tā spontāni rodas atsevišķos indivīdos. Līdzīgi kā citās valstīs, arī Zviedrijā tiek veikti intensīvi pasākumi, lai uzraudzītu un kontrolētu slimības izplatību. Uzraudzība ietver dzīvnieku, kuriem ir novērotas slimības pazīmes, kā arī mirušu, ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušu un medību laikā iegūtu dzīvnieku testēšanu. Zviedrijas iestādes turpina arī retrospektīvi pārbaudīt arhivētus smadzeņu paraugus, lai izprastu slimības izplatību un vēsturi. Uzraudzības un kontroles pasākumi Zviedrijā ir līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā un Somijā, kur arī tiek veikti līdzīgi pasākumi, lai ierobežotu slimības izplatību un novērstu jaunu uzliesmojumu rašanos.
Divi vilki dupletā un kā var zināt, kur ies kuilis. Aldis Sāvičs . “Šauj garām!” #244 epizode
Abonē žurnālu Medības!
