Raivo Saknītis Norvēģijā noķēris 156 kg smagu paltusu, un milzu zivi viņam palīdzēja svērt “Animal Planet” raidījuma “River Monsters” veidotājs.
Raivo Saknītis savos trīsdesmit divos gados pieredzējis daudzus neaizmirstamus brīžus gan pie, gan arī zem ūdeņiem. Jaunais vīrietis ir ļoti azartisks copmanis un arī zemūdens mednieks. Savas makšķernieka gaitas sācis jau agrā jaunībā, kad Pierīgas grāveļos ar vieglu kātiņu vilinājis sīkzivtiņas kazragus un grunduļus. Pēc neilga laika sācis spiningotāja gaitas.
Pirmā prāvākā līdaka, kura bijusi ap diviem kilogramiem svarā, pamukusi, bet Raivo vēl tagad atceras, cik garda bijusi nākamā pieveiktā ap pusotru kilogramu vērtē. Raivo radu un draugu pulkā daudzi nodarbojušies ar zemūdens medībām, un jau no piecpadsmit gadu vecuma arī viņš sācis nodarboties ar šo aizraujošo sporta veidu. Latvijas ūdeņos izdevies nomedīt 12,6 kilogramus smagu līdaku un 9,5 kilogramus smagu sazānu. Nesen Raivo piedzīvojis ļoti interesantas lietas, bet par to lūdzu pastāstīt viņu pašu.
Saki, lūdzu, kuru vaļasprieku tu piekop vairāk – makšķerēšanu vai zemūdens medības?
– Varu teikt, ka ar abiem nodarbojos vienlīdz vienādi. Putru ar kāpostiem cenšos nejaukt, ja braucu makšķerēt, tad makšķerēt, ja uz zemūdens medībām, tad arī ar tām nodarbojos. Protams, ja gadās garāki makšķerēšanas izbraucieni, tad līdzi ņemu ekipējumu abiem veidiem. Bieži vien ir gadījies tā, ka mētāju spiningu, bet zivis neķeras neparko, tad uzvelku hidrotērpu un dodos apskatīties, kas notiek zem ūdens. Man zivis ļoti garšo, bet medīju tikai vienu divas līdz diviem kilogramiem smagas līdaciņas, lai būtu ko uzlikt uz kārā zoba.
Vai Latvijā ir daudz vietu, kur var nodarboties ar zemūdens medībām?
Makšķerēšanas noteikumu pielikumā minētas piecdesmit piecas upes un ezeri, kuros drīkst nodarboties ar zemūdens medībām. No savas pieredzes varu pateikt, ka puse no minētajām vietām ir ar duļķainu, necaurredzamu ūdeni un tur nodarboties ar zemūdens medībām nav iespējams.
Vai vietējie ūdeņi tev nav par šauriem?
– Nu ir jau ir (Raivo smejas), es jau vairākus gadus makšķerēt un medīt zem ūdens braucu uz Norvēģiju. Tur jūrā ar zemūdens medībām nodarboties var jebkurā vietā, izņēmums ir upju grīvas un ar bojām iezīmētās zonas pie zivju audzētavām. Ar medībām fiziski var nodarboties četras piecas stundas dienā. Mājās jau nesēdēsi, kāpju laivā un copēju kopā ar draugiem.
Pirmajā braucienā ar pilkeri noķēru deviņus kilogramus smagu mencu, biju ļoti priecīgs. Pamazām sāku apgūt Norvēģijas zemūdens pasauli, lai tiktu pie kādas trofejas. Mērķa zivs, protams, bija paltuss, bet nomedīt paltusu nav nemaz tik vienkārši. Paltuss parasti uzturas dziļumos un tikai paisuma vai bēguma laikā barības meklējumos dodas uz seklumiem pie tiltu balstiem, sēkļiem, sēkļu krantīm. Tikai ceturtajā Norvēģijas braucienā tiku pie 3,5 un 14 kilogramus smagiem eksemplāriem. Tas mani iedvesmoja jauniem varoņdarbiem.
Vai sagaidīji savu veiksmes stundu?
– Jā, mana veiksmes stunda sita 2016. gada 24. augustā. Divas dienas iepriekš biju nomedījis skaistu 31,5 kilogramus smagu paltusu. Nākamo dienu veltīju atpūtai un ķēru no laivas saidas, bet liktenīgajā dienā atkal devos zem ūdens.
Slīdēju pāri vietai, kur dziļums bija ap divpadsmit metriem, ūdens bija krietni vien duļķains ar vāju redzamību, pēkšņi es apakšā pamanīju liela paltusa kontūras. Sākumā domāju, ka tās ir paisuma straumju staipītas ūdenszāles, bet, ieniris līdz astoņiem metriem, sapratu, ka tā tomēr ir milzīga zivs. Vairs nevilcinājos ne mirkli un tūlīt izšāvu. Lielā zivs iztina 40 – 50 metrus auklas no zemūdens ieroča spoles (kopā ~100), aizgāja uz sešpadsmit metru dziļumu un apstājās. Lēnām ietinot auklu, virzījos tai klāt un brīdī, kad biju virs tās, sāku spēcīgi vilkt auklu. Zivs atkal iztina apmēram tikpat daudz auklas, bet apstājās dziļumā jau virs trīsdesmit metriem.
Atkal aizpeldēju līdz vietai virs paltusa un uzsaucu pāriniekam, kurš atradās laivā, ka esmu izdarījis šāvienu uz lielu paltusu un man nepieciešama viņa palīdzība. Pats uzgūlos uz trīsdesmit piecu litru lielās drošības bojas, kas ar trīsdesmit metrus garu, ļoti izturīgu auklu bija piestiprināta pie manas jostas, un atkal centos iekustināt zivi, bet veltīgi. Talkā piesteidzās pārinieks, un mēģinājām to izdarīt pa diviem, bet atkal nekā. Sapratām, ka aukla aizķērusies.
Zemūdens mednieki parasti nirst līdz 16 – 18 metriem, bet nav jau problēmu nonirt arī divdesmit piecu metru dziļumā. Nolēmu, ka tā arī izdarīšu un apskatīšos, aiz kā aizķērusies 300 kg svaru izturošā aukla. Noniru un redzēju, ka aukla ne aiz kā nav aizķērusies, bet uz grunts guļ milzu paltuss ar manu bultu mugurā. Abi ar draugu nospriegojām auklu un gaidījām, pēc laika paltuss pacēlās augšā, parādījās visā savā krāšņumā un aizgāja atpakaļ. Tā tas turpinājās septiņas astoņas reizes. Sapratām, ka jālaiž darbā harpūna, kas atradās laivā (diemžēl pārinieks savu zemūdens ieroci bija atstājis krastā). Piesējām tās auklu pie laivas borta, un, kad milzenis atkal pacēlās augšā, ietriecu harpūnu viņa mugurā. Paltuss metās lejā, laiva bīstami sašķiebās, bet tūlīt atkal iztaisnojās, 5 mm kaprona aukla bija pārtrūkusi kā diegs.
Nākamajā reizē man izdevās apmest milzu zivij ap asti no drošības bojas auklas uzmeistarotu cilpu, kuras otru galu atkal piesējām pie laivas. Laiva, zivij metoties lejā, atkal bīstami sašūpojās, bet zivs jau sāka gurt un mēs sākām to ar laivu vilkt uz krastu. Tur mūs sagaidīja jauna problēma – nekur nebija svaru, ar ko nosvērt milzu guvumu. Sajūsminātajiem norvēģiem piepalīdzot, uzzinājām, ka 60 kilometrus attālā kempingā šādi svari esot, bet to īpašnieks paģērēja, lai zivi vedam pie viņa. Pie viņa pašreiz viesojoties Džeremijs Veids, viens no Animal Planet raidījuma River Monsters veidotājiem, un viņš gribot kļūt par svēršanas procesa liecinieku. Gādīgie norvēģi sarūpēja piekabi un sākām ceļu.
Nu tad bija rekords?
Zivs svēra 156 kilogramus, tās garums – 229 centimetri. Izrādījās, ka esmu labojis tā gada maijā lietuviešu zemūdens mednieka uzstādīto rekordu par 16 kilogramiem. Pasaules rekords ir apmēram 65 kilogrami, bet mūsu guvuma izvadīšanas process neatbilda noteikumiem, izrādījās, ka draugs man drīkstēja līdzēt tikai ar nepielādēta ieroča pasniegšanu no laivas. Tātad man ir uz ko tiekties.
