Pagājušā gadsimta sākumā pēc pilnīgas iznīcības Latvijā tika reintroducēts bebrs (Castor fiber). Kopš tā laika bebru izplatība turpinājusies bez pārtraukumiem, un tagad šim dzīvniekam klājas apbrīnojami labi. Pēc Valsts meža dienesta datiem, mūsu valstī mīt aptuveni 63 000 bebru. Par spīti tam, ka katru gadu tiek nomedīt 20 000–30 000 tūkstoši īpatņu, to skaits ir stabils.
Ar mainīgām sekmēm notiek arī cīņa ar bebru radīto ietekmi dabā un cilvēka saimnieciskajai darbībai. AS Latvijas valsts meži (LVM), kas ir lielākais mežsaimniecības uzņēmums Latvijā, lielā mērā ir atkarīga no bebru populācijas apsaimniekošanas sekmēm. Tā kā uzņēmuma rīcībā esošajās platībās ir ap 57 000 kilometru meliorācijas grāvju un darba apjoms bebru ietekmes ierobežošanai ir milzīgs, pirms padsmit gadiem tika ieviests jauns veids, kā nodrošināt pastāvīgu meža meliorācijas sistēmu funkcionēšanu, – meža meliorācijas sistēmas uzraudzība (MMS uzraudzība). MMS uzraudzība ir pakalpojums, kas nodrošina atjaunotu/pārbūvētu un funkcionējošu meža meliorācijas sistēmu pastāvīgu uzraudzību un meliorācijas grāvju, caurteku attīrīšanu no ūdens plūsmai radītiem lokāliem šķēršļiem vietās, kur ir augts bebru radīto postījumu risks.
Meliorēts mežs ražo vairāk
“Meliorācijas sistēmas primārā funkcija ir uzlabot ūdens, gaisa, siltuma un barības vielu režīmu sakņu aizņemtajā augsnes horizontā un tādā veidā celt meža ražīgumu un vitalitāti. Viens meliorācijas grāvja kilometrs atstāj pozitīvu ietekmi uz aptuveni desmit līdz četrpadsmit hektāriem meža, un katrs hektārs papildus rada koksnes pieaugumu vidēji trīs līdz piecus kubikmetrus gadā. To var vērtēt arī finansiālā izpausmē, kas ir atkarīga no audzes vecuma un no iegūta kokmateriālu veida. Ja tā ir papīrmalka, tad atkarībā no sugas tie ir 30–40 eiro par kubikmetru, ja baļķi, tad divreiz vairāk. Viss efekts darbojas ar vienu nosacījumu – meliorācijas sistēma funkcionē pastāvīgi, nevis ar pārtraukumiem, ko rada bebri, būvējot aizsprostus un apturot visu ūdens plūsmu,” īsumā par meliorācijas sistēmas nozīmi pastāsta LVM Meža infrastruktūras un medību daļas vadītājs Guntis Ščepaniks.
“MMS uzraudzība ir pakalpojums, ko mēs pērkam, par ko mēs maksājam pakalpojuma sniedzējam. Vislabāk, ja šo pakalpojumu savā medību iecirknī sniedz medību tiesību nomnieks, jo tad viņš ir ieinteresēts novērst pašu cēloni, proti nomedīt bebrus, nevis cīnīties ar sekām jaucot tikai dambjus. Ja nav iespējas vienoties par šī pakalpojuma sniegšanu ar medniekiem, tiek pirkts pakalpojums no jebkura cita pakalpojuma sniedzēja. To parasti uzņemas juridiskas personas, kas nodarbojas ar bebru dambju nojaukšanu un grāvju uzturēšanu,” saka LVM pārstāvis.
Speciālists norāda – ja sadarbībā iesaistās cits pakalpojuma sniedzējs, tā būtībā ir cīņa ar vējdzirnavām, jo viņam nav tiesību medīt un novērst pašu cēloni. Turpretī medniekiem ir iespēja kontrolēt grauzēju populāciju, daļēji vai pilnībā atbrīvojot problemātiskās vietas no bebru klātbūtnes un likvidējot to dambjus. Pavasarī, izmedījot jaunos, no ģimenēm padzītos bebrus, visu pārējo gadu par šo problēmu varbūt vairs nevajadzēs uztraukties.
Uz jautājumu, vai par visām LVM pārziņā esošām platībām ir noslēgti medību tiesību nomas līgumi un meliorācijas grāvjos ir iespējams novērst bebru postījumus, Guntis Ščepaniks atbild, ka ir vēl baltie laukumi kartē. “Ir tādas vietas, kas medībām ir derīgas, bet dažādu apsvērumu dēļ neko tādu rīkot nevar. Par piemēru var minēt Pokaiņu mežu. Ir arī citas sabiedrībai svarīgas vai ļoti populāras vietas, kur medības varētu tikt uztvertas saasināti vai pastāv lieli riski sabiedrības drošībai. Par tādām vietām mēs neslēdzam medību tiesību nomas līgumus ar medniekiem,” saka LVM pārstāvis un piebilst, ka šādās vietās lielākoties nav arī nekādu problēmu no postījumu viedokļa, jo tur nenotiek mežizstrāde, nav jaunaudžu.
Iespēja nopelnīt – MMS uzraudzības pakalpojuma iepirkums
“Platībās, kur meliorācijas grāvji ir uzturēti, pārbūvēti vai atjaunoti, LVM vēlas pastāvīgu un konsekventu uzraudzību no mednieku puses. Ir divi sadarbības veidi – medību tiesību nomas līgums un/vai līgums par MMS uzraudzības pakalpojumu. Pēdējā laikā LVM slēdz MMS uzraudzības pakalpojuma līgumu uz trīs gadiem. Mēs paši uzrunājam mednieku kolektīvus. Ir gadījumi, kad mednieki atsakās no pakalpojuma sniegšanas, jo viņiem šādi ienākumi nozīmē papildu darbu, attiecības ar Valsts ieņēmumu dienestu un citas nianses. Tādos gadījumos tiek slēgta vienošanās ar kādu uzņēmumu vai individuālu komersantu no malas, taču arī viņiem mēs liekam vienoties ar konkrētās teritorijas medniekiem par bebru populācijas samazināšanu,” paskaidro LVM Meža infrastruktūras un medību daļas vadītājs.
Šādas vienošanās ir grūtāk izpildāmas un uzraugāmas, jo veidojas savstarpēji saistītu pušu trīsstūris. Viens pakalpojumu sniedzējs Kurzemē pat ir atteicies no sadarbības ar LVM, skaidrojot, ka nevar panākt konstruktīvu un savlaicīgu attieksmi no mednieku puses. “Šādi pakalpojumu sniedzēji rūpējas par bebru dambju nojaukšanu. Pēc tam viņi ziņo mednieku kolektīvam, kura uzdevums ir konkrētajā vietā izmedīt grauzējus. Ja tas netiek darīts, dambji pēc pāris dienām ir jājauc no jauna. Brīdī, kad darba apjoms pārsniedz finansiālo izdevīgumu, pakalpojuma sniedzējs atsakās no vienošanās ar LVM. Tādēļ mēs pirmkārt uzrunājam mednieku kolektīvus un piedāvājam viņiem uzņemties šī pakalpojuma sniegšanas pienākumus,” stāsta Guntis Ščepaniks.
Jāpiebilst, ka MMS uzraudzības pakalpojuma sniegšana un pienākumi, kas ir definēti medību tiesību nomas līgumā, nav viens un tas pats. Administrējot medību tiesību nomas līgumus, LVM mednieku formējumam ar norādījumiem uzliek par pienākumu postījumu novēršanu meliorācijas grāvjos, pakalpojuma sniegšanas līgums dod iespēju nedaudz nopelnīt vai segt izmaksas, kas saistās ar bebru medīšanu.
Viena MMS uzraudzības pakalpojuma līguma summa svārstās no dažiem desmitiem eiro līdz vairākiem simtiem gadā. Summa veidojas atkarībā no uzraugāmo grāvju kilometrāžas konkrētā kluba platībās, to pieejamības un citiem faktoriem. Maksājums par pakalpojumu tiek veikts trīs reizes gadā – maijā, septembrī un decembrī.
LVM platībās arī ir vairākas tādas teritorijas, kur mednieki sniedz pakalpojumu par MMS uzraudzību un intensīvi medī bebrus, bet gala tam neredz. Tā notiek dabisko ūdenstilpju tuvumā, pie purviem, pie dabas aizsardzības teritorijām, piemēram, pie Liepājas ezera vai Teiču purva, kas kalpo kā vairošanās inkubatori.
MMS uzraudzības pakalpojuma sniegšanas līgumi netiek slēgti par visiem LVM apsaimniekošanā esošiem grāvjiem, taču vislielāko uzmanību LVM pievērš vietām, kur ir vislielākie riski. Tās ir platības upju, ezeru, purvu un citādu ūdenstilpju tuvumā, kur bebru populācija ir blīva un izplatās.
Līgums ar klubiem paredz bebru postījumu novēršanu
Lielākajā daļā LVM zemes platību ar medniekiem ir noslēgti medību tiesību nomas līgumi ar nolūku organizēt medību iecirkni un apsaimniekot to.
Viens no šī līguma punktiem paredz nomnieka saistības, proti, medību tiesību nomnieks apņemas ievērot LVM rakstiskus norādījumus mežaudžu aizsargāšanā no bebru un pārnadžu postījumiem. Visiem zināms, ja bebru populācijas kontrole tiks atstāta novārtā, ir jārēķinās ar reakciju no līgumpartnera puses. LVM darbinieki regulāri apseko platības, konstatē postījumus un sazinās ar konkrēto medību tiesību lietotāju.
Kolektīvs var zaudēt līgumu par LVM zemes nomu
Pēc LVM pārstāvja teiktā, ir tādas vietas, kur meliorācijas grāvji ir atjaunoti, bet neizdodas noslēgt pakalpojuma iepirkuma līgumu nedz ar medniekiem, nedz ar uzņēmumu no malas. “Tad mēs rīkojamies medību tiesību nomas līguma ietvaros. Mēs dodam norādījumus noteiktā termiņā likvidēt bebraini. Termiņam pienākot, veicam atkārtotu apsekošanu. Ja bebru celtnes nav likvidētas, sūtām atkārtotus norādījumus. Ja arī tad nekas netiek darīts, aicinām uz saistību raksta parakstīšanu. Šādas situācijas veidojas ne vairāk kā desmit gadā. Ļoti reti, bet ir klubi, kas arī tad neliekas ne zinis par bebru radīto postījumu novēršanu. Tādā gadījumā līgums par LVM zemes nomu tiek vienpusēji izbeigts. Tas ir noticis trīs vai četras reizes. Pamatā pēc pārrunām ar kluba vadību mednieki sasparojas,” stāsta Guntis Ščepaniks.
Likvidējamās un apsaimniekojamās bebraines
LVM katru gadu veic bebru ietekmēto teritoriju (bebraines) inventarizāciju un monitoringu, lai iegūtu informāciju par bebru darbības skarto platību izvietojumu, lielumu, kā arī noteiktu katrai bebrainei tās apsaimniekošanas veidu. Ir divu veidu bebraines – apsaimniekojamas un likvidējamas.
Apsaimniekojama bebraine ir vieta, kur bebri drīkst būt. Parasti tās sakrīt ar meža biotopu, pārplūstošu klajumu vai specifiska reljefa dēļ ir nelielas un neietekmē piegulošās mežaudzes vai meža infrastruktūru. Šajās bebrainēs ir jānodrošina, lai bebrainei piegulošās platības teritorijā varētu izveidot augstražīgas, kvalitatīvas un vitālas mežaudzes, novēršot to bojāeju vai koku pieauguma stagnāciju. Būtībā jānodrošina ūdensplūsma bebrainē, regulējot ūdens līmeni ar mērķi nepalielināt applūdinātās/ietekmētās teritorijas lielumu. Bebrus šādās bebrainēs medī ikgadēja pieauguma robežās.
Likvidējamā bebrainē pēc būtības bebri ir jālikvidē pilnībā. “Tās ir meliorācijas sistēmas, un tādās vietās bebram vispār nav jābūt. Dambji ir jānojauc, un bebri jāizmedī,” norāda Guntis Ščepaniks.
Ir zināms, ka bebrs kā dabas inženieris ļoti spēcīgi ietekmē ūdens līdzsvaru vietā, kur ir apmeties uz dzīvi. Piemēram, Jeloustonas nacionālajā parkā introducētie bebri pārveidojuši ainavu, radot uzplūdinājumus, kas savukārt piesaistījuši daudz citu sugu. Šī pasaulē vecākā nacionāla parka pieredze tiek piesaukta ļoti bieži, norādot tieši uz bebra lielo lomu ainavas veidošanā un ūdens līdzsvara uzlabošanā. “Polijā bebra veiktais darbs, veidojot ūdens uzplūdinājumus, tiek vērtēts ļoti augstu, jo vasaras periodā gruntsūdens līmenis šajā valstī ir ļoti zems. Turpretī Latvijā mēs nevaram sūdzēties par ūdens trūkumu. Būtībā mums tā ir pārāk daudz. Nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu, plus ievērojamā daļā Latvijas teritorijas atrodas pazemes spiedes ūdeņu izķīlēšanās platības, un vairākos reģionos tieši pazemes spiedes ūdeņi ir nozīmīgākais augsnes pārpurvošanos ietekmējošais faktors. Virszemes un pazemes noteces regulēšanai ir izbūvēts plašs meliorācijas sistēmu tīkls. Līdz ar to bebra darbības ierobežošanai ir lielāka nozīme nekā citās valstīs,” skaidro LVM speciālists.
Sodu sistēma ir mednieka pusē
Lai sakārtotu meliorācijas sistēmu un novērstu teritoriju applūšanu, nepietiek vien ar mednieku pūlēm un LVM prasībām. Bieži vien problēmas rada privātpersonu vai juridisko personu īpašumā esošajās zemēs mītošie bebri. Ja līgums par medību tiesību nodošanu šajā vietā kaut kādu iemeslu dēļ nav noslēgts, tad medības tur organizēt nevar un pastāv iespēja, ka vietējo bebru darbība negatīvi ietekmēs piegulošās teritorijas.
“Šobrīd beidzot ir sakārtoti normatīvie akti par administratīviem pārkāpumiem, administratīviem sodiem un administratīvo pārkāpumu procesu meliorācijas jomā. Meliorācijas likums nosaka, ka pašvaldības būvvaldes amatpersona vai pašvaldības vides kontroles amatpersona ir tiesīga uzlikt administratīvu sodu zemes īpašniekam par meliorācijas grāvju neuzturēšanu un tādā veidā radītiem zaudējumiem piegulošo zemju īpašniekiem. Tas būtībā ir par labu medniekam. Iesniegumus par meliorācijas sistēmas neuzturēšanu pašvaldības būvvaldei var rakstīt gan mednieku kolektīvi, gan mēs kā meža platību īpašnieki. Tādā gadījumā nepiekāpīgais zemes īpašnieks var mainīt nostāju un piekritīs parakstīt medību tiesību nodošanas līgumu,” atklāj Guntis Ščepaniks.
Mednieku pieredze problēmas risināšanā
Medību tiesību lietotāji, kuriem tikušas platības ar lielu bebru populāciju, potenciāli problemātiskās vietās izmanto dažādus paņēmienus šo grauzēju skaita samazināšanai.
Mednieku pieredze un komentāri
• Reizi gadā mēs izsludinājām tādas kā sacensības. Tagad tas, protams, nav iespējams, jo Covid izplatības ierobežojumi liedz pulcēties, un mums nāksies citādi motivēt kuba biedrus. Iepriekšējos gados mēs rīkojām komandu sacensības. Tā komanda, kuras biedriem ierobežotā laikā izdosies nomedīt vairāk bebru, saņems uzvarētāja kausu un vienu vai vairākas pārnadžu licences.
• Mūsu platībās bebru ir ļoti daudz, un tie būvē savus dambjus un mājas grūti pieejamās vietās. Nekas cits neatliek kā lietot smago tehniku. Jaucam celtnes ar ekskavatoriem un pēc tam organizējamies bebru medībām tajā vietā.
• Mūsu platības ir līdzās dabas aizsardzības teritorijai, un bebru pie mums ir daudz, taču mūsu klubam veidojas ļoti sekmīga sadarbība ar citiem dienestiem un zemes īpašniekiem. Kolīdz saņemam informāciju par jaunām bebru apmetnēm, norīkojam medniekus uz pastāvīgām dežūrām, ja tā var teikt, un cenšamies problēmu likvidēt.
• Mūsu klubā arī ir ļoti daudz perspektīvu vietu bebru medībām. Cenšamies uzraudzīt populāciju visu gadu, bet pavasarī rīkojam komercmedības. Agrāk rīkojām. Šogad vairāk piestrādāsim paši.
• Mūsu klubā ir pāris mednieku ar ļoti labiem alu suņiem. Līdz ar to bebru medības alās ir ļoti populāras un grauzējiem pie mums iedzīvoties nav viegli.
Video bloga #13 epizode. Knifi un padomi bebru medībām ar lamatām
Lasi un abonē žurnālu Medības!
