Jau ziņojām, ka Ventspils novadā, Vārves pagastā notikusi zādzība, īpašumā sašauts cilvēks, kas vēlāk no gūtajām traumām gājis bojā. TV3 raidījuma Degpunktā žurnālistiem izdevies sazināties ar īpašuma saimnieku Ēriku, kas pašaizsardzības nolūkā ar savu medību bisi raidījis liktenīgo šāvienu.
Naktī no 22. uz 23. jūniju Ērikam piederošajā zemes īpašumā ielauzies zaglis un centies nozagt Dodge RAM automašīnu. Notikuma naktī saimnieks pamodies, palūkojies pa logu un pamanījis, ka automašīna ir novietota ne tā kā parasti. Zaglis ir centies to aizdzīt no sētas, taču vārtu dēļ tas neizdevies un procesā mašīna jau bojāta, ietriecoties kokā.
TV3 žurnālistei Ēriks stāsta: “No paša sākuma bija tā, ka es redzēju, ka pa manu teritoriju viens nepazīstams vīrietis iet man garām. Tai mirklī man bija jau ierocis rokās, es nezināju, kas viņš ir pusdivos naktī. Es viņam visu laiku teicu: “Gulies! Ležaķ!”. Viņš uz to nereaģēja, virzījās uz mašīnas pusi visu laiku. Tad, kad viņš apstājās, viņš laikam joprojām neticēja, ka man ir tas ierocis. Viņš tuvojās, kā teikt, man jau virsū nāca, es izšāvu brīdinājuma šāvienu gaisā, lai viņš tomēr saprot, ka man ir ierocis. Neklausīja nevienu manu komandu. Es teicu, lai guļas, lai soļo voljerā iekšā, kur būtu viņu iespundējis, bet viņš strauji kustējās uz manu pusi, un tad momentā – pie mašīnas. Gribēja atraut mašīnas durvis. Es tai brīdī nezināju, kas viņam mašīnā ir – ierocis vai kas, kas būtu vērsts pret mani.”
Šāvienā izmantotas septītā numura skrošu lādiņš, kas paredzēts sporta šaušanai. Tā nav medību munīcija, kas būtībā paredzēta mērķa nonāvēšanai. Sporta munīcija ir ar krietni mazāku jaudu, jo paredzēta tikai lidojošu māla šķīvīšu šaušanai šautuvē. Tāpat arī Ēriks stāsta, ka šāvienu nelūgtajam viesim raidījis dibena apvidū. Līdz ar to varētu domāt, ka saimnieka mērķis nebija vīrieti nogalināt, taču patiesība jānoskaidro izmeklētājiem.
Vēlāk noskaidrojies, ka 40 gadus vecais vīrietis, kas nesen bija iznācis no cietuma, no šāvienā gūtajām traumām slimīcā miris. Kā ziņo Valsts policija, pašlaik gadījums tiek izskatīts pēc Krimināllikuma 125. panta 3. daļas – p tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, kā rezultātā iestājusies ir personas nāve. Tiesa, šī kvalifikācija var mainīties atkarībā no tā, ko rādīs izmeklēšana. Tiks vērtēts, vai šaujamierocis šajā gadījumā pielietots atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Avots: TV3 (Degpunktā)
Ko nosaka Ieroču aprites likums?
Likumā rakstīts, ka šaujamieroča pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot šaušanu medībās,
sporta sacensībās vai treniņšaušanu), kā arī šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu viņa veselībai vai zaudējumus mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.
Persona drīkst lietot šaujamieroci kā galējo līdzekli, lai:
• aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību;
• novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;
• aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī un izrāda pretošanos;
• padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.
Šaujamieroci drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus. Lietojot šaujamieroci, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas. Savukārt tā paša likuma 66. pantā rakstīts, ka pirms šaujamieroča pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai izdara brīdinājuma šāvienu.
Bez brīdinājuma šaujamieroci lieto, ja:
• uzbrukums, kas apdraud cilvēka dzīvību vai veselību, ir pēkšņs;
• uzbrukumā pielieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;
• aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta cita cilvēka dzīvība vai veselība.
Persona, kura izmanto vai pielieto šaujamieroci, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.
Pašaizsardzības līdzekļi Ieroču aprites likuma izpratnē
Žurnāls Medības atgādina, ka pašaizsardzības līdzekļi Ieroču aprites likuma izpratnē ir: 7. pants. Pašaizsardzības ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:
1. Pašaizsardzībai var tikt paredzēti šādi ieroči, munīcija un speciālie līdzekļi:
1) B kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroči (pistoles un revolveri), kuru kalibrs nav lielāks par deviņiem milimetriem, un to rūpnieciski ražotā munīcija, izņemot minētās kategorijas traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
2) B un C kategorijas garstobra—gludstobra šaujamieroči un to rūpnieciski ražotā munīcija, kuras patronas čaulas garums nav lielāks par 76,2 milimetriem, izņemot minēto kategoriju traumatiskos šaujamieročus un to munīciju;
3) E kategorijas pusautomātiskie, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra gāzes ieroči un signālieroči (pistoles un revolveri), kas rūpnieciski ražoti gāzes ieroču munīcijas izmantošanai, kā arī tiem paredzētās salūtpatronas;
4) gāzes baloniņi;
5) elektrošoka ierīces, izņemot elektrošoka pistoles vai ierīces ar vadiem un elektrodiem.
2. Pašaizsardzībai klasificētos E kategorijas gāzes ieročos, signālieročos un gāzes baloniņos atļauts izmantot šādas kairinošas vielas (lakrimatorus):
1) omega-hloracetofenolu (fenacilhlorīds) CN (CAS numurs 532-27-4);
2) O-hlorobenzilidenemalonitrilu CS (CAS numurs 2698-41-1);
3) Oleoresin Capsicum, Capsaicin OC (piparu gāze) (CAS numurs 8023-77-6);
4) Capsaicin II PAVA (sintētiskā piparu gāze, Nonivamide) (CAS numurs 2444-46-4).
Jebkurā gadījumā, ja kādā situācijā tiks piemērots pašaizsardzības šaujamierocis vai medību šaujamierocis pašaizsardzībai kā galējais līdzeklis, būs ierosināts kriminālprocess un tad jau kriminālprocesa ietvaros tiks vērtēti apstākļi, vai drīkstēja pielietot konkrētajā situācijā kādu šaujamieroci vai varēja iztikt bez tā.
Vai drīkst izmantot šaujamieroci pašaizsardzībai! “Šauj garām!” dalībniekiem #44
Abonē žurnālu Medības!
