Uzmanību! Trihinelozes analīzes obligātas pirms lietot gaļu uzturā.
Uzmanību! Cilvēkus ar vājiem nerviem, lūdzam, šķirt tālāk!
Līdz šim nekad nebiju āpsi nomedījusi, jo šis dzīvnieks man šķiet ārkārtīgi simpātisks, un līdz šim neredzēju jēgu to šaut. Ādiņa jau smuka, bet ar veselību man viss kārtībā, jā, galvaskauss ir trofeja, bet āpsis pats neko sliktu nekad nedara, salīdzinot ar lapsām un jenotsuņiem. Interesanti, ka Lielbritānijā āpšu ir milzīgs skaits, toties tos medīt nedrīksts un tie nodara nekontrolējamus postījumus un izplata slimības. Latvijā šādas problēmas āpši nerada. Bet tad mednieki kolēģi ik pa laikam padalijās pieredzē, ka āpša gaļa ir garšīga un tīri labi lietojuma. Te, lūk, man radās interese par šo medījumu. Gaides medībās tika pieņemts lēmums āpsi nomedīt. Gadījās trekns tēviņš. Piepalīdzot kolēģei Katei Šternai, tajā pat vakarā āpsi nodīrājām, es sagatavoju gaļu, kā arī paraugu trihinelozes analīzēm. Āda un galvaskauss atsevišķā maisiņā – paklājiņam un trofejai.
Āpša stilbiņi
Jāatzīst, ka dīrāt āpsi ir mazliet dīvaini, jo tas tik ļoti atgādina suni. Un es esmu suņu cilvēks. Smaka nav nekāda īpaši slikta. Pārsteidza tas, ka gaļa smaržoja pēc tīras un svaigas gaļas. Bebra gaļai, jāatzīst, pat ir izteiktāka smarža. Tomēr doma, ka āpsi varētu ēst, likās mazliet dīvaina.
Trihinelozes analīzes braucu nodot divas reizes, jo pirmajā reizē paraugs bija sagatavots pārāk mazs. Nepieciešami vismaz 200 grami. Beigās saņēmu atzinumu, ka nodotajos paraugos trihinelozes kāpuri nav konstatēti. Burvīgi! Biju patiesībā cerējusi uz to, ka gaļa tomēr nebūs lietojama. Bet nekā! Plāna gaita jāturpina.
Tika ar draugiem sarunāta diena, kad gatavošu āpsi. Skepse jau liela, tomēr draugi bija gatavi šim piedzīvojumam. Gaļa pirms tam bija vairākas dienas noturēta ledusskapī, tad ielikta saldētavā. Galvā it kā bija plāns, bet tomēr nolēmu pakonsultēties ar zinošāku kolēģi. Zvans draugam – profesionālim Rūdolfam Šteinbergam. Pēc mana paziņojuma, ka man ir āpsis, tālruņa līnijas otrā galā iestājās dīvains klusums. Bet tad sekoja jautājums – kāda ir tā gaļa. No sākuma Rūdolfs ieteica vispirms uzcept nelielu gabaliņu ar sāli un pipariem, lai saprastu, kāda tā gaļa ir un kā garšo. Gabaliņu apēdu, bija pat labi. Tad ar Rūdolfu sastādījām gatavošanas plānu.
Jāsagatavo marināde, tad jācep kā cepetis ar bekonu. No sākuma doma bija cept ar kauliņu, bet beigās nolēmu ciskas kauliņu izņemt un gaļu satīt kā ruletē ar bekonu pa vidu. Marināda gan sākotnēji izklausījās reāli jiftīga, gaļa būs kārtīgi savircota, bet risinājums bija neticami labs. Rezervei uzcepu arī divas pīlītes, daudz kartupeļus un dārzeņu. Rezervē bija telefons, ja nu jāpasūta suši. Tomēr izrādījās pēc vairāk nekā divu stundu cepšanas, ka gaļa ir neticami mīksta, garša lieliska un vakariņas izdevušās. Vai es tuvākā laikā būšu gatava vēl vienam šādam piedzīvojumam, grūti pateikt, bet āpsim tiešām ir laba un mīksta gaļa. Teiktu pat mīkstāka nekā bebra ciska, kas pagatavota līdzīgi. Joprojām piekrītu teicienam – jums nepatīk kaķi, jūs tos nemākat pagatavot. Ticu, ka arī āpsi var pagatavot negaršīgu, par laimi šis nebija tas gadījums
Te var āpša bildi no sastas, bet nogriez mani nost un apgriez bildi otrādi.
Sastāvdaļas
Divas āpša pakaļciskas
Viens laims
Svaiga ingvera sakne
Karija pasta
Sviests
Kūpināts mājas cūkas speķis
Galviņa ķiploka
Sāls, pipari
Pagatavošana
– Ciskām nogriež taukus un izņem kauliņu.
– Sarīvē ingvera sakni un izspiež sulu bez biezumiem.
– Pievieno arī izspiestu laima sulu.
– Ķiploka daiviņas sasmalcina un pievieno marinādei.
– Gaļu apsmērē ar karija pastu.
– Gaļu ieliek marinādē, pievieno sāli un piparus. Liek ledusskapī uz kādu stundu. Var arī ilgāk.
– Speķi ietin gaļā un izeidu ruleti, ja nepieciešams, maliņas sasprauž, lai rulete neizjūk.
– Lieks uz karstas pannas cepties.
– Strauji apcep no abām pusēm.
– Gaļu liek panna, apklāj ar speķi un uzliek sviestu. Cep apmēram divas līdz divarpusi stundas 200 grādos.
– Gabaliņš smuks un brūns – izcepies.
– Sanāk īsts cepetis – sulīgs un mīksts.
– Pasniedz ar kartupeļiem un dārzeņiem. Maliņā arī sagriezta pīles krūtiņa.
Medījumu receptes 2
Vilki ir tur, kur to nav bijis. Saruna ar Jāni Ozoliņu un Valteru Lūsi. “Šauj garām!” #323 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
