Putnu un dzīvnieku aizsardzības instinkti strādā vienkārši apbrīnojami. Šoreiz žurnāla Medības korespondentei Katei Šternai izdevās novērot, kā tas notiek dzīvē. Pļavas malas zālē parādījās dzērve ar saviem nu jau gana lieliem, bet vēl nelidojošiem pēcnācējiem. Ievērojusi cilvēka tuvošanos, tā nevis metās bēgt, kā to darītu izbiedēts putns, bet sāka tēlot ievainotu. Šī uzvedība ir labi zināma dabas vērotājiem. Tā rīkojas dzērves, kad ligzdo zālienā vai mitrā pļavā. Tāpat rīkojas ķīvītes, mērkaziņas un citas sugas, kuru mazuļi nevar aizlidot vai paslēpties kokos. Lai pasargātu savus mazuļus, putni izvēlas tieši šādu taktiku, bet pēc tam mierīgi aizlido. Video redzamā situācija ir īss, bet ļoti uzskatāms piemērs tam, kā daba pati parūpējas par līdzsvaru. Neizskaistināts, neiestudēts – tā vienkārši notiek. Dzērve (Grus grus) ir viens no lielākajiem un arī redzamākajiem savvaļas putniem Latvijā. Kaut arī tās tēls sabiedrībā bieži saistās ar graciozitāti un dabas harmoniju, realitātē dzērve ir izturīgs, pielāgoties spējīgs putns, kurš, kļūstot skaitā arvien vairāk, sāk atgādināt arī par savām ēšanas un rakšanas spējām.
Bioloģija un uzvedība
Dzērves ir lieli, spēcīgi putni, kuru ķermeņa garums sasniedz 110–130 cm, spārnu plētums – ap diviem metriem. Balss ir kā skanīgs un tālu dzirdams trauksmes sauciens. Tas ir viens no pamanāmākajiem dzērvju parakstiem dabā. Pāri veidojas ilgtermiņā, un abu dzimumu putni kopīgi veido ligzdu, perē un rūpējas par mazuļiem. Dējumā ir parasti divas olas, bet līdz pieaugušam vecumam izdzīvo tikai viens jaunais putns, jo dabas selekcija notiek agri. Ligzdošana notiek purvos, mitros mežos, izcirtumos, bet ārpus ligzdošanas sezonas dzērves uzturas arī atklātās lauksaimniecības teritorijās, kur barojas ar graudiem, stādiem un citām kultūrām. Rudens migrācijas laikā lauki bieži kļūst par dzērvju barošanās vietu, un tieši šeit arī sākas cilvēka un dzērvju interešu konflikts.
Populācija Latvijā
Pretēji tam, kā ir daudzās citās valstīs, Latvijā dzērvju populācija pēdējos gados pieaug. Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības datiem, populācija tiek lēsta virs 10 000 pāru, un tendence ir stabila vai augšupejoša. Dzērves ir plaši izplatītas visā Latvijas teritorijā. Arvien biežāk tiek saņemti ziņojumi par postījumiem graudaugu un dārzeņu laukos, īpaši vietās, kur dzērves barojas pirms migrācijas. Lauksaimniekiem tas nozīmē tiešus zaudējumus, un šī problēma arvien vairāk tiek aktualizēta arī lauksaimniecības organizāciju līmenī.
Vai dzērves medī?
Latvijā dzērves ir īpaši aizsargājama suga, medīt tās nav atļauts. Taču dažās Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrijā un Somijā, kur dzērves ir skaitā ļoti daudz un nodara būtiskus postījumus, tiek izsniegtas atsevišķas atļaujas medībām vai aizbaidīšanai. Šīs atļaujas ir stingri kontrolētas un balstītas uz konkrētiem pierādījumiem par postījumiem. Piemēram, Zviedrijā dzērvju populācija pārsniedz 60 000 pāru, un postījumi lauksaimniecībā tiek kompensēti no valsts līdzekļiem, taču vietām ir atļautas arī ierobežotas aizsardzības pasākumu veida medības. Dzērve ir viens no Latvijas dabas simboliem – skaists, iespaidīgs, ar izteiktu uzvedību un gudriem instinktiem. Taču arvien pieaugošā populācija rada arī jaunu izaicinājumu – līdzsvarot dabas aizsardzību ar cilvēka saimnieciskajām interesēm. Tas ir jautājums, kurš tuvākajos gados kļūs arvien aktuālāks.
Kā tikt pie smadzeņu satricinājuma un trāpīt mērķī divos kilometros? “Šauj garām!” #287 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
