Vilks Dundagas pusē – tikai ap 20 metriem no mājas. Dzīvnieks kādu brīdi uzturējās pavisam netālu no sētas un izskatījās mierīgs, pat it kā dežurētu konkrētajā vietā. Interesanti, ka arī govis un teles nebija īpaši tramīgas – iespējams, tās jutās drošāk, zinot, ka saimnieks ir tepat tuvumā. Taču šāds novērojums neizbēgami liek uzdot vairākus jautājumus. Ko vilks meklēja tik tuvu mājai? Vai tas vienkārši izmantoja ērtu pārvietošanās maršrutu, vai arī to piesaistīja mājlopi, smaržas, barības atliekas vai viegli pieejams medījums? Vilks nav meža spoks, kas vienmēr turas tālu no cilvēka – tas ir ļoti gudrs un pielāgoties spējīgs plēsējs, kurš ātri saprot, kur iespējams iegūt barību ar mazāku piepūli. Cik bīstami tas ir? Lielākajā daļā gadījumu vilks no cilvēka izvairās, un tiešs apdraudējums cilvēkam ir salīdzinoši zems. Taču situācija kļūst nopietnāka, ja vilks regulāri sāk uzturēties pie mājām, zaudē piesardzību vai saista cilvēku apdzīvotas vietas ar pārtiku. Tad risks pieaug ne tikai mājlopiem, bet arī suņiem un kopējai drošības sajūtai lauku sētās.
Un te rodas pats svarīgākais jautājums – vai Latvijā ir iespējams sadzīvot ar vilkiem?
Jā, ir. Bet tikai tad, ja sadzīvošana netiek saprasta kā pasīva samierināšanās. Sadzīvošana nozīmē skaidrus noteikumus, preventīvus pasākumus, savlaicīgu reaģēšanu un saprātīgu populācijas apsaimniekošanu. Tas nozīmē aizsargāt mājlopus, uzmanīt suņus, ziņot par atkārtotu vilku klātbūtni pie mājām un neizlikties, ka problēma nepastāv. Vilks ir daļa no Latvijas dabas. Bet arī cilvēks, lauku saimniecība un mājdzīvnieki ir daļa no šīs pašas ainavas. Tāpēc jautājums nav tikai par vilku klātbūtni, bet par to, kā mēs nosakām robežas, lai šī līdzāspastāvēšana būtu iespējama arī realitātē, ne tikai teorijā.
Vilks gaida, kad piedzims teļš, lai to apēstu. Vai iespējams sadzīvot ar vilkiem Latvijā?
👉 Abonē 8 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 8 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības marta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
