Latvija Eiropā ir unikāla ar to, ka pie mums vilki ir bijuši vienmēr. Kamēr citās valstīs vilki bija pilnībā iznīcināti 19.gadsimtā, Latvijā tiem vienmēr atradusies vieta pat par spīti tam, ka padomju laikos bija spēkā politika, kas vilku pasludināja par kaitnieku. Tad par vilka nomedīšanu maksāja prēmiju, tāpat nebija noteikts nedz nomedīšanas apjoms, nedz arī sezona.
Jau teju vai 30 gadus vilku medības notiek ilgtspējīgi, ievērojot sezonu un nosakot nomedīšanas apjomu. Kā ziņo daudzi mednieki – par vilku trūkumu sūdzēties patiesi Latvijā nevar. Ja vilka klātbūtne mežā nav nekas neparasts, tāpat arī pieņemams ir tas, ka vilka pamata barība ir meža dzīvnieki, tomēr ik pa laikam rodas arī kāds konflikts ar cilvēku.
Jau ziņojām, ka Drustu pagastā kopš pagājušā gada rudens divās saimniecībās vilki noplēsuši vairāk nekā 30 aitas. Saimnieki ziņojuši Valsts meža dienestam (VMD), cerējuši uz atļauju, lai nomedītu vilku ārpus sezonas postījumu vietās. Sākoties vilku medību sezonai 15. jūlijā, vietējie mednieki dežurējuši pie aitu saimniecības teju vai nedēļu, līdz izdevies nomedīt vilku, kas bija ieradies pēc vieglas maltītes. Un tad šķita, ka problēma atrisināta. Tomēr novembrī atkal vietējie lauksaimnieki sūdzējušies par vilku uzbrukumiem. Īsā laikā nokostas sešas aitas. Protams ziņots VMD, talkā aicināti arī vietējie mednieki, bet līdz šim vilku nomedīt nav izdevies.
Tāpat Latgales mednieki ziņo par vilku klātbūtnes pazīmēm Krišjāņos un citviet, proti, par nokostiem un daļēji apēstiem meža dzīvniekiem. Protams, tas nav nekas neparasts, bet ko tādu mežā ieraudzīt, ja vēl piedevām neesi mednieks, ir ļoti nepatīkami. Nav arī izslēgta iespēja, ka vainojami varētu būt klaiņojošie suņi.
Aicina ziņot!
Valsts meža dienesta rīcībā esošie vilku klātbūtnes pazīmju dati un pagājušās sezonas vilku medību rezultāti liecina, ka vilku populācijas stāvoklis Latvijā ir stabils un tam ir tendence pieaugt. Vilku uzbrukumu skaits mājlopiem palicis iepriekšējā gada līmenī. Kopš šā gada sākuma VMD saņēmis 11 ziņojumus par vilku uzbrukumiem, kuros nogalinātas 16 un savainotas 11 aitas, kā arī noplēsts viens teļš, četri suņi un pieci staltbrieži briežu dārza teritorijā. Salīdzinājumam – no 2020. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam VMD arī tika reģistrēti 11 vilku uzbrukumi, kuros bija nogalinātas 33 aitas, savainotas 8 aitas un viena kaza.
Par lielo plēsēju uzbrukumiem ne vienmēr tiek ziņots VMD, jo Latvijā plēsēju izraisītie zaudējumi netiek kompensēti. Neraugoties uz to, VMD aicina iedzīvotājus aktīvāk ziņot par lielo plēsēju uzbrukumiem un veikt preventīvus pasākumus pret tiem. Uzbrukums, par kuru ticis ziņots, tiek oficiāli atzīts par notikušu, un kalpo par pamatu lielo plēsēju nomedīšanas apjoma noteikšanai. VMD par plēsēju uzbrukumiem aicina ziņot pēc iespējas savlaicīgāk, lai VMD speciālists varētu operatīvi ierasties notikuma vietā, izdarīt slēdzienu, sastādīt oficiālu aktu un paņemt plēsēja DNS paraugu tālākai analīzei.
Vilku maltīte pie krituša aļņa
Lasi un abonē žurnālu Medības arī nākamgad!
