Latvijas Mednieku savienības mājaslapā var lasīt Zemkopības ministrijai un Valsts meža dienestam adresētu vēstuli, ko organizācija ir sagatavojusi saistībā ar LR Saeimas deputātu 12.06.2025. iesniegto likumprojektu Grozījumi Medību likumā. Tajā savienība sniedz savu atzinumu par minēto likumprojektu.
Deputāti piedāvā izteikt Medību likuma 19. panta pirmās daļas 2¹ un 3. punktu šādā redakcijā:
2¹) staltbriežu govju un teļu medībām – ne mazāk kā 1000 hektāru, ieskaitot šādas zemes kategorijas: lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, krūmājs, purvs, ūdens objektu zeme (izņemot ezerus) un pārējā zeme, izņemot līnijveida funkcionējošus infrastruktūras objektus, kas nodalīti kā atsevišķa zemes vienība;
3) staltbriežu buļļu medībām – ne mazāk kā 2000 hektāru, ieskaitot šādas zemes kategorijas: lauksaimniecībā izmantojamā zeme, mežs, krūmājs, purvs, ūdens objektu zeme (izņemot ezerus) un pārējā zeme, izņemot līnijveida funkcionējošus infrastruktūras objektus, kas nodalīti kā atsevišķa zemes vienība”.
Likumprojekta anotācijā grozījumu nepieciešamība tiek pamatota ar pēdējo 20 gadu laikā pieaugošo staltbriežu skaitu, to nodarītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, staltbriežu izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī slimību izplatības riskiem. LMS valdes priekšēdētājs Juris Buškevics norāda: “Pēc Valsts meža dienesta datiem, staltbriežu skaits Latvijā pēdējos gados strauji samazinās. Ja 2021. gadā Latvijā bija uzskaitīts 71 000, tad 2025. gadā vairs tikai 60 000 staltbriežu. Tas ir noticis intensīvu medību rezultātā. 2021/22. gada medību sezonā nomedīti 24 000, bet 2024./25. gada sezonā jau 29 400 staltbriežu. Tāpat likumprojekta anotācijā ir ievērojami pārspīlēta staltbriežu loma ceļu satiksmes negadījumos. Pēc Valsts meža dienesta datiem, 2025. gadā notikuši 987 ceļu satiksmes negadījumi, kurus izraisījusi sadursme ar meža dzīvniekiem. No šiem CSN visvairāk jeb 549 gadījumus izraisījušas stirnas, savukārt staltbrieži izraisījuši tikai 75 jeb mazāk kā 8% no visām sadursmēm ar meža dzīvniekiem.”
Latvijas Mednieku savienība kategoriski nepiekrīt likumprojekta anotācijā apgalvotajam, ka šobrīd staltbriežu medīšanai nekvalificējas medību iecirkņi aptuveni 40 000 hektāru kopplatībā, kas vairumā gadījumu ir nepietiekamas meža platības dēļ un postījumi šajos iecirkņos pieaug, jo nav iespēju regulēt staltbriežu populāciju. Medību likums paredz, ka minimālajai medību iecirkņa platībai, lai medītu staltbriežu govis un teļus, jābūt 1000 ha meža, bet, lai medītu staltbriežu buļļus, nepieciešami 2000 ha meža. Šāda prasība likumā iestrādāta, ņemot vērā staltbriežu bioloģiskās un fizioloģiskās vajadzības. Staltbrieži pamatā dzīvo mežā, bet lauksaimniecības zemēs periodiski iznāk baroties. Līdz ar to ir loģiska prasība medību iecirkņa minimālajās platībās iekļaut pietiekami lielas meža platības, kas ir galvenais staltbriežu apdzīvotais biotops. Nevienam nav aizliegts, papildus meža zemēm, medību iecirknī iekļaut arī lauksaimniecības un citas zemes. Bez tam, Medību likuma 19. panta trešā daļa nosaka, ka, ja medību iecirknis neatbilst 19. panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, piedāvātā Medību likuma redakcija ļautu medīt papildus tiem medību tiesību lietotājiem, kas nav noslēguši Medību likuma 19. panta trešajai daļai atbilstošu līgumu. Respektīvi, staltbriežu govis un teļus varētu medīt papildus septiņos medību iecirkņos ar kopējo reģistrēto medību platību 9835 hektāri, bet staltbriežu buļļus četros medību iecirkņos ar kopējo reģistrēto medību platību 11749 hektāri. Tas nozīmē, ka minētie grozījumi skar vienīgi 0.1-0.2% no visām medību platībām.
Savienības valdes priekšsēdētājs arī norāda: “Uzskatām, ka piedāvātie grozījumi sagatavoti atsevišķu lielo zemes īpašnieku interesēs un nekādi nerisinās likumprojekta anotācijā minētās problēmas. Patiesā šo likuma grozījumu būtība ir atbrīvot medību tiesību lietotājus no sadarbības līgumu slēgšanas par limitēto medījamo dzīvnieku medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos. Uzskatām, ka tieši likuma norma, kas kā neatņemamu sadarbības līguma sastāvdaļu paredz savstarpēju vienošanos par medību iecirkņu ārējām robežām, ir patiesais mērķis piedāvātajām likuma izmaiņām. Atbrīvojoties no vienošanās par medību iecirkņa ārējām robežām, atsevišķiem lielajiem zemes īpašniekiem rastos iespēja turpmākai medību iecirkņu paplašināšanai uz blakus esošo medību kolektīvu rēķina. Norādām, ka esošais tiesiskais regulējums jau šobrīd ļauj pietiekami efektīvi apsaimniekot un ierobežot staltbriežu populāciju. Savukārt minētie grozījumi ir pretrunā ar medību resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas pamatprincipiem un nav atbalstāmi.”
Avots: Latvijas Mednieku savienība
Normāla izmēra latvietim veikalā Decathlon ir ko darīt! Medību apģērbu ceļvedis un praktiski padomi
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
