Izmantojot iespēju, žurnāls Medības intervēja žurnālistu Armandu Tripānu, kura dokumentālo raidījumu cikli Latvijas Televīzijā un ReTV Meža stāsti un Zemes stāsti ir iemantojuši lielu popularitāti un piesaista daudz skatītāju. Kā viņam izdodas atrast cilvēkus un parādīt viņu aicinājumu, dvēseles tieksmes un sasniegumus tā, lai teju ikvienam tas šķistu saistoši un pamācoši?
Īsā sarunā meža vidū žurnālists dalās savās domās, stāsta par to ceļu, ko izvēlējies un kāpēc viņš to dara.
Zemes stāsti un Meža stāsti ir žurnālista Armanda Tripāna veidoti raidījumi, kas rāda Latvijas laukus un mežus caur cilvēku pieredzi. Tie nav sižeti par ainavām vai personu sasniegumiem, bet gan stāsti par dzīvi. Stāsti par to, kā cilvēks strādā, paliek savā vietā, uztur saimniecību, audzina bērnus, rūpējas par mežu vai laukiem. Katrs raidījums ir tikšanās ar konkrētu cilvēku vai ģimeni, kas vienkārši, bez uzspēles pastāsta, kā viņi dzīvo un strādā, kas ir viņu mērķi un motivācija.
Tripāna pieeja ir vienkārša – doties uz vietas, ieklausīties, neuzspiest savu viedokli. Tāpēc šie stāsti strādā. Tie nav pārspīlēti, tajos nav dramatizācijas vai moralizēšanas.
Zemes stāsti vairāk pievēršas saimniecībām un dzīvei uz lauka – piena lopkopībai, dārzkopībai, ģimeņu stāstiem. Meža stāsti – cilvēkiem, kuri saistīti ar mežu: gan medniekiem, gan kokapstrādes meistariem, gan tiem, kas mežā vienkārši dzīvo vai strādā. Abos gadījumos fons ir daba, bet priekšplānā – cilvēks.
Raidījumu galvenā vērtība ir godīgums un precizitāte. Netiek radīts mākslīgs optimisms, bet arī netiek kultivēta bezcerība. Vienkārši tāda ir dzīve. Tā to arī rāda Armands Tripāns.
Žurnāla Medības jūlija numurā lasi par limitiem
