Teksts: Antra Stīpniece
Mednieki ik gadu ziņo Valsts meža dienestam par 17–22 tūkstošiem nomedītu pīļu un 400–500 laučiem. Svarīgi, lai šie dati būtu pareizi, jo reizi sešos gados tie tiek izmantoti, veidojot ziņojumu Eiropas Komisijai par sugu stāvokli. Publicēts tiek kopskaits – katrai sugai tikai viens skaitlis.
Lai saprastu, kas īsti notiek ar medījamo ūdensputnu populācijām un nonāktu pie ilgtspējīgām medībām, nepieciešami arī demogrāfijas dati. Dānijā, Lielbritānijā, Francijā mednieki nogriež nomedītajiem putniem vienu spārnu un pa pastu sūta zinātniekiem. Spārns ar trešās pakāpes lidspalvām ļauj noteikt putna sugu, vecumu un dzimumu. Attīstoties tehnoloģijām, iespējami mazāk smaržīgi ceļi informācijas iegūšanai, un, piemēram, Kanādā, Krievijā pie datu apkopotājiem ceļo medījuma foto.
Kopš 2005. gada Latvijas mednieki – labi putnu pazinēji – pieraksta ne tikai sugu, bet arī dzimumu un vecumu, medību datumu un vietu (VMD apkopojumā šie dati zūd), suņa līdzdalību medībās, mednieku skaitu, neatrastos putnus, gredzenu klātbūtni un saturu, īpašas piezīmes (piemēram, neparasts krāsojums), un sūta šos datus uz LU Bioloģijas institūtu.
Pateicoties Medību saimniecības attīstības fonda atbalstam, arī Latvijā iespējams mūsdienīgāks un arī mazāk pieredzējušiem putnu pazinējiem draudzīgāks datu vākšanas ceļš. Fonda atbalstītā un Latvijas Universitātes īstenotā projekta Ligzdojošo un nomedīto ūdensputnu izpēte ietvaros izveidota vietne www.nomeditie.org, kas lieti noder putnu noteikšanā un dod iespēju iesūtīt arī foto, ja par noteikto sugu, dzimumu un vecumu pārliecības nav.
Ja tā ir ērtāk, informāciju var nosūtīt arī pa e-pastu – nomeditie@lu.lv.
Pērn tā tika veidota kā 2005. gadā izdotā Jāņa Vīksnes Medījamo ūdensputnu noteicēja interneta versija medīt atļautajām sugām, to pielāgojot šī brīža medījamo sugu sarakstam. Šogad lapas noteicēja daļa papildināta ar gan medīt atļauto, gan nemedījamo sugu dzīvu putnu attēliem lidojumā, kurus pirms sezonas ieteicams pārlūkot ikvienam ūdensputnu medniekam. Sadaļā Resursi pieejamas saites uz citiem līdzīgiem noteicējiem un ūdensputnu medību statistikas vietām. Vietnes veidotāji cer, ka šī informācija būs noderīga gan medību procesā, gan arī aizpildot nomedīto dzīvnieku reģistrācijas žurnālus.
Kā katru gadu LU Bioloģijas institūta ornitologi turpinās nomedīto ūdensputnu reģistrāciju tikai medību atklāšanā Liepājas, Babītes, Engures ezerā un Nagļu dīķos, tāpēc arī par citām vietām un pārējo sezonu mednieku sniegtā informācija ir ļoti vērtīga.
Tāpēc sakām lielu PALDIES Aināram Lokam, Aldim Čaurim, Andrejam Savčukam, Artūram Laubergam, Artūram Surmovičam, Dagnim Vasiļevskim, Dainim Dīķim, Dainim Rengartam, Dainim Slišānam, Edgaram Frišfeldam, Edgaram Treimanim, Eduardam Rācenim, Egilam Ozolam, Guntaram Lagūnam, Ģirtam Razmam, Ilgvaram Lācim, Jānim Bētiņam, Jānim Ratniekam, Jānim Suveizdam, Jānim Vītolam, Jurim Fridrihsonam, Jurim Siksnam, Kasparam Kusiņam, Katarinai Šternai, Kārlim Frankam, Kārlim Šubem, Mārim Sipeniekam, Mārtiņam Mušam, Mārtiņam Voitčonokam, Mārtiņam Zvirbulim, Normundam Lācītim, Raitim Legzdiņam, Ritvaram Taubem, Robertam Čakšam, Robertam Leisam, Robertam Lepsim, Sandrim un Tomam Endziņiem, Sandrim Erķenam, Tomam Ozolam, Valdim Ancānam, Vidaram Auziņam un Viesturam Valdim Freimanim, kas 2019. gadā, izmantojot vietni vai anketas, dalījās ar ziņām par 275 pīļu un lauču medību reizēs pieredzēto!
Par rezultātiem sīkāk – www.nomeditie.org.
Cerībā uz sadarbību arī šogad, ne spalviņas vēlot!
Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
