Visai ekstrēms ūdensputnu medību sezonas noslēgums Lubānā bijis medniekam un nažu meistaram Anri Anaņinam. Viņš stāsta:
“Ūdensputnu medību sezonas noslēgums man un medniekiem, ar kuriem kopā medīju, ir tikpat svarīgs notikums kā sezonas atklāšana. Sezona šogad nebija viegla, pīļu bija maz. Tomēr sezonas noslēgums – svēta lieta.
Šogad 30. novembris bija sestdienā, tāpēc jau piektdien visus darbus metām pie malas, jo labākās medības ir rīta un vakara stundās. Ap 12 dienā piebraucām pie ezera, un mūs sagaidīja… ledus. Zinājām, ka pa nedēļu bija uzsalis, taču bija arī atkusnis.
Vietā, kur jāielaiž laiva, ledus biezums divi centimetri. Uzkāpt uz tā nevar, bet no laivas svara arī nelūst. Nācās ņemt koka airus un lauzt ledu. Airus pabojājām, muguras slapjas, un laiks iztērēts. Savukārt līdz medību vietai – aptuveni trīsarpus kilometru. Salauzām ledu un airus, līdz tikām brīvākā ūdenī. Vējš bija sastūmis vižņus mūsu pusē, un motors pat stiga tajos. Arī vieta, kur plānojām medīt, – visa ledū. Lauzām atkal ledu. Sajūta nebija patīkama – tu esi trīs kilometrus ezerā, ūdens temperatūra tuvu nullei, bet laiva stiklašķiedras…
Pie salas tikām līdz brīva ūdens joslai, izlikām māņpīles, taču cers, kurā varētu paslēpties, – sasalis. Noenkurojāmies blakus un piesedzāmies ar maskēšanās tīklu. To stundu līdz krēslai teju nespējām pārlādēt, cik daudz pīļu bija, lielākoties gaigalas. Izbraucām krastā. Sestdienas rītā vēl tumsiņā braucām iekšā uz to pašu vietu. Taču vējš mainījies, ledu sastūmis citādi un pīles lido citur. Lielākus bariņus piesaukt neizdevās.
Braucam ārā – atkal vējš pārstūmis ledu. Tas jālauž. Taču jutu, ka laiva kļūst smagāka un nepeld, kā ierasts. Ūdens gan iekšā nav. Laivai ir divi slāņi, un ārējā ledus bija izrāvis vairākus nelielus robus. Līdz krastam 300 metru. Nolēmām nekavēties un rīkoties pēc iespējas straujāk, jo nebija zināms, cik ātri laivas korpuss piepildīsies ar ūdeni. Beidzot tikām krastā.
Secinājums – lai tiktu pie labām medībām, kaut kas jāziedo. Šoreiz laiva un airi. Laivu gan līdz nākamajai sezonai varēs saremontēt. Un labākās medības ir tad, kad dīķi ir aizsaluši, ezera krasti arī un pīles koncentrējas vienkopus.
Kopumā nomedīju 33 pīles. Rudens pīles ir īpašas – treknas un ļoti garšīgas! Pilnīgi cita garša, nevar salīdzināt ar vasaras pīlēm.”
Vairāk lasiet žurnālā Medības
