Raksts no žurnāla Medības arhīva
Tīrumu un nelielu meža puduru ieskautā mājā Tukuma pusē mīt Alfons Muižnieks. Sirmais kungs savā garajā mūžā pieredzējis daudz. Tostarp viņam izdevies nomedīt zelta alni. Tā trofeja – 19 žuburu ragi – savulaik novērtēta ar 305 punktiem. Šomēnes medniekam aprit apaļi deviņdesmit!
Muižnieka kungu visvairāk uztrauc tas, ka tiek medīti jauni dzīvnieki, kuri vēl nav sasnieguši pat pusmūžu. “Vai tiešām viņi nezina, kāds izskatās patiešām pieaudzis alnis un kādiem jāizskatās tā ragiem?” vaicā mednieks. “Toreiz pildījām plānu valstij. Medībās, kas notika uz Cēsu un Madonas rajona robežas Katrīnā, netālu no Ērgļiem, piedalījās arī tolaik liela autoritāte – Andrejs Balodis. Viņš mežā strādāja, labi to pazina. Stājāmies uz masta. Man bija jāstājas astotajam, taču man neko nerāda, ka būtu jāieņem vieta uz masta. Gājām gar eglītēm, bet tur tāda cūku smaka gaisā! Citi stājās, bet es paliku bez vietas. Nācās iet mazliet uz priekšu vēl aiz medību vadītāja. Tikai nesen biju iegādājies bisi. Taupīju čokus, tāpēc biju ielādējis 16. kalibra lodi ar čaulu. Caur kārklu krūmiem pamanīju alni, kurš lēnītēm čāpoja manā virzienā. Paskatījos, tikai tāda maza spraudziņa, kurā varētu izšaut. Bah! Vēl trīs reizes šāvu, līdz alnis izlīda no krūmiem un apsēdās. Vēlāk, kad apskatījāmies, trāpījums bija tikai viens. Autoritāte kļuva tāds jocīgs, kad redzēja, ko esmu nomedījis. Viņam, protams, bija paredzēts labākais numurs uz masta, bet tika man.
Trofeja tika novērtēta izstādē, un tika piešķirti 305 punkti. Tas bija 1978. gads. Meitai palika divi gadi, kad atnesu mājās to trofeju. Viņa iegūlās vienā no ragu lāpstām, un ārā bija tikai rokas un kājas.
Bet kas tagad notiek? Man žēl, ka medī tik jaunus dzīvniekus. Aļņu bullis būtu medījams, ja vienā pusē ir vismaz desmit žuburu.”
Absolūts kaifs pointēt putnu, un nē, dāmas nepārvācās uz Poliju. “Šauj garām!” #267 epizode
Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!
