Pēdējā laikā arvien vairāk makšķerēšanas sporta entuziastu pievēršas tā dēvētajai sporta makšķerēšanai, tautā sauktai par “ķer un atlaid”. Šie ļaudis gūst baudu no makšķerēšanas procesa, slīpē un pilnveido savu meistarību, vakariņu tiesai lomā paturot vien kādu mānekli dziļāk ierijušu zivi, kuras atbrīvošana no mānekļa bez zivs traumēšanas nav iespējama. Vienu no šādiem makšķerēšanas sporta entuziastiem – Kristiānu Godiņu, Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētāju – aicināju uz nelielu sarunu.
Jau septembris, un vasara ir pagājusi, kāda tā tev bija lomu ziņā?
K. Godiņš: Jā, vasara man paskrēja pat nemanot. Darbu dēļ netiku pie atvaļinājuma, toties tiku makšķerēt vai nu kādā brīvdienā, vai vakaros pēc darba. Vasaras priekšrocība tā, ka dienas ir daudz garākas un to var paspēt. Lai arī makšķerēts mazāk nekā iepriekšējos gadus, lomi bija labi. Īpaši jau runājot par man mīļajām zivīm – zandartiem.
Šajā vasarā vairākkārt izdevās labot personiskos rekordus. Tagad mans zandarta rekords ir 90 cm un 6,7 kilogrami, bet ir pārliecība, ka līdz gada beigām vajadzētu izdoties to uzlabot. Ir daudz 3+ kg zandartu, vairāki 5+ un 6+ kilogramu lieli eksemplāri. Katru gadu cenšos savā makšķerēšanas kartē iekļaut kādu jaunu ūdenstilpi.
Ar Anatoliju Livdānu pabijām Alauksta ezerā, kur grūtās, bet interesantās copes reizēs tikām pie smukiem zandartiem. Alaukstā biju makšķerējis tikai vienreiz, un tas bija ziemā. Ļoti palīdzēja Mārtiņa Baloža Alauksta ezera karte, kas ļāva ietaupīt daudz laika un uzreiz koncentrēt uzmanību perspektīvākajiem rajoniem. Tā noteikti ir vajadzīga lieta, ja nākas copēt nezināmos ūdeņos. Lieliska cope bija arī Daugavas dažādos posmos.
Uz kurām zivju sugām un makšķerēšanas tehnikām liki uzsvaru?
Maijs, protams, pagāja, ķerot līdakas, bet, tā kā pa vidu vēl bija foreļu sacensības “PAL Trout” Krievijā, tad tām sanāca veltīt mazāk uzmanības nekā citus gadus, bet līdaku kārta pienāks novembrī. Manas laivošanas sezonas numur viens kopš jūnija ir zandartu spiningošana.
Daudz mazāk uzmanības veltu asariem, kuri pēdējos gadus vairāk interesē ziemas sākumā un īsi pirms sacensībām, ja ir nepieciešams tos ķert. Zandartus ķerot, pamatā izmantoju džiga tehniku, bet, kopš manā laivā ir jaunums “Garmin” karšu plotera un “Panoptix Livescope” devēja izskatā, man ir jauna pieeja – ķert zandartus arī pusūdenī ar lieliem mānekļiem. Tas ir devis rezultātus, jo daļa no lielajiem zandartiem noķerta tieši tā. Arī mans draugs Anatolijs savu zandarta rekordu divkārt laboja vienas mūsu kopīgas copes reizē un pacēla to līdz 6,3 kilogramiem un 87 centimetriem.
Vai ir kas jauns tavā tehniskajā arsenālā?
Sekoju līdzi jaunumiem spiningošanas un laivošanas pasaulē. Iepriekš man vairāk jaunumu bija makšķerēšanas inventārā, bet šogad būtiskākais jaunums ir eholote “Garmin ECHOMAP ULTRA 122SV” ar papildu “Panoptix Livescope” devēju. Ļoti palīdzēja kopīgās copes reizes ar Mārtiņu Balodi, kurš neapšaubāmi ir viens no zinošākajiem par laivām un elektroniku, jo viņa laivai “Livescope” devējs ir jau kopš pagājušās sezonas. Kopīgās copes reizes man deva gan lielas zivis, gan izpratni par priekšrocībām salīdzinājumā ar klasiskajiem devējiem. Nobriedu pirkumam, “Eholotes.lv” manu laivu aprīkoja, un ne mirkli neesmu to nožēlojis. Tehnoloģijas strauji attīstās, un ir svarīgi ne tikai sekot līdzi jaunumiem, bet arī izprast to lietojumu un vai tie atbildīs tavam makšķerēšanas stilam. “Garmin” ar “Panoptix Livescope” dod iespēju ķert tās zivis, kuras klasiskajā stilā – ar džigu, “drop shot” vai vobleriem – ir grūti sasniedzamas.
Ko plāno rudenī, kas skaitās labākais periods plēsēju ķeršanai?
Rudens man jau ceturto gadu ir ļoti noslogots, jo paralēli spiningošanai no laivām es atbildu par disciplīnu “Foreļu spiningošana dīķos”. Kopā ar palīgiem organizēju gan Latvijas čempionātu, gan citas sacensības un arī piedalos, tajā skaitā citu valstu mačos. Novembrī četru sportistu komandas sastāvā Latviju pārstāvēšu Slovākijā. Komandā ir iekļauti četri šobrīd pēc reitinga spēcīgākie sportisti, un būs ļoti jācenšas, lai nosargātu pagājušajā gadā izcīnīto čempionu kausu. Tas ierobežos laiku laivai, bet oktobrī noteikti plānoju pievērsties zandartiem, bet novembrī un decembrī – lielajām līdakām. Ļoti gribas pacelt līdakas rekorda latiņu augstāk par 1,12 cm.
Ko novēli makšķerniekiem?
Izbaudīt to prieku, ko sniedz makšķerēšana, un atrast katram to dzinuli, kas liek agri celties no rīta, reizēm lietū, vējā un aukstumā pavadīt desmit stundas pie ūdens. Man makšķerēšana ir mana baznīca, kur cenšos atrast mieru no ikdienas stresiem, problēmām un kreņķiem. Un atcerēsimies svarīgu lietu – daba mums dod ļoti daudz, centīsimies tai nenodarīt pāri. Zivis var un vajag ēst, bet ar mēru, un trofejas centīsimies laist atpakaļ, lai priecē vēl un vēl. Ne asaku!
