Sastāvdaļas
Aļņa gaļa un cūkas cauraudzītis
Sīpoli, ķiploki
Sāls, ķimenes, citronpipari, kartupeļu milti, sinepju sēkliņas
Kubiciņos sagriezts speķis
Rīvmaize
Piedevas
Kartupeļu biezputra
Marinētas bietes
Svaigi kāposti
Pavārmākslai allaž bijušas raksturīgas ne tikai klasiskas receptes ar ēdienu precīzi raksturojošiem nosaukumiem, bet arī dažādi gardēžu kārumi. Par tiem bauda, kā saka, divreizēja – gan acīm izlasot, gan gardi apēdot. Nu, piemēram, zosu kājiņas (cepumi), skudru pūznītis (kūciņa), viltotā irbīte (gaļas veltnītis) un tā tālāk.
Attīstot un pilnveidojot savas kulinārās fantāzijas, manā virtuvē tapa viltotais zaķis jeb, kā raksturots kādā senā pavārgrāmatā, saveltais falšais zaķis. Protams, man nebūtu nekas pretī šmorēt arī īsto, mežā augušo ļipaini, taču to populācija medību laukos vēl joprojām nav atkopusies. Tādēļ, ja palaimējas ieraudzīt garausi jožam pār lauku, tas tiek pasveicināts, novēlot laimīgu ceļu un izvairīšanos no lapsas vai vanaga, nevis celta mērķējumam bise.
Bet zaķis azaida galdā tomēr var nokļūt no draudzīga samiksējuma – aļņa gaļa plus mājas cūkas cauraudzītis. Ēdiens vienkāršāks par vienkāršu. Pagatavošana arī. Toties galarezultāts – mmmmm! Kad šķīvis tukšs, rodas pat jautājums, vai tiešām bija.
Gaļu samaļ divas reizes, lai gatavajam produktam būtu vienmērīga struktūra. Tāpat divas reizes līdztekus maļ sīpolus un ķiplokus. (Ja tos vēlas sajust uzkožot, tad liek klāt sagrieztus, tomēr samaltie gaļai dod vairāk sulīguma.) Masai pievieno sāli, ķimenes, citronpiparus, kartupeļu miltus un sinepju sēkliņas. Interesantākam izskatam var pielikt 1×1 cm izmērā sagrieztu svaigu vai, ja vēlas savdabīgāku piegaršu, arī žāvētu speķi. Masu mīca pamatīgi – gluži kā rauga mīklu, kamēr atlec no rokām. Izveido kukulīti, ko apviļā rīvmaizē. Cepšana notiek folijā, ko satin tā, lai nebūtu ne mazākās spraudziņas. Šādā veidā zaķis daļēji sautējas, daļēji cepas 150 grādu temperatūrā vismaz pusotras stundas.
Neuzstāju uz savu vienīgo patiesību, ka jācep tik ilgi, un pieļauju, ka viss process var notikt arī ātrāk, tomēr alnis ir alnis – īpaši vecākam tā gaļa diezgan sīksta. Tāpat šādā garākā cepšanas periodā cauraudzīša tauki un no gaļas iztvaikojošais šķidrums vienmērīgi izsūcas cauri visam kukulītim, padarot to ievērojami sulīgāku. Galarezultātā no folijas izlejama pat aromātiska mērcīte.
Pasniegt galdā gatavo un gardo viltus garausi var ar katram tīkamākajām piedevām. Šoreiz izvēlējos kartupeļu biezputru, marinētas bietes un padomāju arī par katra zaķa mīļāko kārumu – kāpostiem. Protams, apceptiem!
Citas receptes meklē žurnāla Medības pielikumā “Medījumu receptes 2”!
Lasi un abonē žurnālu Medības!
