Pēdējā laikā Ukrainā tiek fiksēta satraucoša trakumsērgas izplatības dinamika. Slimību izplata ne tikai savvaļas dzīvnieki, bet arī nevakcinēti mājas kaķi un suņi. Viens no galvenajiem iemesliem ir sagrautā vakcinācijas sistēma okupētajās teritorijās, ierobežota veterināro pakalpojumu pieejamība, strauji pieaugusi klaiņojošo dzīvnieku populācija un samazinājusies savvaļas faunas uzraudzība. Situāciju vēl vairāk saasina kara radītais loģistikas haoss, kura dēļ vīruss izplatās nekontrolēti, bet atsevišķos reģionos situācija kļūst kritiska.
2025. gada izskaņā Ukrainā Obuhivas rajonā Kagarļicas teritoriālās kopienas Halka ciemā laboratoriski apstiprināts trakumsērgas gadījums pelēkajam vilkam. Notikums reģistrēts medību iecirkņa teritorijā starp apdzīvotajām vietām Halka un Voronivka, un tas vēlreiz aktualizē savvaļas dzīvnieku infekciju riskus reģionos ar aktīvu cilvēka un savvaļas dzīvnieku saskari.
Saskaņā ar veterināro dienestu sniegto informāciju slimais vilks ilgāku laiku klaiņojis apkārtnē, ienācis privātās sētās un izrādījis izteikti agresīvu, netipisku uzvedību. Uzbrukumu rezultātā vilks sakodis deviņus dzīvniekus, tostarp vienu mājas suni.
Visi sakostie dzīvnieki šobrīd atrodas veterinārā dienesta uzraudzībā, tiem piemērota piespiedu vakcinācija, ievērojot spēkā esošās instrukcijas. Vietās, kur bijis iespējams slimā dzīvnieka kontakts ar cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem, kā arī bojāejas vietās veikti dezinfekcijas pasākumi.
Trakumsērga Ukrainā – sistēmiska problēma
Trakumsērga Ukrainā joprojām ir plaši izplatīta un aktīvi cirkulējoša slimība, īpaši savvaļas plēsēju un klaiņojošu mājdzīvnieku populācijās. Pēc publiski pieejamiem datiem, 2025. gada pirmajā pusē Ukrainā reģistrēti vairāk nekā 600 trakumsērgas gadījumi dzīvniekiem, visbiežāk – lapsām, suņiem un kaķiem.
Kijevas apgabalā, kur ietilpst arī Obuhivas reģions, trakumsērga tiek konstatēta regulāri. Speciālisti norāda, ka situāciju būtiski ietekmē:
– nepietiekami vakcinācijas apjomi,
– karadarbības sekas un veterināro dienestu darbības ierobežojumi atsevišķos reģionos,
– savvaļas dzīvnieku migrācija un pieaugoša uzturēšanās apdzīvotās vietās un to tuvumā.
Vilks ar trakumsērgu ir salīdzinoši reta parādība, bet tas ir īpaši bīstams gadījums, jo šis plēsējs spēj veikt lielus attālumus, nonākt cilvēku tuvumā un radīt apdraudējumu gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem.
Trakumsērgas pazīmes var būt:
– neprovocēta agresija,
– dezorientācija,
– klaiņošana dienas laikā,
– baiļu zudums no cilvēka,
– koordinācijas traucējumi.
Jāatzīmē, ka šis nav pirmais šāda veida gadījums Ukrainā. 2024. gada izskaņā Hmeļnickas apgabalā tika fiksēts ar trakumsērgu sirgstoša vilka uzbrukums liellopiem un suņiem. Toreiz karantīnas ierobežojumi tika noteikti trīs kilometru rādiusā no notikuma vietas, un buferzona aptvēra septiņus apdzīvotus punktus. Speciālisti atgādina, ka trakumsērga ir dzīvībai bīstama slimība, kas tiek pārnesta ar inficētu dzīvnieku siekalām. Ir svarīgi zināt, ka vīruss var būt dzīvnieka siekalās jau desmit dienas pirms pirmo slimības simptomu parādīšanās.
Trakumsērga
Kā rakstīts Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā, trakumsērga ir viena no bīstamākajām infekcijas slimībām, kas apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību un dzīvību. Dzīvniekiem trakumsērga izpaužas ar smagiem nervu sistēmas darbības traucējumiem – paaugstinātu uzbudināmību, baiļu zudumu, tieksmi uzbrukt un iekost citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, bet beidzas ar paralīzi un nāvi. Slimības ierosinātājs ir vīruss, kas atrodas slima vai inficēta dzīvnieka organismā, un kas izdalās galvenokārt ar siekalām, ar kurām var inficēties dzīvnieki un cilvēki, ja tos sakož, apsiekalo vai tie saskaras ar priekšmetiem, kas svaigi aptraipīti ar slimu dzīvnieku siekalām. Trakumsērgas inkubācijas periods ir no 14 dienām līdz sešiem mēnešiem un ilgāk. Ar trakumsērgu inficēts dzīvnieks vīrusu ar siekalām var izdalīt jau 15 dienas pirms klīnisko pazīmju parādīšanās, tāpēc inficēto dzīvnieku kodumi šajā periodā ir ļoti bīstami.
Galvenie trakumsērgas izplatītāji dabā ir lapsas un jenotsuņi, retāk – āpši, caunas, vilki, lūši u.c. dzīvnieki. Slimiem savvaļas dzīvniekiem kontaktējoties ar mājdzīvniekiem, notiek arī to inficēšanās un saslimšana ar trakumsērgu, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība. No mājdzīvniekiem visvairāk saslimst suņi un kaķi. Sava loma te ir arī iedzīvotāju vieglprātīgai attieksmei pret suņu un kaķu profilaktisko vakcināciju. Joprojām daļa no lauku sētās dzīvojošiem suņiem un kaķiem nav vakcinēti pret trakumsērgu, bet tieši tie ir visvairāk pakļauti riskam saslimt ar šo slimību. Visi ar trakumsērgu saslimušie suņi un kaķi nebija vakcinēti pret trakumsērgu, un tas radīja nopietnas problēmas gan pašiem dzīvnieku īpašniekiem, gan arī pārējiem viņiem piederošajiem dzīvniekiem. Saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu dzīvnieku īpašnieku pienākums ir nodrošināt suņu, kaķu un mājas sesku regulāru vakcināciju pret trakumsērgu. Katram suņu un kaķu īpašniekam ir jārūpējas par savu mīluļu savlaicīgu vakcināciju pret trakumsērgu, tas pilnībā likvidētu suņu un kaķu saslimšanu ar šo bīstamo slimību.
Uzziņai:
Trakumsērga ir ļoti bīstama un nāvējoša vīrusu infekcijas slimība. Inficēties var, sakaroties ar slima dzīvnieka siekalām, tām caur ievainotu ādu koduma vai skrāpējuma vietā, veselām vai ievainotām gļotādām nokļūstot cilvēka vai dzīvnieka organismā. Trakumsērgas vīruss izraisa akūtu encefalītu visiem siltasiņu dzīvniekiem un cilvēkiem. Inficēšanās vienmēr beidzas ar saslimušā dzīvnieka vai cilvēka nāvi, tomēr slimība ir novēršama ar vakcināciju.
Vairāk par trakumsērgu SPKC mājas lapā internetā.
2012. gadā Latvijā reģistrēti divi pēdējie dzīvnieku trakumsērgas gadījumi.
Ar lukturi var, bet ar termo monokli nevar? “Šauj garām!” #316 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
