Video ir tikai neliels fragments no daudzu stundu garā materiāla, kas tagad, sadarbībā ar Pulsar Latvija top par filmu, kas drīz būs apskatāma jebkuram interesentam!
Aivars Dundurs Latvijas medniekiem lielākoties zināms kā vilku mednieks, vērotājs un pazinējs, kā arī pasaulē pazīstamas gludstobra bezsvina munīcijas D Dupleks radītājs. Savā četrdesmit gadu mednieka pieredzē Aivars piedzīvojis daudz ko, bet izrādās, ka modernās tehnoloģijas viņu patiesi pārsteigušas.
“Dzīvē vilkus esmu nomedījis daudz, bet pēdējos 15 gadus vairāk novēroju un filmēju, nekā šauju,” stāsta Aivars Dundurs. “Pagājušā gadā saņēmu Pulsar Merger termobinokli, kas ļauj ne tikai vērot, bet arī filmēt. Tad nu visa vērošana pārauga arī filmēšanā. Es par šo cilvēces vienu no spēcīgākajiem izgudrojumiem esmu stāvā sajūsmā!”
Vilki tuvojas Ziepniekkalnam. Aivars Dundurs pagājušā gadā kopā safilmējis daudz vilku
Top filma par dzīvniekiem
Šobrīd Pulsar Latvija kopā ar Aivaru montē safilmēto materiālu, ko Aivaram ir izdevies savākt pa pagājušo gadu. “Safilmētais materiāls ir vairāk nekā piecas stundas garš,” tā Aivars. “Cilvēki patiesībā nezina, cik daudz dzīvnieku ir Latvijā. Tas viss safilmēts pagājušā sezonā, un iegūts ļoti bagātīgs materiāls. Lielākoties dzīvnieki nāk ārā uz laukiem tumsā, naktī, kad cilvēks tos redzēt nevar. Termokameras ir ierīces, ar kurām dzīvniekus var redzēt un novērot. Safilmēti simtiem, pat tūkstošiem dzīvnieku. Šīs tehnoloģijas ievērojami paplašina cilvēku iespējas. To, ko neredzam ikdienā, parāda termālās ierīces.”
Taujāts, cik viegli ir filmēt, izmantojot termoierīces, Aivars Dundurs norāda:
“Man palīdz mana 40 gadus ilgā mednieka pieredze. Nav tas tomēr tik vienkārši, kā varētu iedomāties. Protams, jāzina, kur dzīvnieki, kur vilki dzīvo. Šajos laikos tas nav grūti. Ja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Latvijā bija vien 200 vilku, tad tagad ir vismaz 1200, kas ir sešas reizes vairāk. Katrā lielākajā meža masīvā vai purvā ir vilki. Vienas sezonas ietvaros esmu nofilmējis vismaz 43 vilkus, viens vilku tētuks filmēts pat piecas, sešas reizes. Protams, ir jāzina, kur mežā iet. Neiesi, tak skatoties termoierīcē, ar lukturīti arī nebridīsi mežā. Bet pats galvenais tomēr ir zināt, kur dzīvnieki uzturas. Ir bijušas situācijas, kad filmējot vilks pienāk desmit metru attālumā – tas nav nekas neparasts. Tiešām, šī modernā termobūšana paver fantastiskas iespējas.”
Katrā lielākā meža masīvā vai purvā ir vilki – tā secinājis entuziasts, kuram vienas sezonas ietvaros izdevies nofilmēt vismaz 43 vilkus.
Vilki tuvojas Ziepniekkalnam
Aivars arī stāsta par kādu pavisam neticamu atgadījumu, kas daudziem liks aizdomāties:
“Oktobrī pazīstami mednieki piezvanīja, ka pie Jaunmārupes notriekts vilks. Aizbraucām papētīt – vietu un situāciju. Interesantākais, kas atklājās, ka vilku māte bija dzīvojusi Rīgai pavisam blakus. Tās bērni izvesti starp Jelgavas ceļu un Mārupi, tajā mazajā trijstūrī. Principā varētu teikt, ka vilki jau skatījušies Ziepniekkalna daudzstāvu māju logos. Tur ir neliels purvs. Tīrelī uzturas viens bars, bet otrs – spiedās teju vai pilsētā. Vienu vilku tur nomedīja, vienu māti pats redzēju pretim zirgu stallim uz ielas Jaunmārupē. Vilki viennozīmīgi iekaro jaunas platības. Tonakt, kad pētīju vilkus, suņu mīļi arī veda savus suņus staigāt. Ja zinātu, kāda “žokļu mašīna” tur staigā, suņus noteikti tur nevestu.”
Tumsa nav šķērslis filmēt
Aivars izmanto Pulsar Merger binokli, tam ir vislielākā matrica un vislabākā kvalitāte. “Interesantas lietas parādījās. Biju ļoti aizrāvies. Tik daudz redzēts un piedzīvots, tik daudz jaunu atziņu – esmu sajūsmā par nakts sistēmām. Tumsā stāvi un neviens tevi neredz. Agrāk filmēšana bija atkarīga no gaismas, protams, tur ir krāsas. Bet ar termoiekārtu gaisma nelimitē nemaz. Visas dabas filmas… Dzīvnieki, kas nofilmēti briežu dārzos, tie ir kā Bārbijas leļļu komanda: tādi saķemmēti. Tas, ko ļauj darīt termosistēmas, ir baudīt naturālu dabu. Tur ir tā starpība. Neparasti, ka tas jādara melnā tumsā, tādēļ visa pārvietošanās ir sarežģīta. Jāzina reljefs, kā iet, kur iet, kur uzturas dzīvnieki. Nav jau tā ka var iet ar binokli pie acīm, ar lukturīti arī nevar iet. Tas ir pilnīgi izslēgts. Bet “Merger” var nodrošināt ļoti labu video materiālu. Var teikt, ka vilki bija katrā sižetā, ko filmēju. Varēju vērot, kā tie iet uzbrukumā, kā grib kauties, kā meklē vilku piegaudotāju – cilvēku, kas atdarina vilka balsi,” skaidro Aivars.
Kāds mednieks no Latgates uzaicinājis Aivaru pie sevis, jo gribot parādīt, kā uz viena lauka ganoties 50 aļņu. Uz viena lauka neesot izdevies saskaitīt, bet apvidū gan – redzēti pat vairāk. Safilmēts arī briežu bauris – unikāli kadri. Aivars norāda, ka arī temroierīcēs ir redzami staltbriežu ragi, ko daudzi mednieki vēl nav atklājuši, tomēr, vai tos tiešām varēs saskatīt, esot atkarīgs no apstākļiem.
Termoierīces ražo tepat netālu
Pulsar ir uzņēmuma Yukon Advanced Optics Worldwide daļa – augstāko tehnoloģiju Eiropas kompānijas, kuras centrālais birojs atrodas Lietuvā. Savukārt ļoti daudzas Pulsar ierīču sastāvdaļas un arī pašas ierīces ražo Latvijā, Daugavpilī. Uzņēmuma pirmsākumi meklējami 1991. gadā, kad apvienojās vairāki draugi, kuri gribēja apgūt jaunas tehnoloģijas. Šobrīd Pulsar ir viens no pazīstamākajiem nakts tehnoloģiju zīmoliem pasaulē.
Vilks – dzīvas miesas ēdājs! Aivars Dundurs. “Šauj garām!” #188 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
