Lielo plēsēju jautājums jau tiek virpināts gadiem ilgi. Eiropas lēmējinstitūcijas, nacionālās iestādes, Eiropas tiesas nosaka ierobežojumus, aizliegumus, baidās skaidri nodefinēt kritērijus, kādos gadījumos lielie plēsēji medījami, tāpat uzsāk tiesvedību pret valstīm, kas tomēr pieņēmušas lēmumu atļaut ierobežotas plēsēju medības. No otras puses ir Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuriem ikdienā jāsastopas ar lielo plēsēju, it īpaši vilku klātbūtni, arī postījumiem, bet īsta risinājuma tā arī nav.
Zviedri gadiem cīnās par iespēju kontrolētos apstākļos medītu vilkus. Zviedrijas mednieki ikdienā sastopas ar lielu problēmu – vilki vistiešākajā veidā apdraud medību suņus. Diskusija katru gadu sākas no jauna, vilku skaits pieaug, uzbrukumu skaits pieaug, bet risinājums ne vienmēr atrodas.
Savukārt tepat kaimiņos Igaunijā šajā medību sezonā tika apstrīdēts noteiktas vilku nomedīšanas limits, nonākot līdz pat tiesvedībai. Igaunijas Mednieku savienība panāca to, ka vilku medību sezona par spīti tam ir atjaunota un vilkus medīt atļauts. Arī Lietuvā par šo tēmu notiek sīvas cīņas, lai gan jāsaka, ka šajā medību sezonā noteiktais nomedīšanas limits jau, medniekprāt, ir pietiekami liels.
Tomēr Rietumeiropas valstīs ar vilku medību legalizēšanu tik labi neveicas. Vācijā pēdējo divdesmit gadu laikā vilku populācija ir strauji pieaugusi, bet nomedīšanas limits tā arī netiek viennozīmīgi noteikts. Lai gan jānorāda, ka 2019. gadā tika pieņemts likums, kas ļauj lauksaimniekiem sargāt savus ganāmpulkus no vilku uzbrukumiem ar letālām metodēm. Jāsaka, ka Vācijā pašlaik nav atļautas vilku medības tādā veidā un formātā, kā tas ir Latvijā, proti, tiek ziņots ka Vides ministrija noteikusi problēmvilku nomedīšanas apjomu, bet to publiski neatklāj. Vienlaikus arvien biežāk parādās ziņas par to, ka vilks arvien biežāk parādās cilvēku apdzīvoto vietu tuvumā.
Šā gada janvāra beigās parādījās ziņa, ka Lejassaksijā divus bērnus, kas bija devušies izjādē, pārsteidza trīs vilki. Tiek ziņots, ka desmit un divpadsmit gadus vecas meitenes jājušas pa meža ceļu, kad tās pamanījušas trīs vilkus, kas meitenēm sekojuši, bērnos radot paniku. Bērniem izdevās veiksmīgi no vilkiem aizbēgt.
Tāpat sociālos tīklos parādās ziņas, ka vilki arī Vācijā uzbrūk medību suņiem. Jaunākais gadījums šā gada janvārī, kad kāds mednieks devies ar savu asinspēdu suni meklēt ievainotu dzīvnieku, kā rezultātā vilks uzbrucis sunim un to savainojis. Savukārt pagājušā gada beigās tika ziņots, ka vilki dzinējmedībās nogalināši taksi.
Kopumā 2019. gadā Vācijā vilki nogalinājuši ap 2900 lauksaimniecības dzīvnieku, lielākoties aitas un kazas. Secināts, ka visvairāk uzbrukumu notiek teritorijās, kur vilki ienākuši no jauna, jo lauksaimnieki vēl nav pielāgojušies šai situācijai. Uzbrukumu skaits samazinoties divu līdz trīs gadu laikā, kad lauksaimnieki ievieš dažādus aizsardzības pasākumus pret vilku uzbrukumiem. 2019. gadā tika lēsts, ka Vācijā ir 109 vilku bari, 29 pāri un 11 individuāli vilki.
Mazliet komiska no mūsu skatu punkta var likties ziņa par to, ka 2019. gadā Beļģijā vilks no dārza esot aiznesis ķenguru, kas turēts kā mājas mīlulis. Uzbrukuma rezultātā ievainots otrs ķengurs. Pēc 100 gadu pārtraukuma pirmais vilks Beļģijā tika konstatēts 2018. gadā, kad jau tika ziņots par pirmo vilku uzbrukumu aitām.
Situācija saasinājusies arī Nīderlandē, kur pirmais vilks pēc 150 gadu pārtraukuma konstatēts 2015. gadā. Jau 2017. gadā vilku uzbrukumu rezultātā nogalinātas 138 aitas.
Patiesībā lielākā problēma ir nevis vilki un tas, ka Rietumeiropā to populācija aug, bet gan tas, ka Eiropas līmenī tiek nodrošināti pasākumi vilku aizsardzībai, cerot uz to, ka to populācija pieaugs, bet tad, kad populācija ir pieaugusi un sāk rasties problēmas, nav viennozīmīgu, efektīvu risinājumu. Problēmas politiskā līmenī sāk risināt tikai tad, kad konflikts ir samilzis un lauku iedzīvotāji ceļ trauksmi, aicinot likumdevējus rīkoties. Vilka atgriešanos pieņemtu krietni vien labāk, ja spēkā būtu stratēģija, kas paredz noteiktas darbības, ja ir noteikts vilku skaits valstī un noteikts postījumu apjoms.
