Ir skaidrs viens – vienkārša dzīvnieku nonāvēšana nespēj pasargāt nedz mežu, nedz lauksaimniecības kultūras, nedz arī mājlopus no meža dzīvnieku radītajiem postījumiem. Ir jābūt pasākumu komplektam – atbaidīšanas metodēm, apsaimniekošanas plānam, pareizai apsaimniekošanai utt. Tāpat ir skaidrs – vienkārša atbaidīšana bez nāves briesmām postītājiem arī nebūs efektīva, jo agri vai vēlu dzīvnieki sapratīs – tas viss ir blefs.
Ja runājam par vilku nodarītajiem postījumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, emocijas sit augstu vilni. No vienas puses, ir saimniecības, kas ir zaudējušas lopus – aitas, kazas, govis, nereti arī zirgus. Tie ir zaudējumi naudas izteiksmē, kā arī noteikti psiholoģiska trauma saimniekiem. Vēl trakāk tad, ja vilki noplēš suni, kas bijis mājas mīlulis vai, piemēram, palīgs medībās. No otras puses, ir tā sabiedrības daļa, kas uzskata, ka vilki ir jāaizsargā, tos nedrīkst nogalināt, lai novērstu saimniecībām nodarītos zaudējumus. Tiek uzsvērts, ka ir jāizmanto dažādi prevencijas pasākumi – sētas, elektriskie gani, un ļoti populārs ieteikums ir izmantot speciālos ganu suņus, kas sargā ganāmpulku no vilku uzbrukumiem.
Šeit, manuprāt, parādās tāda kā vilku draugu divkosība. Nereti sociālajos tīklos tiek publicētas bildes, kurās redzami šie suņi pēc cīņas ar vilku – tie ir ievainoti, cietuši, dažkārt, sastopoties ar lielāku vilku baru, tiek nogalināti. Kā šādās situācijās ar šo suņu labturību? Tāpat arī šajās nežēlīgajās cīņās, ja ganāmpulkam uzbrūk vilki, cieš arī plēsēji – tie tiek ievainoti, sakosti, nereti nogalināti. Ievainots vilks vai nu aiziet bojā mokošā nāvē, vai arī kļūst vēl par lielāku risku mājlopiem, jo šāds vilks izvēlēsies vienkāršāko barības ieguves veidu, tāpēc ka pats nespēs pilnvērtīgi medīt.
Tomēr īpašos sargsuņus diezgan plaši izmanto Eiropā, lai mazinātu vilku un arī lāču uzbrukumu risku. Tas ir plaši atzīts neletāls aizsardzības veids, vienlaikus šie suņi plašākā sabiedrībā tiek uzskatīti par pozitīvu parādību, runājot par dabas aizsardzību. Tomēr, kā lēš zinātnieki, šie suņi rada vairākus nevēlamus ekoloģiskus efektus. Pētījumi liecina, ka suņi ietekmē vietējo ekosistēmu, tādēļ tiek apšaubīta to labvēlīgā ietekme uz bioloģisko daudzveidību.
Balstoties uz dažādiem pētījumiem, ir secināts, ka pasaulē mājlopu sargsuņi ietekmējuši 80 dažādas dzīvnieku sugas. No tām 62 sugas neradīja nekādu apdraudējumu mājlopiem, vairākas no šīs sugām pat ir apdraudētas. Sargsuņi ne tikai sargā no plēsēju uzbrukumiem, bet arī reaģē uz citām dzīvnieku sugām, tās dzenājot un pat nogalinot, radot negatīvu ietekmi uz vietējo vidi. Tādēļ Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija (FACE) aicina izvērtēt visus plusus un mīnusus, pirms popularizēt viedokli par to, ka mājlopu sargsuņiem ir pozitīva ietekme uz apkārtējo vidi. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad šie suņi ietekmē apdraudētas un aizsargājamas dzīvnieku sugas.
Fakti
34% sargsuņu visos pētījumos dzenāja vai traucēja savvaļas dzīvniekiem
10% sargsuņu visos pētījumos nogalināja savvaļas dzīvniekus
5% gadījumu sargsuņi veicināja dažādu slimību un parazītu izplatību savvaļā
Sargsuņi ietekmēja:
18 dažādas mērķa sugas
62 sugas, kas nerada risku mājlopiem
11 apdraudētas sugas
Nokostas aitas, saimnieks bezspēcīgs
Lasi un abonē žurnālu Medības!
