Parasti vilka iespējamai klātbūtnei uzmanību pievērš tad, ja ierauga liela izmēra pēdas. Tomēr pēc vienas pazīmes ir grūti pateikt – pēdu īpašnieks ir vilks, vai vienkārši liels suns. It īpaši kļūdīties var pavasarī, kad sniegā ir pakusušas, piemēram, lapsas pēdas. Tās izskatās milzīgas un varētu pat rasties iespaids, ka tur gājis kāds monstrs.
Bez pēdām ir vēl viena ļoti izteikta pazīme, kurai ir vērts pievērst uzmanību, proti, plēsēju atstātie ekskrementi. Kā tad atšķirt vilka kaku no suņa?
Lapā Latvijasdaba.lv minētas šādas pazīmes:
“MĒSLI: velteniski (desveidīgi), ar nedaudz izstieptiem galiem; līdzīgi liela suņa (kurš ēdis gaļu) mēsliem. Garums – vidēji 10 cm, diametrs – 3 līdz 4 cm. Konsistence – lielākoties samērā cieta. Krāsa svaigiem – visbiežāk melna, tumši olīvbrūna vai tumši pelēka, ja ēdis tikai kaulus, – gandrīz balta. Saturā parasti – zvēru mati, lielu dzīvnieku kaulu gabaliņi, šķembas, nelielu dzīvnieku skeleta veseli fragmenti, var būt putnu spalvas, vasarā – arī kukaiņu hitīna gabaliņi, ogu mizas un sēklas, kauleņu sēklas. Atrodami visbiežāk uz zvēru takām, meža ceļiem, nelielās laucītēs, meža pļaviņās un ielokos, sūnu purvu saliņās. Netālu no midzeņa – īpašā „tualetes vietā” – mēdz būt lielā daudzumā vienkopus. Mēslus izmanto aizņemtās teritorijas robežu apzīmēšanai, regulāri atstājot tos noteiktās, īpaši izkārpītās vietās. Stiprā izbīlī, kā arī nāvīgi ievainots, parasti izdala šķidrus, tumšus ekskrementus, kas nedaudz atgādina sarecējušas asinis.”
Atrodami visbiežāk uz zvēru takām, meža ceļiem, nelielās laucītēs, meža pļaviņās un ielokos, sūnu purvu saliņās. Netālu no midzeņa – īpašā „tualetes vietā” – mēdz būt lielā daudzumā vienkopus.
Foto: Linda Dombrovska
LVMI “Silava” Vadlīnijas ekspertiem lielo plēsēju (vilku, lūšu un lāču) nodarīto bojājumu vērtēšanā sacīts: Ekskrementi
“Notikuma vietā var būt arī plēsēju ekskrementi, kuru lielums, forma un konsistence sniedz informāciju par iespējamo sugu. Piemēram, vidēja lieluma izkārnījumi, kuros ir mežacūkas vai citu dzīvnieku mati, liecina par vilku, taču putras atliekas izkārnījumos – par suni. Lai precīzi noteiktu plēsēja sugu, jāievāc ekskrementu paraugi, lai vēlāk nosūtītu zinātniskās izpētes laboratorijai.
Atbilstoši plēsēju uzvedībai un sastopamībai, visbiežāk var atrast vilku un citu suņu dzimtas pārstāvju ekskrementus. Suņu dzimtas pārstāvji ekskrementus atstāj «redzamās» vietās, iezīmējot teritoriju. To sastāvā ir daudz matu un/vai kaulu daļu. Lūša ekskrementus ne vienmēr var atrast, jo šie dzīvnieki ekskrementus visbiežāk aprok. Lāču ekskrementi var būt ļoti daudzveidīgi, atkarībā no sezonas un pieejamās barības bāzes. Ja plēsējs nesen ir barojies ar nomedītu vai bojāgājušu dzīvnieku, tad ekskrementi būs ļoti tumši brūnā vai pat melnā krāsā. Ar laiku ekskrementi izbalē un paliek sausi, drupani. Šādu ekskrementu atrašana notikuma vietā nav uzskatāma par viennozīmīgu uzbrukumā vainojamās sugas apliecinājumu, taču tie norāda, ka konkrētai plēsēju sugai ir bijusi interese par šo teritoriju un tie šajā apkārtnē ir sastopami.”
Video redzamas vairākas pazīmes, kas atbilst aprakstam:
1) redzamas spalvas
2) krāsa tumša
3) atstāts ceļa vidū, redzamā vietā
4) velteniski (desveidīgi), ar nedaudz izstieptiem galiem
4 pazīmes, ka ekskrementi pieder vilkam – vieta, krāsa, sastāvs, forma
Saldus tuvumā pa mājas logu novēro vilku. Aculiecinieka video
Joki un aizkadri #7. Kad nezini, ka Indulis jau filmē…
Žurnāla Medības pielikums. Selekcija un piebarošana!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
