Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs:
“Šie noteikumu grozījumi tapa ļoti grūti. Pieņemšanas procesā bija iesaistītas visas puses, kas jel kādā veidā saskaras ar medībām un, protams, malā nepalika arī medību pretinieki.
Katra rindiņa, kas ierakstīta grozījumos, ir smagu kompromisu un diskusiju rezultāts. Ne vienmēr tas, kas tika panākts kā kompromiss, ir tas, ko par labāko risinājumu redzam mēs, mednieki. Bet kompromiss jau ir tikai un vienīgi kompromiss. Mēs respektējam kolēģus, un kaut kā jau jāsadzīvo visiem tiem, kas stāv ar kājām uz zemes.
Grozījumi, kas skar ūdensputnu medības, ir tas, kas medniekus uztrauc visvairāk. Esmu saņēmis daudzu kaislīgu putnu mednieku zvanus par šo jautājumu. Arī šie grozījumi ir kompromisa variants, jo zaļā kliķe nāca ar dažnedažādiem dīvainiem piedāvājumiem. Piemēram, medību termiņus sadalīt pa pīļu sugām. Taču tas tikai radītu vēl lielāku jucekli. Tāpat medību pretinieki vēlējās vismaz pusi no pašlaik medījamām sugām no medījamo saraksta izņemt. Bet kā vienmēr – viņiem bija tikai emocijas un nebija faktu. Ir jāsaprot, ka visu sugu attīstībā ir zināma dinamika. Un tas ir tikai normāli, ja vienā gadā labvēlīgākos apstākļos pīlēm klājas labāk un ir daudz jauno putnu, bet citā gadā nelabvēlīgākos apstākļos putnu ir mazāk. Šo dinamiku nevar izmantot kā argumentu medību aizliegšanai, kā to cenšas darīt medību pretinieki.
20. augusts ir kompromisa variants, lai ūdensputnu medību sezona nesāktos dažādām pīļu sugām atsevišķos datumos. Tas radītu tikai nepatikšanas. Es vēlos vērst mednieku uzmanību vēl uz kādu faktu. Pīļu medības līdz 14. septembrim ir atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās. 20. augusts šogad ir otrdiena. Tāpēc reāli pīles varēs sākt medīt tikai tad, kad sāksies trešdiena. Respektīvi – 21. augusts!
Runājot par medību procesa digitalizāciju, no vienas puses, tas ir solis uz priekšu, kurp jāiet. Un tas ir viennozīmīgi. No otras puses, patlaban esmu skeptisks par notiekošo un ar ļoti lielu uzmanību sekošu visam līdzi. Nav paredzēts pārejas periods, kurā vienlaikus darbotos gan vecā, gan jaunā kārtība. Esmu pārliecināts, ka būs daudz gadījumu, kad mednieki būs nesaprašanā.
Vēlos aicināt visus, kas kontrolē medību procesu, būt saprātīgiem un pieiet jaunajai kārtībai kā jaunas sistēmas ieviešanas procesam. Tas nepieciešams, lai mēs nenonāktu pie ļoti asām konfliktsituācijām. Ja tas tomēr tā notiks, būsim spiesti reaģēt stipri asāk, nekā kāds domā. Es uzskatu medību kontrolētājus par sadarbības partneriem un nevēlos nonākt atklātā konfrontācijā. Vēl viena lieta – no digitālā rīka būtu jāizvāc viss liekais. Neuzskatu, ka būtu jāfotografē ikviens nomedītais dzīvnieks. Tiek vākts milzīgs informācijas apjoms, kam var nebūt pielietojuma.
Ņemot vērā daudzās izmaiņas, aicinu ikvienu mednieku vēlreiz un vēlreiz rūpīgi pārlasīt grozījumus Medību noteikumos, lai nebūtu kļūdu un pārpratumu!”
Jānis Baumanis, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs:
“Medību noteikumu grozījumu saskaņošana bija ļoti ilga, un pašos grozījumos bija daudz kompromisu.
Viens no visvairāk diskutētajiem jautājumiem bija grozījumi, kas skar ūdensputnu medību sezonu. Ūdensputnu medību sezona turpmāk sāksies 20. augustā. Tomēr ne visus ūdensputnus drīkstēs medīt no šī datuma. Sējas zosis, baltpieres zosis, Kanādas zosis, garkakļus, platknābjus un baltvēderus drīkstēs medīt no 15. septembra.
Diskusijas bija arī par to, ka ūdensputnu medību sezonas atklāšanā, kas visiem paredzēta vienā dienā un vienā laikā, līdz šim vienmēr bija mednieki, kuri tā arī nespēja sagaidīt tos pulksten 16. Viņi sāka šaut pat stundu agrāk un sabojāja atklāšanu visiem pārējiem vai provocēja arī citus pārkāpt noteikumus. Būsim godīgi – novērojumi liecina, ka ir mednieki, kuri šajā atklāšanā uzvedas kā no ķēdes norāvušies. Es pats Lubāna ezerā esmu bijis liecinieks situācijai, ka tiek raidīti šāvieni uz jebko lidojošu, kas šāvējam pietuvojas trīs skrošu šāvienu attālumā.
Šādu masveida šaušanu varbūt kāds arī sauc par skaistu pasākumu, taču ir mednieki, kas to pārvērš par totālu bardaku. Publiskajās ūdenstilpēs mednieki nav vieni paši, un, ja nemākam uzvesties, tad labāk, lai šādas kopīgas atklāšanas nav. Savukārt klubiem, kuri medī ūdenstilpēs, kas nav publiskas, sava kluba teritorijā, neviens neliedz noteikt, kad sākt medīt ūdensputnus (protams, sezonas ietvaros) un rīkot tādu atklāšanas pasākumu, kādu paši vēlas, un kopā iet uz ūdensputnu medībām.
Tāpat jārēķinās, ka publiskajās ūdenstilpēs vienam medniekam vienā medību dienā atļauts nomedīt ne vairāk kā desmit putnu. Latvijā ir saimniecības, kas nodarbojas ar ūdensputnu pavairošanu, gan izveidojot mākslīgās pīļu ligzdas, gan veicot citus pasākumus. Un tas, ka privātajās ūdenstilpēs medījumu apjoma ierobežojuma nav, veicinās arī citus pievērsties ūdensputnu apsaimniekošanai. Sākotnēji gan ornitologi vēlējās, lai šis ierobežojums būtu visās ūdenstilpēs.
Papildināts punkts, kurš nosaka, ka mežacūku, alni un briedi drīkst medīt ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 3000 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi. Šis punkts papildināts ar to, ka dzīvniekus, kuri jaunāki par gadu, individuālajās medībās atļauts medīt arī ar vītņstobra medību šaujamieroci, kura šāviņa enerģija stobra galā nav mazāka par 1500 džouliem, un ekspansīvas iedarbības lodi. Līdz ar to sivēnus, aļņu un briežu teļus drīkstēs medīt arī ar mazajiem kalibriem, ar kuriem to iepriekš darīt nevarēja.
Tāpat no 1. aprīļa Medņa lietošana ir obligāta visās medībās. Idejiski es to atbalstu, taču ar pāris piebildēm. Ir jābūt nodrošinātai tehniskajai pusei, lai lietotne patiešām darbojas. Īpaši, lai tā spēj fiksēt GPS koordinātas.
Mana pieredze liecina, ka tas reizēm ir apgrūtinoši. Viena pozicionēšana man aizņēma 15 minūtes, bet man bija divi sivēni un otram atkal pozicionēšana aizņēma 15 minūtes, lai gan sivēni bija blakus… Tāpat ir oficiāli atzīts, ka GPS pozicionēšanas sistēmas darbība saistībā ar karu Ukrainā tiek traucēta. Traucējumi bija arī Baltijas jūras piekrastē. Ja nevar noteikt lokāciju vai tas aizņem nesamērīgi daudz laika, šādai lietotnei zūd jēga. Ir jābūt alternatīvam risinājumam, ko darīt šādās situācijās. No LMS puses esam norādījuši Valsts meža dienestam, ka mēs nedrīkstam pilnībā izslēgt no aprites medniekus, kuri nelieto viedtālruņus. Mūsu prasība – ir jābūt risinājumam, kā šie cilvēki var medīt nelimitēti medījamos dzīvniekus un ziņot par nomedītajiem, protams, izņemot mežacūkas un stirnas. VMD solīja risinājumu atrast.”
Kad lēmumus pieņem nekompetenti cilvēki. Arnis Muižnieks. “Šauj garām!” #229 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
