Viktors Friliņš, LATMA valdes loceklis:
“Lietotne Mednis sākotnēji bija laba iedeja. Taču tā tika sarežģīta līdz nesaprašanai. Manuprāt, tajā tika iekļautas daudzas medniekiem nevajadzīgas funkcijas. Šobrīd šķiet, ka Mednis nav mednieku palīdz, bet gan rīks, ar ko Valsts meža dienests (VMD), iespējams, vēlas kontrolēt medniekus nomedīšanas atļauju norakstīšanas procesā. Piemēram, fotografēšana un nepieciešamība būt notikuma vietā. Iespējams, es kaut ko nesaprotu, bet šķiet, ka šāda aptiekas precizitāte kādam ir ļoti nepieciešama. Medniekiem, tik liela precizitāte nav būtiska.
Saprotu, ka lietotne tika izveidota, lai atvieglotu licenču norakstīšanu un uzskaiti. Bet vai mērķis ir panākts?
Vai jāgaida, kamēr Mednis tiek iekļauts kā medību atļauju norakstīšanas rīks Medību noteikumos? Manuprāt, nē. Sākšu ar to, ja šis produkts ir ļoti labs palīgs medniekiem, un tāds tas arī ir, kad tas strādā. Bet tiklīdz gadās kaut kādas kļūmītes ar serveriem vai tīkla pārklājumu, rezerves variants ārkārtas situācijas novēršanai nav paredzēts. Ko darīt, ja Mednis neiet un informāciju aizsūtīt nevar, pretī saņemot citu, medniekiem tajā brīdī nepieciešamo informāciju, proti, nomedīšanas atļaujas numuru?
Manā rīcībā ir informācija, ka ap diviem naktī bija nomedīta mežacūka, medību brīdis fiksēts Mednī, taču licences numurs atnāca tikai nākamajā dienā ap pulksten 11… Medības jau neapstājas tad, ja ir kādas tehniskas kļūmes. Šādiem gadījumiem nepieciešams šis rokas variants. Mednieks, kuram šo situāciju nācās piedzīvot, bija sazinājies ar virsmežziņa vietnieku, kurš atbildējis, ka neko palīdzēt nevar.
Man kā medniekam šāda situācija nav pieņemama. Ja jau Valsts meža dienests šādu brīnumrīku uzspiež un lobē, Valsts meža dienestam vajadzētu uzņemties arī atbalsta funkcijas, mednieku konsultēšanu. Taču amatpersonas faktiskā rīcība bija pretēja. Amatpersona necentās palīdzēt godprātīgam medniekam izmisuma brīdī, bet ieteica zvanīt Medību daļas vadītājam vai lietotnes izstrādātājiem…
Ne mednieks zina, kas ir izstrādātās, ne starp viņu un izstrādātāju ir kādas juridiskas saistības. Vajadzētu būt citādi. Amatpersonai pašai ar šo problēmu bija jāvēršas pie augstāk stāvošajiem vai pie izstrādātājiem un pēc tam jāatzvana medniekam jau ar problēmas risinājumu. Varbūt šādas problēmas ir tikai pie mums, Daugavpils apkaimē un Latvijas vidienē šādu problēmu nav. Pie mums jau 15 kilometru no pilsētas tīkla pārklājuma vairs nav…
Tāpat ir dzirdētas situācijas, kad pēc veiksmīgām medībām medību vietā nākamajā dienā notikusi medību kontrole. Mani, kā godprātīgu mednieku šādas pārbaudes iespējamība neuztrauc. Tomēr šāda rīcība paliek uz kontrolētāju sirdsapziņas. Ir mednieki, kuri šādu situāciju ļoti pārdzīvo. Un tas ir tāpēc, ka inspektors ir nevis mednieku draugs un palīgs sarežģītās situācijās, bet soģis.
Mednieki tāpat ir Valsts meža dienesta klienti. Agrāk bija daudz labāka un ciešāka sadarbība gan ar inspektoriem, gan citiem VMD darbiniekiem. Bija sapulces, kurās VMD medniekus informēja un izglītoja par visiem ar medībām saistītajiem jautājumiem. Tagad tā vairs nenotiek. Saprotu, ka katram pašam jālasa normatīvie dokumenti, taču cik cilvēku tā dara? Labāk, ja to izstāsta, turklāt cilvēks no malas, nevis kluba vadītājs. Tā teiktais ilgāk paliek atmiņā. Tas taču nav tik grūti sarīkot sapulces un prevencijas darbs būtu paveikts daudz labāk.
Ir jārunā par pārkāpumiem. Jā, inspektoriem, iespējams, tas nav izdevīgi – atklāt savus jājamzirdziņus par ko ierosina lietas un var palikt bez ķeksīša, atgriežoties no pārbaudes. Inspektora darba rādītājiem, protams, ir jābūt izmērāmiem. Un viens no objektīvākajiem, ja nelaimes gadījumu skaits ir nulle. Arī kādreiz strādāju par inspektoru un stādīju protokolus. Esmu redzējis dažādus pārkāpumus, taču vienmēr esmu teicis, ka pats svarīgākais, lai nebūtu ar šaujamieroču lietošanu saistītu problēmu. Un tas iedarbojās – ar medniekiem ir jārunā.
Mednis neatrisina drošības problēmu. Mūs redz tie, kas mūs pārbauda, bet mēs paši sevi nē. Protams, iespēja redzēt Mednī mednieku atrašanās vietas būtu ļoti dārgi.
Taču pašlaik ir jāvēro, kā Mednis darbosies, taču nepieciešams arī alternatīvais variants, īpaši tad, kad lietotni sāks izmantot visi mednieki, īpaši dzinējmedībās, kad visi to darīs vienlaicīgi, sestdienas rītā.
Ja šis rīks būtu tik labs, mednieki paši censtos to izmantot bez likumdošanas un iestrādāšanas normatīvajos dokumentos, bet šobrīd tas ir labs tikai VMD.
Tāpat nerunāšu par tiem gadījumiem, kad cilvēki nav pietiekoši izglītoti, lai lietoto modernās tehnoloģijas savos telefonos. Jā, ierīces ir sapirktas, taču tās lieto visbiežāk tikai zvanīšanai. Un arī tad, ja ir zona. Tās jau ir cita rakstura problēmas – mednieks nezina, kur ķeksi ielikt, lai lokāciju ieslēgtu.
Tāpat tik milzīga apjoma bilžu glabāšana maksā ļoti daudz – būs jāiegādājas lielāki un dārgāki serveri. Tāpat kas tās visas bildes skatīsies? Šī fotografēšana nepieciešama, lai briežus pie galda nenorakstītu pēdējās sezonas pēdējās nedēļās un dienās? Es nesaprotu šīs prasības nepieciešamību? Tas noteikti tā ir un to nevajag pierādīt.
Tāpat zinu, ka ir jau ir atrastas tehniskas iespējas ar Medni piecu minūšu laikā jebkurā medību iecirknī norakstīt mežacūku. Mēs mēģinājām un sanāca. Agri vai vēlu algoritmu izliks internetā. Ko darīsim? Ar likumu noteiksim, ka šmaukties nevar?
Pagājuši tie laiki, kad mednieki centās šmaukties. Par to liecina tendences. Mednieki nevēlas tik daudz medīt, bet viņus spiež to darīt lauksaimnieki un meža īpašnieki. Likumdošanā iestrādāja frāzi, ka medniekam ir pienākums medīt. Bebrus nenomedīji – neizdarīji savu pienākumu. Nenomedīji briežus – tāpat. Un par to paredzēts sods. Es nezinu, kādi ir postījumi mežsaimniecībai un lauksaimniecībai Kurzemē un Vidzemē. Taču ja nevēlas postījumus, ir jāizšauj visi dzīvnieki, pilnībā.
Es neesmu pret Medni, taču medniekus nevajadzētu pakļaut stresam gadījumos, kad ir kādas tehniskas problēmas.”
Katrā jau bišķiņ tas maliķa gēns sēd iekšā! Arvīds Ozols. “Šauj garām!” #194 epizode
Septembra numurā par aļņu selektīvu medīšanu
Abonē žurnālu Medības 2023. gadam
