Mēdz teikt, ka zāle ir zaļāka un debesis ir zilākas tur, kur mūsu nav. Aplūkojot ieroču piedāvājumu dažādu Eiropas medniekveikalu mājaslapās un sludinājumos, rodas iespaids, ka daudzviet klāsts ir krietni plašāks un cenas labākas. Bet vai tas tā tiešām ir? Meklējot savu pirmo karabīni, man šo procesu izdevās piedzīvot no sākuma līdz pat noslēdzošajām beigām, bet par visu pēc kārtas.
Nedaudz veselīgas pašironijas… Kuriozs eksāmenā
Pirms ķeramies pie tehniskām lietām, atļaušos pamācošu atkāpi no tēmas. Neskaitāmas reizes esmu runājusi par to, cik ļoti svarīgi ir spēt šaušanas laikā tikt galā ar stresu, cik ļoti tam palīdz treniņi šautuvē un tieši sacensības. Tas viss ir zināms gan teorētiski, gan ir piedzīvots pazīstamais triceklis kājās, šaujot sacensībās sezonas sākumā vai pēc cita ilgāka pārtraukuma. Vienā brīdī tas vienkārši atlaiž, bet tam vajag nedaudz laika. Varētu domāt, ka izpratne par šo procesu un sekām ļaus izvairīties no jau paredzamā, nepatīkamā iznākuma, bet laikam jau ne… Pārnestā nozīmē runājot, izrādās, var ļoti apzināti ar galvu pa priekšu skriet sienā un pēc tam brīnīties par sāpīgu punu.
Vītņstobra eksāmenam sāku gatavoties jau laikus. Vispirms daži treniņi desmit metru pneimatiskajā šautuvē. Tur varu izšaut vairāk, ļaut acīm un prātam pierast pie mērķa vizuālā izskata, vienlaikus tam iztērējot nesalīdzināmi mazāk naudas. Pēc tam pāris sērijas 100 metru šautuvē Mārkulīčos kopā ar šautuves saimnieku Vilni. Kopā aizejam pie mērķa, saskaitām punktus. Abas izšautās sērijas ir līdzīgas – rezultāts virs 80 punktiem. Līmēdams ciet manu mērķi, Vilnis smej, ka esot tik jābrauc uz eksāmenu, uztraukumam nav pamata, viss būšot labi. Uz atvadām viņš vēl piebilst, ka šīs nedēļas nogalē tepat notikšot sacensības, man būtu vērts uz tām atbraukt kaut vai tādēļ, lai izšautu sēriju eksāmenam līdzīgos apstākļos. Pie sevis nodomāju, ka tā tiešām ir laba ideja, zinot, ka šosezon tik ļoti maz esmu piedalījusies sacensībās. Tā būtu iespēja ļaut sev laikus piedzīvot uztraukumu, lai ar to pēc ilgāka pārtraukuma nebūtu jāsastopas eksāmenā. Vai es aizbraucu uz sacensībām? Protams, ka ne… Ikdienas sīkumi, citi darbi un tā tālāk.
Dienu pirms eksāmena ierodos šautuvē, kurā nākamajā dienā ir jāšauj. Mans mērķis gan vairāk ir pārbaudīt šautuves ieroci, ar kuru jākārto eksāmens, ne tik daudz trenēties. Ierocis ērts, patīkams, tēmēklis labi regulēts, sērijā 87 punkti – viss ir kārtībā. Eksāmena rītā jūtos labi, satraukums ir vairāk patīkams nekā traucējošs, bet līdz ar atļauju uzsākt šaušanu saprotu, ka labi nav. Kļūst grūti savākties, saglabāt pareizu redzes fokusu, katrs sprūda mēlītes nospiediens burtiski prasa fizisku piepūli. Pašai jau nāk smiekli par sevi, jo atpazīstu šo sajūtu. Tā piemeklē sezonas pirmajās sacensībās pirmajā galdiņā, bet otrajā jau pāriet. Šobrīd vienīgais, ko spēju izdarīt, ir izslēgt katru iepriekšējo šāvienu no apziņas un pievērsties nākamajam. Pēc sērijas pieprasu Valsts meža dienesta pārstāvim ļaut man pienākt pie mērķa, jo jūtu, ka nokārtots ir, bet rezultāts nav diez cik labs. Sajūta, protams, nepieviļ… Lai arī priecājos par nokārtotu eksāmenu, nespēju vien norīt rūgtumu, bet vienlaikus uzjautrinos par slikto garastāvokli. Sak, un ko tad tu gaidīji? Ka viens plus viens tomēr izrādīsies trīs?
Kādi secinājumi? Ilgs pārtraukums sacensību rutīnā pārvēršas stresiņā pirms šaušanas, bet stresiņš viennozīmīgi ietekmē sniegumu. Tā ir aksioma, kas pierādās praksē. Tikai kārtējo reizi varēju pārliecināties, ka šaušanā brīnumu nav, ir tieši tik, cik esi nopelnījis.
Gribi plašu kalibru izvēli? Nepiedzimsti par kreili!
Vēl pirms sāku izskatīt medniekveikalu klāstu, manā prātā bija uzburta visai aptuvena bilde par to, ko vēlos. Pirmkārt, lai ierocis iekļautos noteiktajā budžetā. Otrkārt, tam obligāti jābūt ar aizslēgu kreisajā pusē, jo esmu kreile. Treškārt, vēlējos 7×64 kalibru, jo tas ir piemērots dažādām medībām un, visticamāk, neradīs problēmas arī ar munīcijas piemeklēšanu. Diemžēl reālās dzīves situācija manu perfekto sapni drīz vien iemīcīja dubļos. Latvijas medniekveikalos esošajā klāstā varēja atrast dažus kreiļiem paredzētos ieročus, taču ne ar iecerēto kalibru. Ja kalibrs bija īstais, cena bija krietni ārpus mana budžeta, bet, ja izpildījās visi vēlamie priekšnoteikumi, ierocis būtu speciāli jāpasūta un jāgaida vismaz gadu. Turklāt, ja izrādītos, ka, pirmo reizi paņemot rokās, man ierocis tomēr nepatiktu, būtu pazaudēts vesels gads!
Izmisumā sāku pētīt variantus ārzemēs un nonācu pie veikala Lietuvā – Vollit. Tas ir medniekveikalu tīkls, kura filiāles ir Šauļos, Viļņā, Kauņā, Panevēžā, un to kopējā piedāvājumā ir vairāki kreiļiem paredzētie Tikka ieroči. Domāts, darīts! Pirmais brauciens uz veikalu Šauļos izrādījās veiksmīgs. Nu jau bija kļuvis pilnīgi skaidrs, ka vēlamo kalibru nedabūšu arī šeit, tādēļ koncentrējos uz pārējām savām prasībām. Praktisku apsvērumu dēļ vispirms aplūkoju modeļus ar sintētisko laidi, taču tie kaut kā neuzrunāja. Savukārt visiem tiem, kam bija koka laide, kaut kā ikreiz pietrūka. Beigās jau lūdzu pārdevējam vēlreiz palūkoties noliktavā. Nu, varbūt tomēr ir vēl kāds aizmirsts variants… Samierinājies ar izvēlīgu klientu, viņš pēc brīža man atnesa .308 Win kalibra karabīni Tikka Tx3 ar koka laidi un pie tam vēl klusinātāja vītni galā. Viss būtu labi, tiesa, aizslēgs labajā pusē. Ja gribu šo pašu modeli kreiļa variācijā, jābrauc uz Viļņu. Bet vai tiešām jābrauc? No Rīgas līdz Šauļiem ir 130 kilometri, bet līdz Viļņai jau 300 kilometri – atšķirība diezgan liela. Pārdevējs izrādījās gana atsaucīgs, piekrīt noorganizēt ieroča nosūtīšanu līdz Šauļiem, piedāvāja labu atlaidi, bet jāmaksā uzreiz pilna summa. Klāt izvēlos arī Tikka oriģinālos ātros kronšteinus un bāzes optiskajam tēmēklim. Rēķins būšot e-pastā jau nākamajā dienā, palīdzēšot arī ar dokumentu noformēšanu.
Aizdomīgā internetbanka
Lai sāktu ieroča iegādes procedūru Lietuvā, vispirms jāizdara mājasdarbs tepat, Latvijā. Proti, policijā jāiegūst ieroča iegādes atļauja un iepriekšējas piekrišanas dokuments šaujamieroču un munīcijas pārsūtīšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šis process kopā ar nodokli par ieroča reģistrāciju (tas notiks pašās beigās) man izmaksā nepilnus 60 eiro. Tālāk iegādes atļaujas kopija, iepriekšējās piekrišanas dokuments un personu apliecinoša dokumenta kopija jānogādā Viļņas veikalā, no kura tas nonāks Lietuvas policijā. Pārdevējs vēl paskaidro, ka jāsamaksā arī atsevišķs nodoklis par atļaujas legalizēšanu Lietuvā – 32 eiro. Saņemu gana precīzus paskaidrojumus, kā jānoformē maksājums un ar internetbankas starpniecību samaksāju. Šķiet, nepaiet ne 20 minūtes, kad saņemu dīvainu ziņojumu no bankas. Maksājums esot apturēts, jo bankai ir aizdomas par pretlikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Esot jāsniedz paskaidrojums par maksājuma mērķi, pamatojot to ar dokumentāliem pierādījumiem. Nopietni? Protams, līdzko jebkādā kontekstā parādās ierocis, tev uzreiz ir jāpierāda, ka neesi noziedznieks. Nezin kāpēc neviens pat ar ausi neklapētu, ja mēģinātu iegādāties automašīnu – līdzekli, ar kuru cilvēka dzīvību var apdraudēt ne mazāk kā ar ieroci… Nosūtu prasīto paskaidrojumu, klāt pievienojot Valsts policijas izsniegto iepriekšējas piekrišanas dokumentu ieroča pārvadāšanai. Tad seko zvans uz banku, pieprasījums manu paskaidrojumu nekavējoties izskatīt ārpus rindas, un aptuveni pēc stundas nauda beidzot ir pārskaitīta.
Ceļš uz Latviju, kontrolšāvieni un reģistrācija
Pēdējais, ko no manis prasa veikala pārstāvis, ir aizpildīt iesniegumu Lietuvas policijai. To saņemu e-pastā, izdrukāju, ar roku aizpildu un tūlīt nosūtu atpakaļ tāpat ar e-pastu. Vietējās iegādes un transportēšanas atļaujas noformēšana prasa dažas nedēļas, un tad beidzot ir pienācis brīdis braukt ierocim pakaļ. Kā izrādās, vienīgais, kas nepieciešams, lai to pārvestu pāri robežai, ir maza, ielaminēta kartīte ar uzrakstu Ginklo pažymėjimas (latv. – ieroča atļauja). Uz tās norādīts ieroča īpašnieks, sērijas numuri un ieroča izcelsme. Tas arī viss! Visa pārējā dokumentu kaudze ir paredzēta Latvijas policijai.
Nākamais punkts darāmo darbu sarakstā ir kontrolšāvienu veikšana. Tas ir obligāts process, kas jāveic, ievedot citur iegādātu ieroci Latvijā, – to nosaka Ieroču aprites likums. Zvans uz Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes Ekspertīžu biroju, kas atrodas Rīgā, Bruņinieku ielā, un ierasties tur varu jau pēc divām dienām. Līdzi jāņem ierocis, trīs patronas un līdz ar ieroci izsniegtie dokumenti. Tauta runā, ka šis process mēdzot ieilgt, jo Ekspertīžu birojs ir noslogots, taču šoreiz paveicās un viss izdevās ātri. Aizpildu iesniegumu, tiek fiksēti ieroča sērijas numuri un kamēr turpat pie kases maksāju nodevu 73,50 eiro, tikmēr policijas pārstāvis paņem no manis munīciju un uzreiz veic kontrolšāvienus. Beigu beigās tieku pie vēl viena apliecinājuma, kas jāpievieno pārējai papīru kaudzei un jāved uz atļauju sistēmas nodaļu Rīgā, Gaujas ielā. Noslēdzošā ieroča reģistrācijas daļa Gaujas ielā vairs neatšķiras no visiem pazīstamā procesa – iesnieguma rakstīšana, jaunā ieroča datu ierakstīšana zaļajā atļaujā. Pie viena ar jaunu ierakstu papildinu arī Eiropas šaujamieroču apliecību, lai vajadzības gadījumā varu jauno karabīni ņemt līdzi, arī braucot ārpus Latvijas.
Noslēgumā
Ja rēķinam tiešās, neizbēgamās izmaksas, kas saistās ar dokumentu noformēšanu, pērkot ieroci Lietuvā, kopējā summa pieaug par nepilniem 140 eiro. Ņemot vērā Lietuvas veikala piedāvāto atlaidi, tas joprojām ir izdevīgi! Bet tam visam klāt noteikti jārēķina arī netiešie izdevumi – degviela un patērētais laiks. Ja pirkums ārzemēs tiek veikts ar mērķi ietaupīt naudu, tas īsti neizdosies. Šoreiz gan vairāk par izmaksām mani interesēja iespēja atrast sev piemērotu ieroci. Tas arī veiksmīgi tika panākts. Protams, katra situācija un no tās radušās izmaksas būs atšķirīgas. Tās variēs no izvēlētās valsts tirgus piedāvājuma, izvēlētā ražotāja un citiem apstākļiem, taču šī stāsta mērķis drīzāk bija ļaut ieskatīties vienā no iespējamajiem scenārijiem.
Cik izmaksā dokumentu noformēšana
Nodeva par ieroča iegādes atļaujas izsniegšanu: 8,54 eiro
Nodeva par iepriekšējas piekrišanas dokumentu šaujamieroču un munīcijas pārsūtīšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm: 31,30 eiro
Nodeva par ieroča glabāšanas atļaujas izsniegšanu garstobra–vītņstobra ierocim: 17,07 eiro
Nodeva par ieroča atļaujas legalizēšanu Lietuvā: 32 eiro
Nodeva par obligāto kontrolšāvienu veikšanu: 73,50 eiro
Kopā: 162,41 eiro
Par to, kas maina dzīvi, un mežacūku medībām. “Šauj garām!” #212 epizode
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
