Pie publikācijām sociālajos medijos, kur tiek ziņots par kādiem konstatētiem Medību noteikumu pārkāpumiem, reizēm komentāros parādās ieraksti par citiem līdzīgiem gadījumiem, kas nav nonākuši kontrolējošo iestāžu redzeslaukā. Taču ieraksti visbiežāk ir bezpersoniski, nenorādot ne konkrētu vietu, ne laiku, neļaujot spriest par to, kas patiesībā noticis. Visbiežāk tiek izmantotas frāzes: es arī savā pusē ko tādu redzēju; šauj visās malās un tamlīdzīgi.
Vai tiešām ir tik daudz gadījumu, kuros mednieki pārkāpj kādus noteikumus un sabiedrība to redz un novēro, ka tiek ziņots sociālajos tīklos? To vaicājām Latvijas mednieku nevalstisko organizāciju vadītājiem.
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks:
“Vērtējot sociālajos tīklos notiekošo, pie šāda viedokļa par medniekiem daļēji esam vainīgi arī mēs, mednieki, reizēm vieglprātīgi attiecoties pret medībām un tās regulējošiem normatīvajiem aktiem. Savukārt tie, kuri nesaprot vai nevēlas izprast medību norisies, katru cilvēku ar ieroci mežā jau sākotnēji uztver kā likumpārkāpēju.
Tāpat arī katrs gadījums, kad tiek ziņots par kādu normatīvo aktu pārkāpumu, vispirms tiek pasniegts kā sensācija, fakts, bez notikušā analīzes un skaidrojuma, kāpēc konkrētais gadījums noticis. Arī tas liek sabiedrībai domāt, ka šādi gadījumi ir sistēma, nevis izņēmums. Tāpat joprojām tiek kultivēts viedoklis, ka mednieks ir cilvēks reibumā un ar ieroci rokās, kurš šauj, neskatoties, uz ko un kurā virzienā.
Bez vainas nav arī kontrolējošo institūciju pārstāvji, kuri interpretē normatīvos aktus, veido statistiku no gadījumiem, kad papīros nav ielikts kāds ķeksītis vai atpūtas laikā pie auto virs sarkanās cepures uzlikta kapuce. No viena pārkāpuma tiek taisīta statistika, to sadalot vairākos atsevišķos pārkāpumos, un kopējais pārkāpumu skaits aug. Un atkal mednieks tiek padarīts par likumpārkāpēju, lai gan tā nav.”
Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis:
“Protams, ka mednieki izdara pārkāpumus. Kaut ko fiksē Valsts meža dienests, kaut ko ne. Ir diezgan droši, ka pārkāpumu ir vairāk, nekā tie tiek fiksēti. Bet es neteiktu, ka Medību noteikumu pārkāpumi ir ikdiena vai neatņemama medību sastāvdaļa. Es teiktu, ka pārkāpumi drīzāk ir izņēmums.
Valsts meža dienesta gadījumā statistika, ko dienests uzrāda, ir drusku maldinoša. Ja agrāk bija pārkāpums, kur mednieks bija, pieņemsim, ārpus termiņa bez medību atļaujas nomedījis dzīvnieku, tas tika fiksēts kā viens pārkāpums, kas kompleksi tika skatīts. Vainīgais saņēma sodu. Šobrīd pēc jaunajām likumu prasībām par sodiem, katrs pārkāpums tiek fiksēts kā atsevišķs administratīvais pārkāpums. Ārpus termiņa – viens pārkāpums, bez medību atļaujas – vēl viens, varbūt vēl kas nepareizi izdarīts, ir arī trešais un ceturtais pārkāpums. Līdz ar to patiesībā gadījums ir viens, bet statistikā parādās trīs vai četri pārkāpumi. Līdzīgi kā autovadītājiem. Tu brauci un pārsniedzi ātrumu un nebiji lietojis drošības jostu. Tu nevis brauci par ātru nepiesprādzējies, bet izdarīji uzreiz divus pārkāpumus.
Ja mēs salīdzinām statistiku ar iepriekšējiem gadiem, var likties, ka pēkšņi ir ļoti būtiski pieaudzis pārkāpumu skaits. Realitātē pārkāpumu skaits nav pieaudzis vai pat ir kļuvis mazāks, taču mainījusies uzskaites sistēma. Tā pati bēdīgi slavenā Lutriņu lieta. Agrāk tā būtu fiksēta kā viens gadījums, bet tagad, manuprāt, meža dienestam vien ir piecas administratīvās lietas un vēl kriminālprocess Valsts policijā.
Līdz ar to, pirms ko secināt, nevajadzētu iekrist uz pliku statistiku. Man nav sajūtas, ka būtu pieaudzis būtisku un smagu pārkāpumu skaits, piemēram, nelikumīgas medības vai tamlīdzīgi.
Redzot, ka notiek pārkāpums, es aicinu sabiedrību ziņot par to kontrolējošām institūcijām, kā tas bija Lutriņu gadījumā. Tieši aculiecinieku uzņemtais video palīdzēja šo pārkāpumu konstatēt. Tas, ka tu redzi, bet klusē, ir līdzīgi tam, ka lauksaimnieki neziņo par vilku nokostajiem mājdzīvniekiem vai mājlopiem.
Un jāziņo ir atbildīgajām iestādēm – Valsts meža dienestam vai Valsts policijai. Neesot simtprocentīgi pārliecinātam, ka patiešām notiek pārkāpums, likt šādu ziņu sociālajos tīklos ir diezgan bezatbildīgi. Cilvēks, kurš dodas uz medību vietu ar ieroci, visbiežāk ievēro visas prasības, nevis pārkāpj noteikumus. Tāpat kā ne katrs autovadītājs, ko satiekam ceļu satiksmē, ir potenciālais pārkāpējs, kurš jāfilmē un video jāpublisko.”
Kad par vienu laimīgu cilvēku kļuvis vairāk! CZ 457 THUMBHOLE dodas pie kārtīga mednieka!
Medības ar Pielikumiem + e-izdevumi + LASI.LV | e-žurnāls Mednieks/Makšķernieks
