Staltbriedis kļuvis par vienu no nozīmīgākajām lielo pārnadžu sugām Latvijā. Populācija daudzviet ir strauji pieaugusi, paplašinot izplatības areālu, radot gan jaunas medību iespējas, gan izaicinājumus mežsaimniecībai, lauksaimniecībai un ceļu satiksmes drošībai. Tieši tāpēc ir būtisks precīzs un regulārs staltbriežu populācijas monitorings. To iespējams vieglāk paveikt, izmantojot bezpilota lidaparātus.
Atšķirībā no aļņiem, staltbrieži bieži veido lielākas grupas, ir izteikti mobilāki un sezonāli maina uzturēšanās vietas. Tas nozīmē, ka tradicionālās uzskaites metodes: ziemas pēdu skaitīšana, novērojumi barotavās vai medību laikā, ne vienmēr sniedz pilnīgu un objektīvu priekšstatu par patieso populācijas lielumu un struktūru. Rezultātā var rasties situācijas, kad nomedīšanas apjomi neatbilst reālajam dzīvnieku blīvumam konkrētā teritorijā.
Vai briežu tiešām tik daudz, ka viss mežs apēsts? Skaitam briežus no gaisa ar termālo dronu
Populācijas struktūra un trofeju kvalitāte
Staltbriežu gadījumā īpaši svarīga ir dzimuma un vecuma struktūras uzraudzība. Nepārdomāta vai nepietiekami pamatota selektīvā medīšana var novest pie pārmērīgas jauno buļļu nomedīšanas un nepietiekama govju īpatsvara regulēšanas. Ilgtermiņā tas pasliktina trofeju kvalitāti.
Tieši tāpēc monitorings nav tikai skaitļu apkopošana, bet informācijas vākšana, kas ļauj pieņemt lēmumus par to, kuri dzīvnieki būtu medījami un kuri saglabājami populācijas kvalitātes uzlabošanai.
Šobrīd ir piemērots brīdis, lai izvērtētu, kāds ir faktiskais populācijas stāvoklis, spriestu par buļļu kvalitāti, govju īpatsvaru un pieņemtu lēmumus par nākamo medību sezonu. Tāpat tieši šobrīd, kad kokos nav lapu, ir labākais laiks, lai populācijas novērtēšanai izmantotu modernās tehnoloģijas, tostarp dronus ar termokamerām. Šī metode var sniegt objektīvu un ātri iegūstamu informāciju par dzīvnieku skaitu, baru izvietojumu un aktivitāti.
Ārzemju pieredze
Piemēram, pētījumi Dānijā apliecina, ka droni ar termokamerām ir efektīvs rīks staltbriežu populācijas apzināšanai un izplatības kartēšanai plašās teritorijās. Tāpat ar termokamerām fiksētie kadri ļauj atšķirt arī citas sugas un to uzvedību, piemēram, migrācijas ceļus un barošanās zonas.
Pētījumā tika izmantots dronu aprīkojums ar kameru 60–120 m augstumā, kas nodrošināja labu dzīvnieku noteikšanas precizitāti. Tika atzīts, ka šī metode ir mazāk invazīva un ātrāka nekā tradicionālie novērojumi vai skaitīšana no lidmašīnas.
Arī Vācijā ir veikts šāda veida monitorings gan dabas parkos, gan brīvā dabā, lai novērtētu dronu efektivitāti. Tika noskaidrots, ka drons ar termokameru spēja noteikt līdz 87 % no staltbriežu skaita, kas konkrētajā parkā bija precīzi zināms.
Galvenie faktori, kas ietekmē precizitāti, bija sezona, lidojuma augstums un temperatūra. Zemāki lidojumi ziemā un agrā pavasarī nodrošināja vislabāko uzskaites precizitāti. Tāpat tika konstatēts, ka, lidojot vienmērīgi un nemainīgā augstumā, ietekme uz dzīvnieku uzvedību bija minimāla.
Ieguvumi medniekiem
Izmantojot ar termokameru aprīkotu dronu atbilstošā sezonā, var ātri un precīzi saskaitīt staltbriežus brīvā dabā, ja lidojumi ir labi plānoti un veikti optimālos laika apstākļos. Tas ir īpaši svarīgi, ja ir lielas staltbriežu blīvuma variācijas sezonāli vai atkarībā no teritorijas.
Lidojuma augstums un laika apstākļi būtiski ietekmē rezultātu. Vērtīgāki ir lidojumi aptuveni 100 metru augstumā, kad gaisa temperatūra ir zemāka.
SVARĪGI!
Ja drona masa ir 250 g vai vairāk, vai drons ir aprīkots ar kameru, drona īpašniekam ir jāreģistrējas kā bezpilota gaisa kuģa sistēmas (UAS) ekspluatantam, un drons jāmarķē ar reģistrācijas numuru.
Ja drons ir reģistrēts, pilotam jābūt attiecīgai kvalifikācijai. Jāapgūst teorijas kurss (parasti A1/A3 kategorija), bet smagākiem droniem un sarežģītākiem lidojumiem var būt nepieciešams papildu sertifikāts, piemēram, A2.
Atvērtajā kategorijā dronu drīkst pilotēt līdz 120 metru augstumam, un tam pastāvīgi jābūt tiešā redzamībā.
Drona lidojumu jāpiesaka Civilās aviācijas aģentūras e-sistēmā. Savukārt lai zinātu, vai jūsu plānotais lidojums prasa pieteikumu vai atļauju, izmantojiet oficiālo interaktīvo karti ar dronu ierobežojumiem. Tajā redzamas zonas ar lidojuma aizliegumiem vai ierobežojumiem.
59 kg bebrs un 29 kg jenotsuns, un maģiskais tornis ar džakuzi. “Šauj garām!” #315 epizode
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Žurnāla Medības decembra numurā lasi par nelikumīgām medībām!
