Aktīvākajā medību sezonā darba netrūkst ne medniekiem, ne viņu četrkājainajiem palīgiem. Taču tieši laikā, kad asinspēdu suņiem ir visvairāk reālu izsaukumu, nedrīkst aizmirst arī par treniņiem. Ne katrs meklējums beidzas ar atrastu dzīvnieku, un vairāki neveiksmīgi meklējumi pēc kārtas var ietekmēt arī pieredzējuša suņa motivāciju un pārliecību par savām spējām.
Tādēļ raidījuma Uz meža takas komanda devās uz asinspēdu suņu treniņu, lai noskaidrotu, kā šādus suņus sagatavo darbam, kā pareizi izlikt mākslīgo asinspēdu un kāpēc pēc šāviena nevajadzētu steigties pašam izstaigāt visu mežu.
Kā raidījumā skaidro asinspēdu meklētāji, treniņi ir svarīgi arī aktīvās medību sezonas laikā. Suns var doties vairākos reālos meklējumos pēc kārtas un strādāt nevainojami, taču medījumu tā arī neatrast, jo, piemēram, šāviens bijis garām un meklēt patiesībā nav ko. Vairāki šādi neveiksmīgi meklējumi var mazināt suņa pārliecību un motivāciju strādāt. Tāpēc mākslīgās asinspēdas treniņš ļauj sunim uzdevumu veiksmīgi pabeigt, atgūt pārliecību par savām spējām un saglabāt azartu turpmākajam darbam.
Pēc šāviena svarīgi pārliecināties par rezultātu
Ievainota medījamā dzīvnieka atrašana nav tikai jautājums par trofeju. Viens no medību ētikas pamatprincipiem ir darīt visu iespējamo, lai ievainotu dzīvnieku atrastu un pēc iespējas ātrāk izbeigtu tā ciešanas.
Pēc šāviena ne vienmēr uzreiz iespējams saprast, vai un kur dzīvniekam trāpīts. Pat pēc veiksmīga trāpījuma tas var pamest šāviena vietu un aiziet ievērojamu attālumu. Šādās situācijās īpaši nozīmīgs ir labi apmācīts asinspēdu suns, kas spēj sekot konkrētā dzīvnieka pēdai un neļaut sevi novirzīt citām mežā esošajām smaržām. Pieredzējis suns var izsekot pat vairākus desmitus stundu vecai pēdai, lai gan pa šo laiku to šķērsojuši citi dzīvnieki un cilvēki.
Tāpēc raidījumā uzsvērts vienkāršs princips, kam vajadzētu kļūt pašsaprotamam ikvienam medniekam: ja pēc šāviena nav pārliecības par tā rezultātu vai ir kaut mazākās aizdomas par trāpījumu, jāaicina palīgā pieredzējis meklētājs ar apmācītu asinspēdu suni. Un tas attiecas uz ikvienu medījamo dzīvnieku, ne tikai staltbriežu buļļiem vai aļņiem.
“Tā ir cieņa pret medījumu. Tā ir cieņa pret medībām, cieņa pret tradīcijām.”
Lielākā kļūda – pēc šāviena pēdu sabojāt
Viena no biežākajām kļūdām pēc neskaidra šāviena ir steigšanās. Vispirms pēdu mēģina atrast pats mednieks, pēc tam tiek palaists viens suns, tad vēl kāds, un tikai pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem tiek aicināts pieredzējis asinspēdu meklētājs. Taču pa šo laiku šāviena vieta un pēda jau var būt pamatīgi izstaigāta, asinis iznēsātas un apkārtējā vidē atstātas daudzas papildu smaržas. Tas apmācītam asinspēdu sunim darbu tikai sarežģī. Tāpēc tikpat svarīgi kā zināt, ko darīt pēc šāviena, ir saprast, ko noteikti nevajadzētu darīt.
Īpaši būtiski tas ir gadījumos, kad ievainotais dzīvnieks jau nogājis vairākus simtus metru. Tas var liecināt, ka dzīvnieks joprojām ir dzīvs. Ja mednieks turpina tam sekot bez suņa, dzīvnieku iespējams atkārtoti iztraucēt un aizdzīt vēl tālāk. Apmācīts asinspēdu suns turpretī spēj dzīvnieku izsekot un nepieciešamības gadījumā apturēt, lai mednieks varētu pēc iespējas ātrāk izbeigt tā ciešanas.
Ja Tev ir medību suns, kas meklē ievainotu dzīvnieku, kā arī, ja esi mednieks, kuram kas pazudis, pievienojies grupai un ātri atrodi četrkājaino palīgu!
Pievienojies grupai, spiežot uz saites!
Kā sagatavo mākslīgo asinspēdu?
Mākslīgās asinspēdas izveidošanai treniņā tiek izmantotas brieža asinis un ausis. Vispirms sagatavo vietu, kas imitē šāviena vietu, atstājot tajā vairāk asiņu. Pēc tam pa izvēlēto maršrutu asinis pilina nelielos daudzumos, savukārt pagriezienos pēdu veido nedaudz izteiktāku. Trases beigās atkal izveido izteiktāku vietu un atstāj brieža ausi, kas sunim kalpo kā veiksmīgi paveiktā uzdevuma noslēgums.
Kad mākslīgā pēda izlikta, svarīgi pa to pašu maršrutu neatgriezties. No trases jāaiziet ar lielāku loku, lai cilvēka atstātā smarža un uz apaviem nonākušās asinis neradītu sunim papildu pēdas un nesarežģītu uzdevumu.
Jauna suņa apmācībā asinspēdas meklēšanu sākumā veido kā spēli, rosinot interesi un dabisko vēlmi meklēt. Suni nevajag pārslogot, bet, tam kļūstot pieredzējušākam, uzdevumus var pakāpeniski sarežģīt un treniņus rīkot dažādās vidēs un apstākļos.
Tikpat svarīga ir suņa uzslavēšana pēc veiksmīgi paveikta darba. Sunim jāsaprot, ka tas uzdevumu izpildījis pareizi. Šādi tiek stiprināta gan pārliecība par savām spējām, gan vēlme meklēt atkārtoti, lai treniņā apgūto suns spētu izmantot arī reālā medību situācijā.
Mitrums palīdz, sausums darbu sarežģī
Treniņa laikā apstākļi sunim bija salīdzinoši viegli, jo mākslīgā asinspēda bija nesen izlikta un mitrā vide palīdzēja smaržai saglabāties un izplatīties. Tādēļ suns pēdai varēja sekot pārliecinoši, nemitīgi nemeklējot smaržu pie pašas zemes.
Sausā laikā meklēšana kļūst ievērojami sarežģītāka. Asinis ātrāk apžūst un smarža kļūst grūtāk uztverama, turklāt sunim traucē arī sausums un putekļi. Tāpēc treniņus ir svarīgi aizvadīt dažādos apstākļos, pakāpeniski pieradinot suni pie sarežģītākām pēdām un situācijām, ar kādām tas var sastapties reālās medībās.
Mērķis – sagatavoti asinspēdu suņi visā Latvijā
Raidījumā iepazīstam arī biedrības darbu, kuras mērķis ir palīdzēt medniekiem pārbaudīt šāvienu rezultātus ar apmācītiem suņiem un pakāpeniski izveidot meklētāju tīklu visā Latvijā. Ideālā gadījumā nākotnē katram medību kolektīvam būtu pieejams vismaz viens apmācīts asinspēdu suns.
Turklāt sagatavotam jābūt ne tikai sunim. Asinspēdu meklētājam var nākties pieiet vēl dzīvam un ievainotam dzīvniekam, tādēļ tiek trenēta arī šaušana situācijās, kas maksimāli pietuvinātas reālajiem apstākļiem. Treniņos tiek izmantoti nekustīgi gongi un kustīgi mērķi, fonā skan suņu rejas, tiek radīts laika ierobežojums un papildu stress.
Palīdzību var lūgt arī citi mednieki
Ja pēc šāviena nepieciešama palīdzība, raidījumā mednieki tiek aicināti sazināties ar asinspēdu meklētājiem, norādot tuvāko pilsētu vai pagastu un dzīvnieku, uz kuru šauts. Pēc tam ar mednieku sazinās kāds no pieejamajiem meklētājiem.
Par pašu meklēšanu atlīdzība netiek prasīta, taču medniekam jāsedz meklētāja degvielas izdevumi. Ja ir vēlēšanās, iespējams brīvprātīgi ziedot arī biedrības turpmākajai attīstībai.
Galvenā doma tomēr ir daudz vienkāršāka. Ja pēc šāviena neesi pārliecināts par rezultātu, labāk pārbaudīt vienu reizi par daudz nekā vienu reizi par maz. Apmācīts asinspēdu suns var atrast to, ko cilvēks ar acīm vairs nespēj saskatīt, un reizēm šķietami garām raidīts šāviens nemaz nav bijis garām.
Ja Tev ir medību suns, kas meklē ievainotu dzīvnieku, kā arī, ja esi mednieks, kuram kas pazudis, pievienojies grupai un ātri atrodi četrkājaino palīgu!
Pievienojies grupai, spiežot uz saites!
Vai noskenē QR kodu!
Kad seja kā dibens, bet briedim ar roku uzšauj pļauku! “Šauj garām!” 354.epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
