Mednieks Aivars Pūpols vēl nespēj aptvert zaudējumu – viņa sunim briežu dzinējmedības Jēkabpils novada Aknīstes un Asares pagasta teritorijā izrādījās liktenīgas. Savu mīluli viņš atrada, tikai pateicoties GPS izsekošanas ierīcei. Visticamāk, ka bez tās viņš tā arī neatklātu traģēdijas vietu dziļi meža biezoknī.
“Uz ceļa stāvēju, vēl kustībā bija suns, tuvāk virzījās autoceļam, un tad vienā mirklī apstājās GPS signāls, vairs nekustējās, uz vietas bija. Tad es izlēmu, ka jāiet skatīties, kas tur ir, jo kaut kas nav labi,” stāsta medību kolektīva Garie sili mednieks Aivars Pūpols.
Vietā, kur signāls bija apstājies, pavērās šausmīgs skats. Aivara suns bija saplosīts dzīvs, savukārt cita mednieka suns vilku uzbrukumu bija pārcietis ar traumām.
Kāra bija 10 gadus veca Rietumsibīrijas laika – Aivaram viņa bija gan palīgs medībās, gan ģimenes locekle.
“Medībās viņa labi medīja, bija ļoti aktīva medniece. Vairs nekā, vairs nav sunīša,” saka Aivars. “Un tagad arī, ja tā padomā, vajadzēs citu sunīti iegādāties, bet pašreizējā situācijā… Ieguldīsi darbu, mācīsi viņu, iesi uz mežu, un ja vēl satikšanās ar vilkiem, ja nekas nemainīsies, ja atbildīgie dienesti nepalielinās limitus, tad atkal būs no sunīša jāatvadās. Sāk pārņemt sajūta, vai vispār to vairāk vajag darīt.”
Vilku baru, kas siro pa konkrēto teritoriju, mednieki bija pamanījuši jau iepriekš – decembra beigās. Redzēti gan paši vilki, gan viņu pēdas.
30. decembrī mednieki sāka rīkoties – pelēči tika veiksmīgi ielenkti un Valsts meža dienestam – lūgta medību atļauja. Tomēr tā tika atteikta, lai gan valstī uz to brīdi vēl drīkstēja nomedīt 10 vilkus. Valsts meža dienestā skaidro, ka tas saistīts ar vilku apsaimniekošanas zonām – valsts teritorija ir sadalīta divās vienībās.
“Tika sadalītas A vienības un B vienības, kurās sadalīja pieļaujamo apjomu – 370 kopējais,” stāsta Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis. “A zonā bija 330 un B zonā bija 40 vilki, bet tajā varēja medīt līdz 31. decembrim. Ja tur nav nomedīti visi tie 40, tad viņi pāriet uz A zonu. Konkrēti A zonā, kur ietilpst šī konkrētā vieta, bija šis pieļaujamais apjoms jau izsmelts.”
Šobrīd no atļautajiem 370 ir nomedīti 369 vilki, tātad šajā sezonā vēl drīkst nomedīt tikai vienu pelēci. Jēkabpils novadā šosezon nomedīti 15 vilki, bet neviens – konkrētajā teritorijā.
“Te arī parādās mednieku aktivitāte šajā atļautajā laikā,” saka Valters Lūsis. “Zinot, ka šie riski pastāv, mednieki varēja intensificēt šīs medības, jo es zinu arī, ka citos Latvijas reģionos, tajā pašā Madonas pusē, tur ir šie uzbrukumi, bet tur arī visvairāk nomedītu vilku šajā medību sezonā.”
Valsts meža dienestā uzsver, ka vilki ir iekļauti ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Jau tagad sezonā nomedījamo vilku apjoms ir palielināts no 300 līdz 370.
“Jāsaprot tie riski, ejot ar medību suņiem medībās,” uzsver Valters Lūsis. “Tas ir risks – tas ir profesionāls risks, ar ko jārēķinās katram medniekam. Vilku medību būtība ir, lai mēs mazinātu šos riskus, bet nekad mēs nevarēsim tos izslēgt. Palielinot apjomu, tas neatrisinās visas problēmas.”
Cilvēki arvien biežāk saskaras ar vilku uzbrukumiem mājdzīvniekiem. Pērn Jēkabpils novadā konstatēti pieci šādi gadījumi, bet Latvijā kopumā – 82 šo plēsēju uzbrukumi, kuros nogalināti, ievainoti vai pazuduši 372 mājdzīvnieki.
Rakstu veidoja: Sandra Paegļkalne
Saplosīta dzīva! Traģēdija Aknīstē – četri vilki uzbrūk un nogalina medību suni, VMD atļaujas nedod
👉 Abonē 11 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 11 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par ģeniālo un harismātisko vilku!
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
