Latvijā medības nav tikai trofeja, gaļa, medību produkcija. Tās ir tradīcijas, rituāli un paražas, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Daudzas no tām nav rakstītas noteikumos, taču tieši tās veido medību kultūru — cieņu pret dabu, dzīvnieku un pašu mednieku kopību. Nemedniekam šīs lietas var šķist gan savādas, gan nedaudz mistiskas, tomēr medniekiem tās ir pašsaprotama medību sastāvdaļa.
Veiksmes zīme – suns un paceļamā cepure
Latvijā ir sen zināma mednieku paraža — ja suns pirms medībām nokārtojas, jāpaceļ cepure. Tā tiek uzskatīta par veiksmes zīmi. Nav zinātniska pamatojuma, nav instrukcijas. Tā vienkārši dara, jo tas gluži vienkārši nes veiksmi. Parasti saka: “Būs veiksmīgas medības!”
Līdzīgas tradīcijas sastopamas arī citur Eiropā. Piemēram, Vācijā mednieki jokojot saka, ka suns tādējādi “attīra galvu” un nu var strādāt precīzi. Šķiet muļķīgi? Varbūt. Bet tas atslābina atmosfēru, liek pasmaidīt un veido to īpašo medību rīta sajūtu, kuru nevar nopirkt un kurai nav aizstājēja.
Video! Kāpēc jāpaceļ cepure?
Akniņu cepšana: pateicība un kopības sajūta
Vēl viena tradīcija, īpaši dziļi iesakņojusies Baltijā, ir tikko nomedītā dzīvnieka akniņu cepšana. Nemednieki bieži to varētu uztvert kā vienkāršu gastronomisku niansi, bet patiesībā šis rituāls simbolizē ko daudz vairāk. Tā ir klusa pateicība par medījumu, kopības izjūta un brīdis, kad padalīties dienas piedzīvojumos, pieredzētajā, jokotu un būtu šeit un tagad kopā ar savējiem. Protams, akniņas ir arī garšīgas. Akniņu vietā var cept arī t.s. zaķīšus – medījuma filejas gabaliņus.
“Šauj garām!” — veiksmes vēlējums, kas skan pretēji
Viens no intriģējošākajiem mednieku teicieniem ir “šauj garām!” vai putnu medībās — “ne spalvu, ne pūku!”. Nemedniekam tas varētu šķist absurdi, taču šis teiciens darbojas pēc senas folkloras principa – nevēlam to, ko patiesībā vēlam, lai liktenis nesāktu jokot. Un tā kā latvietis ir mānticīgs – šim teicienam ir ļoti liela nozīme. Tas ir tas pats, kad teātrī angliski mēdz teikt – salauz kāju jeb break a leg. Tradīcija, kas sastopama arī Polijā – Darz Bór!, Čehijā un Vācijā, kur saka “Waidmannsheil” un “Waidmannsdank”. Kopīga valoda, kas vieno medniekus pāri robežām.
Tradīcijas kā medību kultūras pamats
Šīs paražas nav juridiskas normas. Tās ir emocionālas, kultūras un vēsturiskas. Tās māca cieņu, savstarpēju atbalstu, humoru un spēju novērtēt procesu, ne tikai rezultātu.
Nemedniekam tās var šķist dīvainas, bet medniekam — tās ir identitātes daļa. Medības nav brutāls instinkts. Tās ir attiecības ar dabu, suni, biedriem un tradīcijām, kas saglabā medību garu. Un tieši detaļas, kuras kāds no malas pat nepamana, parāda, cik dziļa un dzīva ir šī kultūra.
Kad krāpnieki uzdarbojas, cīkstēšanās ar lāci un īpaša aukstā gaļa. “Šauj garām!” #308 epizode
ABONĒ 2026. GADAM UN LAIMĒ KARABĪNI!
👉 Abonē 2026. gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2025. gadam ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības trešajā pielikumā Mednieka gads 2026 par slimībām un parazītiem
Lasi žurnāla Medības novembra numuru!
